Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par drošību un gatavību krīzes situācijām. Notikumi pasaulē atgādina, ka arī mums ir jādomā, kā rīkoties iespējamā kara vai citu ārkārtēju apstākļu gadījumā. Madonas novada pašvaldība šajā laikā pastiprināti strādā pie civilās aizsardzības pasākumiem — gan dokumentu kārtošanas, gan iedzīvotāju informēšanas. Kāda ir šī brīža situācija novadā, kā tiek plānota iedzīvotāju drošība un ko katram no mums vajadzētu zināt, stāsta Madonas novada pašvaldības civilās un darba aizsardzības, un ugunsdrošības speciāliste Elita Cirse.
Aktuālais valstī
Civilās aizsardzības (CA) sistēmas darbība līdz nesenai pagātnei vairāk bija fokusēta uz miera laika apstākļiem. Kopš iebrukuma Ukrainā, CA sistēmas darbība ir paredzēta arī kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Ir un veidojas dažādas sabiedriskās organizācijas, kas savu darbību vērš uz gatavību dažādiem apstākļiem. Pēdējo gadu notikumi – dabas katastrofas, pandēmija, drošības apdraudējumi Eiropā – spilgti parāda, cik svarīga ir sabiedrības gatavība krīzēm un sadarbība starp iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldības un valsts iestādēm.
– Septembrī pirmo reizi Latvijā norisinājās Civilās aizsardzības nedēļa, ko rīkoja Latvijas Pilsoniskās alianses Civilās aizsardzības darba grupa sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un biedrību „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS).
Katrs Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts apzināties savu lomu drošības stiprināšanā, tajā skaitā savlaicīgi sagatavojoties dažādām iespējamām krīzēm un apzinot sev pieejamos resursus palīdzībā citiem. Katrs iedzīvotājs var veikt praktiskus darbus, piemēram, lejupielādēt lietotni „112 Latvija", kurā atrodams daudz labas informācijas, kā rīkoties dažādos krīzes gadījumos, vai iztīrīt daudzdzīvokļu māju pagrabus (būs, kur patverties), – stāsta Elita Cirse.
Viņa atgādina, ka no 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības „Namejs 2025", tajās piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri. Mācības „Namejs" ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014. gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
– Krīzes situācijās lielākā problēma ir savstarpējā koordinācija, atbildības uzņemšanās, kad viens uz otru skatās, kurš tagad darīs. Katrā novadā ir Civilās aizsardzības komisija, kas darbojas, lai šādos gadījumos uzņemtos vadību. Katastrofas nepazīst robežas, tādēļ šādos gadījumos katram ir sava loma. Veidosim uzticēšanos un sadarbību starp valsts un pašvaldības iestādēm, NVO un kopienām, lai veidotu sabiedrības drošības kultūru. Lai mēs būtu gatavi jebkurām krīzes situācijām, svarīgi tām sākt gatavoties jau tagad. Portālā Sargs.lv sagatavotajā videomateriālā var uzzināt, kā ārkārtas gadījumiem sagatavot savus 72 stundu izdzīvošanas krājumus, kā pielāgot un padarīt drošāku savu mājokli un kā iespējamai krīzei vislabāk sagatavot savu ģimeni; kā paņemt sev to, kas ir vislabāk piemērots konkrētiem apstākļiem, kur katrs atrodas. Tiem, kas nepārvalda interneta vidi, vairāk vajadzētu runāt par šo jautājumu ar sev tuviem cilvēkiem un pieņemt risinājumus. Informāciju iespējams atrast https://www.sargs.lv/lv/72stundas-.
Ārkārtējo situāciju (īpašs tiesiskais režīms krīzes apstākļos) var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Latvijā ārkārtējā situācija izsludināta vairākkārt, piemēram, Covid19 laikā, plašu energopadeves traucējumu, lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, straujas nelegālo migrantu plūsmas uz valsts robežas dēļ, – skaidro Elita Cirse.
Situācija novadā
– Runājot par situāciju tieši Madonas novadā, strādājam pie ēku pielāgošanas un aprīkošanas civilās aizsardzības vajadzībām (patvertņu izveidošana), kas ir ilgs process, sākot no projekta un līdz praktiskai aprīkošanai. Par riskiem stāstu jau ievadā. Tā ir izpratne par situāciju, pieņemt to domās, izvērtēt katram individuāli un tikai tad rīkoties. Jāsaliek gatavības soma, tajā ievietojot to, kas katram svarīgs; sakārtot vidi sev apkārt; iepazīt kaimiņus, jo ne uz katru var paļauties. Pašvaldība iedzīvotājus par iespējamiem apdraudējumiem un drošības pasākumiem pārsvarā informē šādu rakstu veidā, pensionāru apvienības aicina uz sarunām.
Mobilā lietotne „112 Latvija", kā jau minēju, arī ir ļoti svarīga. Šajā lietotnē ir daudz pamācību visām dzīves situācijām gan miera, gan apdraudējuma gadījumos. Tagad veidojas Katastrofu pārvaldības centri, arī Madonā, Skolas ielā 44 tāds ir no šī gada 19. jūnija. No iedzīvotājiem atsaucību saņemam to māju pagrabu sakārtošanas jautājumā, kurām ir apsaimniekotājs, bet par citām ēkām ir maz informācijas. Vairāk interesējas vecāka gada gājuma cilvēki. Par pagrabiem nesen jau runājām, tas ir svarīgi. Katram zināmā vietā jāglabā dokumenti un citas sev būtiskas lietas (zāles, silts apģērbs), jāzina, kur atrodas mājdzīvnieki, jānoglabā pārtika, ūdens rezerves. Aicinu iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai ar šādu rakstu starpniecību. Varbūt ir jautājumi no iedzīvotājiem, jo ne jau katrs spēj ar internetu tikt galā.
Civilās aizsardzības izpratnes veidošanā vajadzētu iesaistīt arī bērnus un jauniešus. Šis jautājums jāizsver Izglītības ministrijai – kā integrēt skolu mācību programmās. Katram ir jāapzinās sava loma vidē, kurā atrodamies. Ikvienam vajadzētu padomāt, ko viņš var darīt, lai drošāk justos pats un viņa ģimene, kā arī jāspēj uzņemties atbildību par rīcību vai nerīcību. Nākotnes plāni civilās aizsardzības jomā mūsu novadā ir tīri praktiski veicami. Liels darbs iesākts pie patvertņu ierīkošanas un ar to saistītiem jautājumiem, – uzsver Elita Cirse.
30.09.2025.