Oktobris Latvijā ir izsludināts kā mutes veselības mēnesis, un ir tikai likumsakarīgi, ka šajā laikā jaunā kvalitātē Madonā atdzimst Mutes veselības kabinets, kas, pārceļoties no Madonas pilsētas 1. vidusskolas uz Madonas viesnīcas 1. stāvu, nu ir mainījis savu atrašanās vietu un ieguvis jaunu, modernu aparatūru.
Cer sagaidīt vēl kādu
Iepriekšējo Mutes veselības kabineta vietu nācās atstāt vairāku iemeslu dēļ.
– Kabineta pārvākšanās vairāk bija saistīta ar drošības apsvērumiem, jo, kā zināms, mācību iestādēs tiek kontrolēts, lai tajās neiekļūtu nepiederošas personas, līdz ar to kabineta atrašanās skolā šo uzdevumu apgrūtināja. Arī bērni, saprotamu iemeslu dēļ, ne īpaši vēlējās redzēt pa skolu staigājam savus vecākus, – skaidroja Madonas rajona padomes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne.
Viņa arī pauda cerību, ka izdosies atrast vēl otru zobu higiēnistu, jo pašvaldības šo soli atbalstītu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem:
– Mēs esam atvērti un gatavi saņemt zobārstus, kas ir ieinteresēti šeit strādāt, jo zobu higiēnistam jau viss darbs nesastāv tikai no sēdēšanas kabinetā. Nozīmīga darba daļa ir arī mutes veselības profilaktiskā un organizatoriskā puse. Visos rajonos būtu vēlami divi zobu higiēnisti. Kamēr viens dodas uz skolām un lasa lekcijas, otrs strādā profesionālo darbu.
Ziemeļaustrumu Mutes veselības centra vadītāja Lauma Leimane atzina, ka jaunajā kabinetā labi darba apstākļi ir nodrošināti ne vien zobu higiēnistam, bet arī zobārstam, līdz ar to ir pamats cerēt, ka kāds jauns speciālists, kam šobrīd vēl nepietiek līdzekļu sava kabineta aprīkošanai, varētu izvēlēties strādāt Mutes veselības kabinetā, jo tas ir apgādāts ar modernu tehniku, tai skaitā rentgena aparātu.
– Veco iekārtu uzstādījām Strenču ģimnāzijā, tā ka tā otro elpu iegūst citviet. Mutes veselības centrs cīnās par to, lai būtu saglabāta kabinetu pieejamība bērniem. Tiesa, ir skolas, kur valda uzskats, ka mūs vispār vajag izstumt ārā, kabinetu trūkuma dēļ, savukārt ir arī skolas, galvenokārt laukos, kur cilvēki būtu ļoti priecīgi redzēt pie sevis iekārtotus mutes veselības kabinetus, – situāciju raksturoja Lauma Leimane.
Mutes veselības kabineta higiēniste Iveta Broka-Smirnova neslēpa, ka šis kabinets varētu būt lieliska iespēja, kā ar zobārstniecību iepazīstināt bērnus: – Vakar pie manis atveda raudošu bērnu, kuram nācās plombēt zobu. Šis, manā skatījumā, ir nepareizs sākums. Ir ļoti daudz bērnu un cilvēku, kuri nemaz nezina, ko zobu higiēnists dara, līdz ar to joprojām ir bērni, kuri baidās pie manis nākt un kam ir jāiet pakaļ, taču atliek vien pirmo reizi iesēsties krēslā, lai pārliecinātos, ka nekā traka te nav.
Tiesa, kādu laiku bērnus Mutes veselības kabinetā vēl nepieņems, jo tas vēl nav izgājis sertifikāciju, taču šī problēma varētu tikt atrisināta tuvākā mēneša laikā. Tikmēr kabinetu bez bažām var apmeklēt pieaugušie.
Situācija nav iepriecinoša
Mutes veselības mēnesim nav tikai simboliska nozīme. Diemžēl Latvijā situācija mutes veselības jomā ir viena no sliktākajām Eiropā, par ko liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Rādītājs, ko izmanto, lai noteiktu, kāda ir cilvēku mutes un zobu veselība, pieaugušiem cilvēkiem Latvijā ir kritisks – bērnu zobu veselība pēdējo 15 gadu laikā ir uzlabojusies, bet pieaugušajiem un gados veciem cilvēkiem zobi ir tikpat slimi kā 90. gadu sākumā.
– Lielākais mūsu darbības spogulis ir bērnu zobu veselība. Rādītāju KPEz (kariozie, plombētie un ekstrahētie jeb izrautie zobi) izmanto, lai attēlotu, cik lielā mērā kariess ir ietekmējis zobu stāvokli līdz speciālista apskates dienai. Uzlabojumi notikuši, bet nepietiekami attiecībā uz pusaudžu zobiem, kur KPEz rādītājam vajadzētu būt 1,5, bet Latvijā ir 3,3, un pēdējā laikā šis rādītājs stāv uz vietas. Būtu ļoti svarīgi atkal nesākt sliekties uz slikto pusi, – bažas pauda Lauma Leimane.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.10.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto