No 12. līdz 14. septembrim norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad tās bija veltītas kustamajam kultūras mantojumam un atklāja dažādību, parādot gan valsts aizsardzībā esošos mākslas pieminekļus, gan arī tos, kas potenciāli iekļaujami aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, papildus aktualizējot kustamā kultūras mantojuma aizsardzības specifiku, aizsardzības problēmas un risinājumus.
13. un 14. septembrī vairākas aktivitātes norisinājās Cesvainē un Liezērē.
Cesvaines luterāņu baznīcā bija gan dievkalpojums, gan apmeklētājus priecēja Emīla Dārziņa jauktā kora koncerts. Savukārt Cesvaines pilī izstādes "Jēkabs Bīne atgriežas Cesvainē" atvēršanas svētki.
Eiropas kultūras mantojuma dienas tika atzīmētas arī Liezēres kapu kapličā, kur notika svinīga karoga pacelšana un bija apskatāma iespaidīga Liezēres kapu metāla kroņu kolekcija.
Pirms vairākiem gadiem, veicot metāla kroņu apzināšanu Vidzemē, tika apsekoti arī Liezēres kapi, atklājot lielu metāla kroņu bagātību. Šobrīd uzskaitīti 104 kroņi, un šī kolekcija šobrīd ir lielākā Baltijā.
Savulaik, rekonstruējot kapliču, savāktie kroņi vieglprātīgi tika nolikti izmešanai, tomēr kapu pārzine Anna Rozīte pret šo vērtību nebija vienaldzīga un visus savāca vienkopus, lai saglabātu.
Edīte Maršāne, Liezēres kapu pārzine svinīgajā brīdī pauda pateicību: – Paldies, ka neesam vienaldzīgi par lietām, kas mums ir apkārt, un novērtējam tās. Kroņi ir vērtība, un tie atrodas gan vecajā, gan jaunajā kapličā. Ikvienam ir iespējams novērtēt šo unikālo kultūras mantojumu.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna klātesošos iepazīstināja ar metāla kroņu kolekciju un to vēsturi.
– 2008. gadā vēsturnieks Andris Grīnbergs uzsāka metāla kroņu apsekošanu visā Latvijā. Tie ir izpētīti vairākos novados, šobrīd vēl nav pētīta Latgale un daļa Vidzemes. Liezērē pētniecība aizsākās 2023. gadā. Sākotnēji atrasto kroņu skaits bija neliels, bet, turpinot apsekošanu, tika atrasti un uzskaitīti 104 metāla kroņi. Aizvadītajā gadā visu vasaru ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, notika Liezēres kapu metāla kroņu krājuma izpēte. Kroņi tika uzmērīti, fotografēti, aprakstīti. Katram kronim ir sava pasīte, – iezīmēja Ilze Gaujēna. – Šobrīd tā ir izzudusi tradīcija, līdz ar to šis ir viens no pēdējiem brīžiem, kad tos apzināt un iegrāmatot. Kā rotājums un apaļa forma tā pasaulē ir zināma jau ļoti sen. Vainagus gatavoja jau senajā Grieķijā un Romā, tie simbolizēja atzinību. Senajā Ēģiptē tie tika likti kapenēs. Vainags bija kā amulets pret ļaunu aci. Līdz ar kristietību, kroņa nozīme nedaudz mainījās. Ikviens zina, ka Kristum galvā tika uzlikts ērkšķu kronis. Kapu kultūrā aplis ir apliecinājums cieņai par mirušā cilvēka paveikto dzīves laikā. Lentes uz vainagiem parādījās renesanses laikā. 19. gadsimtā vainagi kapos parādījās ļoti plašā mērogā gan Amerikā, gan Eiropā. Īsti gan nav skaidrs, no kurienes parādījās tieši metāla kroņu tradīcija. Nedaudz paskatījos, kādas tradīcijas tolaik bija tuvējā Krievijā. Tradīcija ir nedaudz citādāka, bet arī bija metāla kroņi. Sākotnēji tie bija gatavoti no sudraba, līdz ar to var secināt, ka tos varēja atļauties tikai turīgi cilvēki. Pēc apbedīšanas tie tika uzlikti un pēc neilga laika noņemti, lai netiktu nozagti. Vienā brīdī sudrabam tika atrasts aizstājējs – alumīnijs, kas pēc izskata atgādināja sudrabu. Protams, tas nebija tik vērtīgs materiāls un nebojājās. Tie kroņi netika krāsoti, bet kā zināms – mūsu kroņi tika krāsoti. Latvijas teritorijā par šīs tradīcijas izcelsmi pētījumi vēl ir nepieciešami. Zināms, ka tā sāka parādīties 19. gadsimtā. Kroņus gatavoja īpašās darbnīcās, ziedu un augu attēlojumi ir izpildīti ļoti kvalitatīvi. Metāla kroņos visvairāk tika attēlots ozols, efejas, lauru lapas, dažādi ziedi – neaizmirstulītes, ceriņi, rudzupuķes u. c. Turklāt detaļas nereti tika gatavotas arī no citiem materiāliem, piemēram, koka un keramikas. Kā liecina tā laika prese, kroņi tika eksportēti. Šī tradīcija beidzās līdz ar 2. pasaules karu. Esam ļoti lepni par šo kolekciju, jo domājams, ka tā ir lielākā visā Baltijā. Tiesa, šobrīd Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs ir uzrakstījis iesniegumu, lai uzņemtu metāla kroņu kolekciju aizsargājamo pieminekļu statusā.
16.09.2025.