Vesels smaids sākas ar rūpēm par mutes dobuma higiēnu — to zina ikviens, tomēr ikdienas steigā šis vienkāršais ieradums nereti tiek atstāts novārtā. Zobu higiēnists ne tikai palīdz uzturēt zobus tīrus un baltus, bet arī pasargā no daudzām nopietnām problēmām. Par to, cik svarīga ir profilakse, kādas kļūdas pieļaujam un kā motivēt sevi un bērnus regulāri rūpēties par zobiem, stāsta zobu higiēniste IVETA BROKA-SMIRNOVA.
– Līdz zobu higiēnista profesijai nonācu dzīves laikā. Sākotnēji mani ļoti interesēja medicīna kā tāda, tāpēc jau pēc 8. klases biju izlēmusi, ka došos uz Rīgas 4. medicīnas skolu, kur iestājos ārsta palīgos jeb, kā agrāk tos sauca, feldšeros. 1989. gadā ieguvu diplomu un tā desmit gadus nostrādāju Mētrienas feldšerpunktā. Tad pienāca brīdis, kad visā valstī sāka veidoties Mutes veselības centri un tolaik pie mums vēl strādāja daktere Gunta Andžāne, kura mani uzrunāja ar jautājumu, vai nevēlos savā dzīvē kaut ko pamainīt. Tas bija laiks, kad cilvēku skaits mazinājās un pašvaldība domāja atstāt vienu feldšeri (tolaik strādājām divas), un es izdomāju, ka varu kaut ko apgūt papildus. Gadu mācījos Zobu higiēnistu skolā „zem" Latvijas Medicīnas akadēmijas. Nu jau divdesmit piecus gadus esmu nostrādājusi par zobu higiēnisti un varu pateikt, ka tā ir plaša darba sfēra. Ieskatoties cilvēka mutē, var konstatēt viņa vispārējo stāvokli. Zobārsts pirms zobu labošanas nosūta pacientu pie higiēnista, jo vēlas strādāt tīrā mutē, turklāt pēc higiēnista apmeklējuma viņš var ne tikai vieglāk veikt savus pienākumus, bet arī izvērtēt mutes stāvokli daudz patīkamākā vidē, – sarunu iesāk Iveta Broka-Smirnova.
Viņa priecājas, ka ir pieaudzis apzinīgo cilvēku skaits, kuri pret savu veselību attiecas apzinīgi un apmeklē zobu higiēnistu profilaktiskos nolūkos. Par mutes veselību ir jārūpējas tieši tāpat, kā par jebkuru citu organisma un ķermeņa sistēmu. Mute ir sākums dauzām problēmām; daudzu cilvēku kļūda ir tajā, ka viņi nepietiekami ilgi un arī nepareizi tīra zobus. Ļoti vēlams rūpīgi tīrīt visu mutes dobumu, ar zobu diegu izdiegot starpzobes, parūpēties par mēles notīrīšanu. Turklāt jātīra ne tikai zobi, bet arī tiem blakus esošās smaganas.
– Grāmatās raksta, ka pie zobu higiēnista jānāk divreiz gadā, bet reālo situāciju izvērtējam uz vietas. Ja cilvēks labi kopj mutes dobumu, lielākā daļa pacientu nāk reizi gadā, ievēro speciālista norādījumus, tādā veidā uzlabojot arī situāciju. Tas, kā mēs savulaik mācījāmies lietu kārtību, tagad jau piecus gadus ir mainījies. Vispirms zobu starpas izdiego, to dara saudzīgi – nevis taisni, bet C burta formā, lai diegs tiktu smaganu kabatiņās. Diego ar zāģveida kustībām, tad izskalo muti un iztīra zobus ar pastu. Ieteicams lietot fluorīdus saturošo pastu, jo tas labi atsaucas uz zobu veselību un mutes kopējo labsajūtu. Fluorīds neļauj baktērijām pārvietoties, kā tām gribētos, un tas spēcina zobu emalju. Ieteicams divreiz dienā tīrīt zobus, bet ir cilvēki, kuri kārtīgi to dara vienreiz dienā, un, atnākot uz procedūru, var redzēt, ka ar to pietiek. Zobu pastu pēc tīrīšanas neskalo, tikai izspļauj. Ja higiēnists vai zobārsts ir noteicis lietot arī skalojamo šķidrumu, to dara divdesmit vai trīsdesmit minūtes pēc zobu tīrīšanas.
Bērnam no pirmā zoba izšķilšanās līdz deviņu gadu vecumam svarīga ir zobu pārtīrīšana, kas nozīmē, ka kārtību viņa mutē ienes pieaugušais. Ļaujam bērnam darboties pašam, bet pēc tam to vēlreiz dara vecāks, tieši tikpat rūpīgi kā pats sev. Ja zobus neiztīra kārtīgi, tas rezultējas smagas formas periodontītā, kad iekaist zobam apkārt esošie zemsmaganu audi. Tādā veidā zobus var zaudēt, ar zobu higiēnistu būs par maz, nāksies apmeklēt periodontologu. Procedūra būs laikietilpīgāka un arī naudas izteiksmē tas būs kritieni dārgāk, – skaidro zobu higiēniste.
Salīdzinot manuālo un elektrisko zobu birsti, speciāliste teic tā – uzliekot uz zobiem aplikuma iekrāsotāju, var redzēt vietas, kurās tas palicis. Ir konstatēta slikta zobu higiēna gan elektriskās, gan parastās zobu birstītes lietotājiem. Viss atkarīgs no tā, cik rūpīgi cilvēks darbojas savā mutē. Ja ir vēlme iegūt baltākus zobus, vispirms jāzina, kādi mums katram tie ir.
– Emaljas slānis vieniem ir plānāks, citiem – biezāks. Ja emalja ir plāna, zobs jau vizuāli var izskatīties dzeltenīgāks tāpēc, ka tai cauri spīd nākamais zoba slānis dentīns, un tam ar baltu krāsu vairs nav nekāda sakara. Bieži tie, kuriem ir plānā zobu emalja, grib tos baltināt. Noteikti iesaku skatīties uz to ar vēsu prātu. Sākumā var lietot zobu pastas ar gaišinātājiem – papaijas vai ananasa piedevām – kas dabīgi baltinās. Biezāku emalju mēs nevaram uzaudzēt, tikai saglabāt esošo, lai tā nepaliktu vēl plānāka. Skābo produktu, piemēram, augļu, ogu, kafijas, tējas un gāzēto dzērienu, lietošana arī atstāj uz zobiem savas „pēdas", padarot tos tumšākus. Ja gribas gaišus zobus, ir svarīga to regulāra un rūpīga tīrīšana. Jāizvērtē arī zobu higiēnista vai zobārsta ieteikumi, jo šie speciālisti apskates laikā konstatē, kādā stāvoklī ir emalja, un iesaka piemērotāko zobu pastu, kas nekaitēs zobiem. Ir baltinošās un balinošās pastas, kas jālieto pēc shēmas, bet šie eksperimenti vairāk attiecas uz cilvēkiem ar veselu zobu emalju. Diemžēl ir ļoti maz tādu cilvēku, kuriem ir vesela zobu emalja. Īpaši miega laikā atviļņa radītās skābes iekļūst mutē, nakts laikā arī izdalās mazāk siekalu, tāpēc zobi ir stipri apdraudēti. Ja vēlas baltus zobus, jāmeklē estētiskās uzlabošanas ceļi, vai nu izmantojot kompozītus jeb plombējamo materiālu, vai venīrus jeb plāksnītes, gan izvēloties vēlamo krāsu, gan arī mainot zoba formu. Kompozīti būs īslaicīgam posmam, jo tie arī uzņem visas krāsas no produktiem, kādus lietojam, tai skaitā kaitīgo ieradumu sekas. Ja zobos nav plombas, var profesionāli balināt, jo tad balinās tikai veselie zobu audi. Ja zobam būs izņemts nervs, to nevarēs padarīt gaišāku. Vispirms sevi jāaizved līdz speciālistam, kurš teiks savu galavārdu, komunicējot ar pacientu, – norāda zobu higiēniste.
04.11.2025.