Pagājušajā piektdienā Madonā viesojās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, lai tiktos ar novada domes vadību un iepazītos ar vietējās policijas un Katastrofu pārvaldības centra darbu. Ministra vizīte reģionā notiek laikā, kad valsts līmenī īpaši akcentēti jautājumi par drošību uz Latvijas austrumu robežas, iekšlietu dienestu kapacitāti un sabiedrības noturību krīžu situācijās. Tieši šīs tēmas nosaka arī pašvaldību ikdienas darba kārtību — no policijas resursu pieejamības līdz gatavībai rīkoties ārkārtas apstākļos. Sarunas ietvaros bija iespēja saskaņot valsts mēroga prioritātes ar vietējo vajadzību realitāti.
Tikšanās ievadā novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs īsumā iepazīstināja ministru ar Madonas novadu, pastāstot, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas, kuras ietvaros Madonas novadam pievienojās Varakļāni, esam kļuvuši par otro lielāko novadu valstī. Varam lepoties ar skaistu un neskartu darbu daudzviet apkārtnē, augstāko kalnu Gaiziņu un Lubāna ezeru -lielāko Latvijā. Tikpat lepni esam par uzņēmējiem, kuri Madonas novadā attīsta un pilnveido savu biznesu, radot dažādus produktus un pakalpojumus. Madonas novadā bezdarba līmenis ir tikai 4%. Kā izaicinājumus Agris Lungevičs minēja demogrāfisko situāciju un no tā izrietošo iedzīvotāju skaitu, norādot, ka liels uzsvars tiek likts uz dažādu sociālo pakalpojumu piedāvājumu un atbalsta mehānismiem ģimenēm ar bērniem.
Savukārt, runājot par iekšlietu jomu, gan domes priekšsēdētājs, gan viņa vietnieki Zigfrīds Gora un Māris Justs izteica prieku par jauno depo. Nevar noliegt kadru trūkumu, taču politiskā ziņā Madonas novada situācija vērtējama pozitīvi. No nākamā gada budžets būs kopīgs, pagaidām gan Madonas novadam, gan Varakļāniem tas ir katram savs. Iekšlietu ministru patīkami pārsteidza arī ziņa, ka novada domes deputātu vidū nepastāv opozīcija, jo visas trīs partijas, kas līdz šim bija vadībā, turpinās strādāt arī turpmāk.
Ja Madonas un Ērgļu depo ir kā veiksmīgie pieredzes stāsti, stāsts par Varakļānu depo ir pavisam citādāks. Māris Justs ministram skaidroja, ka depo ir ļoti sliktā stāvoklī; darbinieki ir ļoti pateicīgi gan par aprīkojumu, gan mašīnām, taču pašu ēku gan vajadzētu sakārtot.
Joprojām aktuāls ir jautājums, kas notiks ar veco depo ēku Madonā. Līdz šim komunikācija ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi radīja iespaidu, ka vienīgais risinājums būs ēkas nojaukšana.
Tomēr iekšlietu ministrs aicināja neskatīties uz šo situāciju tik pesimistiski – viņa vadītās pārrunas ar komisiju, visticamāk, novedīs pie pozitīva rezultāta, un ēku varēs saglabāt. Ministrs uzsvēra, ka notiek nopietns darbs ar komisiju, un ministrija nav ieciklējusies uz ēkas nojaukšanu par katru cenu. Pastāv iespēja, ka kultūrvēsturisko ēku nojaukt nevajadzēs, bet tālākais lēmums par tās izmantošanu būs pašvaldības ziņā. Garantijas gan vēl nav simtprocentīgas.
Par civilās aizsardzības un drošības jautājumiem runājot, ministrs norādīja, ka darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu dienestu spēju rīkoties dažādās situācijās. Lielu nozīmi spēlē koordinācija un savstarpēja komunikācija svarīgu pasākumu laikā. Iekšējā drošība Latvijā kopumā ir viens no lielākajiem uzsvariem. Plānots izveidot 32 jaunus Katastrofu pārvaldības centrus visā valstī. Civilās aizsardzības jautājumi Madonā lielā mērā ir līdzīgi kā citviet Latvijā. Īpaši jāstrādā pie iedzīvotāju apziņošanas sistēmām. Ja pilsētā sirēnas skan labi, tad attālākos pagastos tās bieži vien nedzird, tāpēc jādomā par alternatīviem risinājumiem. Otrs svarīgais punkts ir materiālās rezerves, ko būtu svarīgi nodrošināt iespējamajai krīzes situācijai.
Rihards Kozlovskis atgādināja arī par mobilās lietotnes „112" nozīmi. Tā, piemēram, ļauj atrast apmaldījušos cilvēku pēc viņa koordinātēm, ja vien persona ir lejupielādējusi lietotni un atļāvusi „dalīties" ar savu atrašanās vietu. Pašlaik lietotni lejupielādējuši tikai apmēram 10% iedzīvotāju jeb nedaudz vairāk nekā 100 000. Zemo aktivitāti ministrs skaidroja ar sabiedrības bažām par iespējamu izsekošanu. Tomēr aplikācija sniedz arī citu būtisku informāciju, piemēram, tuvāko patvertņu atrašanās vietas.
Kā vēl viens būtisks solis civilajā aizsardzībā ir nesen aktivizētā šūnu apraide – brīdinājuma ziņojumi mobilajos tālruņos. Sistēmas efektivitāte jau izvērtēta un atzīta par labu. Ja iestātos X stunda vai notiktu ķīmiskais uzbrukums vai terorakts, iedzīvotāji savos telefonos saņems skaļu un nepārprotamu signālu, un to deaktivizēt nebūs iespējams. Diemžēl liela daļa sabiedrības ļoti skeptiski un pat nikni attiecas pret saņemtajiem brīdinājuma signāliem, tūdaļ tos deaktivizējot. Savukārt mazāka līmeņa brīdinājumiem, piemēram, informācijai par laikapstākļiem, tiks izmantota ierastā īsziņas skaņa, kas neradīs cilvēkos lieku, nevajadzīgu stresu un satraukumu. Tiesa gan, signālu sasniedzamība būs atkarīga no mobilā pārklājuma.
Vizītes laikā pārrunāti arī kadru jautājumi un apzinātas pašvaldības struktūrvienību vajadzības – Rihards Kozlovskis viesojās arī pašvaldības policijā un Katastrofu pārvaldības centrā, kur uzklausīja darbiniekus un viņu viedokļus, iepazina gan tehnisko nodrošinājumu, gan apskatīja telpas. Ministrs atzina, ka Madonas novadā iekšējās drošības un civilās aizsardzības sistēma tiek veidota mērķtiecīgi un atbildīgi, un uzsvēra, ka šāds darbs reģionos ir labs piemērs, kā soli pa solim stiprināt valsts drošību kopumā.
09.09.2025.