No 24. līdz 31. augustam Devā, Rumānijā, norisinājās 3. starptautiskā angļu valodas olimpiāde, kurā piedalījās skolēni no 12 valstīm. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļas komandu sacensībās, kļūstot par veiksmīgāko savā grupā un trešo gadu pēc kārtas saglabājot līderpozīcijas.
Lepojamies ar mūsu jauniešiem, kuri augstākajā līmenī (C1) pierādīja savas svešvalodas prasmes, analītisko domāšanu un spēju strādāt komandā. Paldies skolēnu vecākiem, skolotājiem un skolu vadības komandām par atbalstu sagatavošanās procesā un olimpiādes laikā!
Līdzās vēl trim dalībniekiem uzvarētājkomandā bija arī Kate Iesalniece no Madonas Valsts ģimnāzijas. Būtiski, ka Kate turklāt guva atzinības rakstu individuālajā konkursā.
Kopā ar viņu sacensībās komandu vērtējumā piedalījās Reina Eliāna Kalniņa no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Emīls Ābele no Valmieras Valsts ģimnāzijas un Gatis Zlojs no Siguldas Valsts ģimnāzijas.
– Uz Rumāniju tiku, pateicoties rezultātiem novada un valsts angļu valodas olimpiādēs, – aicināta uz sarunu, atcerējās Kate. – Pats, pats sākums angļu valodas apguvē gan ir, pateicoties manai mammai. Visās trijās Madonas pirmsskolas izglītības iestādēs (šobrīd PII "Saulīte" un "Kastanītis") viņa māca angļu valodu. Tālāk svešvalodu attīstīju pie skolotājas Ināras Vītoliņas Madonas pilsētas vidusskolā. Savukārt Madonas Valsts ģimnāzijā angļu valodu no 7. klases man mācīja skolotāja Sandra Sinele.
Varu teikt, ka šī valoda man patīk, bet vēl vairāk patīk iespējas, ko angļu valoda sniedz. Tā kā lasu daudz grāmatu un angļu valodā ir īpaši bagātīga izvēle, tas mani patiesi aizrauj. Īpaši draudzējos ar fantastikas žanra literatūru, kā arī ar pasaulslavenajiem darbiem, kas ir literatūras klasika.
– Kādi rezultāti Madonas Valsts ģimnāzijā tev bija citos mācību priekšmetos?
– Aizvadītais mācību gads bija visveiksmīgākais, jo tiku līdz valsts līmeņa olimpiādei arī matemātikā, latviešu valodā un franču valodā.
– Šobrīd jau esi studente. Kādu mācību iestādi un kādu programmu esi izvēlējusies?
– Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē intelektuālās robotizētās sistēmas programmā. Jau aizvadītas pirmās lekcijas, līdz šim viss šķiet ļoti interesanti. Kursā pārsvarā ir puiši, kopumā esam 43 cilvēki. Ir gan rīdzinieki, gan studenti no reģioniem. Man paveicies ar to, ka lekciju nav piektdienās, līdz ar to nedēļas nogale ir brīvāka, varu uz trim dienām atbraukt uz Madonu, mājām.
– Pastāsti, lūdzu, vairāk par starptautisko angļu valodas olimpiādi.
– Ar komandas biedriem iepriekš pazīstami nebijām. Uz olimpiādi devāmies četratā, mūs pavadīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogi Jānis Zeimanis un Lāsma Ēķe.
Pirms tam notika vairākas tikšanās platformā Zoom, bet lielāko daļu reālā darba paveicām, tiekoties klātienē. Sarežģītākais bija pieņemt, cik atšķirīgi angļu valodu uztver Rumānijā un Latvijā. Pie mums viss balstīts uz to, lai dalībnieks izteiktos pēc iespējas vienkāršāk, lai visi viņu saprastu, savukārt Rumānijā uzsvars tika likts uz sarežģīto un ļoti precīziem terminiem. Mums tam bija jāpielāgojas, un par to sagatavošanās posmā runājām visvairāk. Līdz ar to bija jālieto nepierasti sarežģīta valoda.
– Cik dienas Rumānijā īsti pavadījāt?
– Viss pasākums bija nedēļu garš, olimpiāde notika trīs dienas. Norises vietā ieradāmies svētdien, pirmdien notika atklāšanas ceremonija. Otrdien olimpiāde iesākās ar rakstisko daļu. Kopā bija dotas 3 stundas, puse, lai izpildītu dažādus valodas lietojuma un lasīšanas uzdevumus, un otra, lai veiktu kombinēto klausīšanās un vizuālās uztveres daļu, kā arī uzrakstītu eseju. Tā bija olimpiādes individuālo sacensību daļa. Tas, ka šajā pārbaudījumā ieguvu atzinību, man pašai bija ļoti negaidīti, jo konkurence bija milzīga. Konkurence ne tai ziņā, ka būtu daudz cilvēku (bijām ap trīsdesmit), bet iespaidīga ar to, ka visi fantastiskā līmenī pārzināja valodu.
– Vai uzdevumi bija ļoti sarežģīti?
– Pārrunājot to ar citiem dalībniekiem, radās iespaids, ka mums, tiem, kas olimpiādē bijām no Eiropas, šie uzdevumi bija ierastāki. Kaut kas tāds, kas reizēm sastopams kontroldarbos, eksāmenos, bet atšķirības, protams, arī bija. Manuprāt, noteicošā tomēr bija šīs valodas izjūta.
– Kādi pārbaudījumi sekoja tālāk?
– Trešdien bija runāšanas daļa. Katram dalībniekam bija jāizvelk temats, 20 minūtes varēja sagatavoties, un tad 6-8 minūtes jāizklāsta sava tēma. Man bija jārunā par to, kā daba var ietekmēt to, kā mēs uztveram skaistumu. Filozofiska tēma un dziļi saistīta ar grāmatu, ko pirms olimpiādes vajadzēja izlasīt. Pārsteidzošā kārtā jautājumu komisijai nebija.
Vēl viena sacensību diena bija grupas projekta daļa. Tajā bija jāizveido video vai priekšnesums – brīva izvēle, lai parādītu mūsu komandas kopīgo izpratni par lasīto grāmatu. Mēs izvēlējāmies uzvest nelielu teātra uzvedumu ar paskaidrojumiem, kā tas simboliski saistās ar grāmatas darbību. Nebijām no tiem, kas priekšnesumam līdzi uz citu valsti ņemtu pusmāju (bija komandas, kas līdzi bija atvedušas stendus, plakātus un tamlīdzīgi). Mēs izmantojām to, kas bija paņemts līdzi no mājām, kā arī pieejams uz vietas.
– Komisiju tātad apžilbināja nevis sagatavotais acīm, bet kas cits.
– Es teiktu, ka mūsu gadījumā tā bija simboliskā saistība starp grāmatu un uzvedumu. Sacensību ziņā tas arī bija viss, kaut nākamajā dienā vēl varēja iesniegt apelācijas par rakstisko daļu. Es to nedarīju, jo man rakstiskā darba daļa bija ļoti laba, neko tur uzlabot nevarētu, izcils rezultāts. Divi no Latvijas komandas savu darbu gan izvēlējās apelēt.
– Kāds bija olimpiādes noslēgums?
– Noslēguma pasākums bija patiešām skaists. Visiem uzvarētājiem, komandām, kas ieguva zeltu, ļāva mūsu sagatavoto uzvedumu nospēlēt kopā. Pirms apbalvošanas bija arī svinīgas vakariņas un neliela ballīte neformālā garā. Noslēguma ceremonijā balvas nebija izteiktas – mums pasniedza diplomus un medaļas. Brīnišķīga bija nedēļas laikā dotā iespēja ceļot pa Rumāniju. Olimpiādes sacensību daļa tomēr neaizņēma īpaši daudz laika, līdz ar to atlikušās pēcpusdienas un reizēm pat rītos varējām apceļot tuvākos apgabalus. Tās bija ekskursijas, braucieni, pasākumi, kas paliks atmiņā vēl ilgi. Redzējām ļoti daudz, katrai komandai bija doti brīvprātīgie, kas pieslēdzās kā personīgie gidi. Apskatījām un iepazināmies ar Rumānijas vēsturi – apmeklējām muzejus, pilsdrupas un līdzīgas lietas, tvērām arī turienes dabu.
– Vai angļu valodas kaislība tavā dzīvē turpināsies?
– Svešvalodu noteikti izmantošu, tā noderēs mācībās. Katrā ziņā valodas prasmes dod lielu brīvību. Arī franču valodu turpināšu attīstīt. Pamati man ielikti, būs jāmēģina atrast kāds šovs, ko paskatīties, vai interesanta grāmata, ko izlasīt.
– Ko vēl dari bez valodām un mācībām, kādi ir tavi vaļasprieki?
– Brīvajos brīžos man patīk likt puzles. Tas ir tāds mierīgs, līdzsvarots process, kad apsēžos, ieslēdzu kādu audiogrāmatu un meklēju pareizos puzles gabaliņus. Mans mīļākais izmērs ir puzles ar tūkstoš gabaliņiem, un attēlu parasti tad salieku četru stundu laikā. Tas ir nomierinošs veids, kā iekrāsoju savu laiku.
– Kādu atceries Madonu, savu klasi?
– Madonā visi klasesbiedri bija ļoti laipni un atbalstoši, bieži pavadījām laiku kopā, it īpaši klases ekskursiju laikā, ko ar lielu prieku organizēja mūsu brīnišķīgā klases audzinātāja Diāna Vaidote. Ļoti novērtēju arī mieru un klusumu Madonā, un iespēju pavadīt laiku dabā.
Gribu pateikt lielu paldies visiem – gan skolotājiem, gan ģimenei un draugiem, kas mani atbalstīja, paldies ikvienam, kas turēja īkšķi.
12.09.2025.