Šogad ir zinātnieka, botānikas profesora, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dibinātāja un pirmā direktora Nikolaja Maltas (1890—1944) 135. jubilejas gads.
Nikolajs Malta ir dzimis 1890. gada 12. februārī Krustpilī, viņa bērnība un pirmie skolas gadi pagāja tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta Sāvienas "Grīvniekos", skaistā vietā pie Aiviekstes. Viņš mācījās Sāvienas pamatskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā (1901-1908) un studēja ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā (1908-1914). Studiju pēdējos gados N. Malta vairāk pievērsās botānikai. "Grīvniekos" viņš pavadīja vasaras brīvlaikus, pētot apkaimes augus, vācot herbārijus. Pēc studijām viņš strādāja Baltijas domēņu laboratorijā, apceļoja Latviju un Igauniju un 1915. gadā publicēja rakstu par dienvidaustrumu Vidzemes floru.
Pirmā pasaules kara laikā N. Malta bija bēgļu gaitās Pleskavā, pēc tam atgriezās Latvijā, 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. 1924. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekānu, 1925. gadā piešķīra dabaszinātņu doktora grādu. N. Malta dibināja Latvijas Universitātes Botānisko dārzu Dreiliņos un kļuva par tā direktoru. 1926. gadā Botānisko dārzu pārcēla uz tagadējo atrašanās vietu Pārdaugavā. 1927. gadā N. Maltu ievēlēja par profesoru un Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta direktoru. Viņš vairākkārt pildīja fakultātes dekāna pienākumus. N. Malta sadarbojās ar lielākajiem pasaules botāniskajiem centriem, piedalījās starptautiskās konferencēs, publicēja pētījumus. Viņu interesēja Zygodon, Ulota un citi augi. Otrā pasaules kara beigās N. Malta ar sievu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944. gada 21. novembrī ievērojamais speciālists augu ģeogrāfijā un augu sistemātikā kopā ar sievu gāja bojā aviācijas uzlidojumā Štolcenovā.
Līdztekus zinātniskajai darbībai Nikolajs Malta rakstīja dzeju, pārdomas. Tēva mājas "Grīvnieki" ir iemūžināti viņa literārajā pseidonīmā – Jānis Grīvnieks. Droši vien bērnības atmiņu atspulgā Otrā pasaules kara laikā tapa viņa rindas: "Ļauj skatīt pasauli vēl reizi, māt, / Tā lūdzās mazais zēns, ko gulēt lika. / Tad izrāvies pie loga aši skrēja, / Un, vaigu rūtij cieši spiedis klāt, / Viņš ārā raudzījās, kur vakars nāca kluss". N. Malta rakstīja par dzīves plūdumu: "Kad liepas ziedēt sāk, / nav ilgi vairs, ko gaidīt, / Drīz ziliem ziediem klāts būs priežu sils. / Un drīz caur rīta miglu, kājām klusām /Būs rudens atnācis…".
Viņš uzskatīja, ka skaistums ir pārāk rets, lai to vienmēr saskatītu mūsu tuvumā, turpretī glītums ir daudzās lietās ap mums: "Nav dzīves glītuma bez kokiem un dārza. Tādēļ cilvēks biezo, tumšo un teiksmaino mežu atdarinājis saulainā parkā un ziedu pļavas puķu dārzos. Cik labi nosēsties zem veca koka, atspiest muguru pret to un raudzīties zaļajā maurā. Vai sēdēt uz dārza sola blakus dobei ar dievkociņiem un kliņģerītēm un pasviest maizi putniem, kas lēkā uz celiņa. No lauka nāk ziedoša āboliņa smarža. Kaut kur balsis ieskanas un aptrūkst …". 1938. gadā ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks tika izdots N. Maltas dzejoļu krājums "Cik ātri steidzas laiks".
Pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika izveidota izstāde "Profesoram Nikolajam Maltam 135". Tagad tā ceļos uz Madonas muzeju, un 15. oktobrī pulksten 12 aicinām visus interesentus uz tikšanos ar izstādes autori, LU Botāniskā dārza direktores vietnieci, augu bioloģijas laboratorijas vadītāju Dr. biol. Signi Tomsoni, lai plašāk uzzinātu par Nikolaja Maltas dzīvi un darbību, arī par noslēpumainajiem Zygodon un Ulota.
07.10.2025.