Lubānas mazais dīķītis šovasar kļuvis par īpašu vietu — tajā peldošā krāsainā pīlīte piesaista skatienus un sirdis. Šis Vitas Kalniņas veidotais vides objekts stāsta par radošumu, pacietību un vēlmi dot prieku citiem, parādot, ka no nelielas idejas var rasties kas skaists. Pilsētas iedzīvotājiem un ciemiņiem pīlīte kļuvusi par simbolu, kas iedvesmo rūpēties par apkārtējo vidi, liek priecāties par maziem brīnumiem un novērtēt tos cilvēkus, kuri spēj savu aizrautību pārvērst mākslā, kas paliek redzama un priecē visus.
Vita Kalniņa pastāsta: – Esmu lubāniete kopš dzimšanas, tepat arī izaugusi. Tā kā Lubānas simbols ir pīlīte, radās doma izveidot vides objektu šī putna formā. Man gadījās būt Mētrienas „akropolē" jeb lielajā angārā, kurā tirgo dažādas senlaicīgas lietas, humpalas un tamlīdzīgas mantas. Tad, kad tur aizbraucu, pamanīju māla pīlīti. Tā man šķita tik ļoti skaista, ka nevarēju nenopirkt. Pēc šīs pīlītes iegādes uz to kādu laiku skatījos un gribēju izveidot kaut ko līdzīgu, un man sanāca. Šāda vides objekta izgatavošana nav dažu dienu darbs, bet gan laikietilpīgs process, kamēr no idejas top galarezultāts. Vispirms kopā salīmēju biezās putuplasta plāksnes, ar kurām siltina sienas, tad sapratu, ka pīles korpuss būs par īsu, stiķēju klāt vēl putuplasta gabaliņus; galvu taisīju atsevišķi. Pēc plākšņu salīmēšanas korpusu nolīmēju ar celtniecības sietu, izveidoju betona apmetumu un visbeidzot nokrāsoju ar āra apdares krāsām. Formu griezu ar nazīti un pucējamo ripu jeb fleksi, lai pīlīte būtu viscaur līdzena. Šis putuplasts sastāv no daudzām, daudzām mazām bumbiņām, kuras ļoti elektrizējas, līdz ar to grūti tās istabā uzlasīt. Pucēšanu izlēmu veikt ārā, vismaz tur mazās bumbiņas var ātri savākt. Zināms laiks paiet, kamēr krāsa nožūst; tā kā vasara bija mitra, es kurināju plīti, lai pīlīte apžūst.
Vita skatījusies video vietnē YouTube, bet tur šādu darbu darināšanai izmanto ar elektrību darbināmus aparātus. Tā kā viņai tāda nav, pīlīte tapa, izmantojot pieejamos darbarīkus.
Skaistā pīlīte nav Vitas vienīgais darinājums – pagājušajā gadā viņa gatavoja putuplasta olas Lieldienām, ir tapušas skudras no akmens un metāla, baltās dāmas un citi dekori, kas rotā pilsētu un priecē tās iedzīvotājus.
– Pīlīte gan lubāniešus, gan pilsētas ciemiņus sveicina dīķītī. Tas arī bija aizaudzis, praktiski ar rokām iztīrījām, puiši pagājušajā gadā palīdzēja ar traktoru un pārējo tehniku. Ar laivu iebraucām dīķī, iemetām zirga ecēšas un puiši ar virvēm vilka laukā pamatīgi saaugušās niedres. Tām ir varena sakņu sistēma. Pāri palikušās kopā ar darba biedreni izmakšķerējām, palūdzām, lai sametina kopā divus grābekļus – tā, lai vienam zari „skatās" uz vienu, bet otram uz otru pusi. Un tagad, kad dīķis iztīrīts, pīlītei ir kur dzīvot.
Diemžēl arī mūsu pagastā ir jaunieši, kuriem patīk apraustīt un citādi apskādēt rotājumus, bet pie pīlītes tikt nav iespējams. Mēs to ar laivu ievedām un ielaidām ūdenī. Līdz tam, kad uzsals pirmais ledus, pa kuru var staigāt, mēs pīlīti jau būsim izcēluši ārā. Tā pārziemos siltumā, lai pavasarī atkal visus priecētu no jauna, – smaida Vita.
21.10.2025.