Mazā lauku skola bieži vien ir kas vairāk nekā tikai mācību iestāde — tā ir vieta, kur bērni aug kopā ar skolotājiem, kur ģimenes sajūta ir tikpat svarīga kā mācību viela un kur katra diena kļūst par kopīgu piedzīvojumu. Tieši tāda ir Kusas pamatskola, kas bērniem palīdz atklāt talantus, māca būt draudzīgiem un atbildīgiem. Šeit arī pieaugušie turpina mācīties, lai būtu pacietīgāki, saprotošāki un atvērtāki. 16. augustā apritēja gads, kopš INESE SKRAUSTIŅA pilda Kusas pamatskolas direktores pienākumus. Jaunā mācību gada gaidīšanas laikā tiekamies viņas kabinetā, lai parunātu par pirmajā darba gadā gūto pieredzi un to, ko skola gaida nākotnē.
– Kā jūs raksturotu savu skolu šodien – ar ko tā „izceļas"?
– Kusas pamatskola ir neliela, mūsdienīga skola, kur sadarbībā ar ģimeni attīstās talanti un individualitātes, sevi un pasauli izzinošs, pārmaiņām atvērts izglītojamais. Galvenās vērtības – ģimene, draudzība, sadarbība, godīgums un atvērtība. Mēs lepojamies ar katru savu skolēnu, jo katram ir savi sasniegumi, savs izaugsmes ceļš. Mums ir fantastiski pasākumu vadītāji, skolēni ar pamatiemaņām mazajā biznesā un mazpulku darba organizēšanā; skolā ir runājošās sienas, uz kurām skolēnu zīmējumos izpaužas dažādas emocijas. Mūzikā vienojas dziedošie talanti, kuri ar savu programmu iepriecina arī ārpus skolas. Kustību prieks tiek rasts sporta aktivitātēs un ne tikai – ikgadējie rudens un pavasara pārgājieni un pasākumi dabā ļauj izvērtēt stundās praktiski apgūto. Velo pulciņā gūtais ir drošības sajūta uz ceļa, savukārt dambrete paver plašāku skatu uz loģiskās domāšanas pasauli. Dzīves gudrie skolotāji, bērnudārzā arī auklītes, vienmēr gatavi palīdzēt, atbalstīt, iesaistīt kā viens veselums pasākumos un ikdienas notikumos. Atbalstošie tehniskie darbinieki, skolas pavārītes, kuras ar savu prasmi gatavot ir ieguvušas ārpusskolas reklāmu. Man patīk vadīt Kusas pamatskolas komandu!
– Vai ir jūtams pedagogu trūkums?
– Godīgi sakot, salīdzinoši veiksmīgi izdevās atrisināt latviešu valodas un literatūras skolotājas un speciālās izglītības skolotājas maiņu. Šobrīd vēl aktīvi meklējam angļu valodas skolotāju.
– Noteikti sastopiet izaicinājumus, strādājot ar mūsdienu bērniem un jauniešiem…
– Tas, ka tehnoloģijas „ienāk" darbā un mācībās, ir ārkārtīgi labi, jo tās mums palīdz. Cits jautājums ir, kā mums palīdz tas, ka nevis sarunājamies, lasām grāmatas vai dodamies pastaigās, bet, atnākot mājās, „iegrimstam" telefona ekrānā. Balanss ir diezgan liels izaicinājums, jo rīcībspējīgais cilvēks mūsdienās ir tas, kuram „viss ir kārtībā" gan tiešsaistes, gan bezsaistes jomā. Viņš prot tikt galā ar tehnoloģijām, māk izmantot tās mērķtiecīgi un, lai sasniegtu savus mērķus, var „paiet" arī malā un „nolikt" tās nost, kad šie mērķi ir sasniegti, jo viņš ir gana aktīvs arī ārpus virtuālās pasaules. Mums visiem būtu jāmēģina saglabāt un atgūt atpakaļ kopā būšanu ģimenē.
– Modernizētais mācību saturs un kompetenču pieeja kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
– Kompetenču pieeja veido mācīšanas un mācīšanās daļu, kura ir uz skolēnu centrēta, mācīšanās progresu personalizējoša un virzīta uz praktisku un atklājumiem orientētu darbību. Tajā tiek samazināta zināšanu atrautība no ikdienas dzīves situācijām, gatavu zināšanu nodošana, izolētu prasmju apguve, mācību satura sadrumstalotība. Kompetenču pieejas mērķis ir attīstīt lietpratību jeb kompetenci, kas ļauj kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās, mudina uz pašvadītu mācīšanos un atbildības uzņemšanos. Mācību programmas saturs, mācību stratēģijas, vērtēšanas ietvars ir virzīts uz skolēna pieredzes veidošanu, tuvinot to reālajai dzīvei, un atklāj mācīšanās rezultātus jeb kompetences, kuras skolēns zinās un spēs izdarīt.
Kompetenču pieeja mācību programmu izstrādi bagātina ar jaunu redzējumu, kā skolēniem pašiem pārvaldīt prasmju sniegumu, kļūstot atbildīgākiem par savu rīcību. Lielāka nozīme piešķirta aktīvam izziņas procesam, zināšanu un prasmju sasaistei ar reālo dzīvi, vērtību un attieksmju veidošanai. Mācīšanās ir vairāk individuāla, atbilstoša katra skolēna izaicinājumiem, viņa stiprajām un vājajām pusēm, tāpēc par mācīšanās sekmējošu faktoru kompetenču pieejā kļūst atbalsts un palīdzības sniegšana, kas darbojas kā mācīšanās veicinātājs.
Ikdienas darbā jūtam, ka vēl ir daudz blakus faktoru, kuri būtiski ietekmē mācību procesu ar kompetenču pieeju, jo īsti neesam gatavi ne mēs – skolotāji -, ne skolēni un arī vecāki. Reizēm pietrūkst pieredzes tieši metodikā. Ne visos mācību priekšmetos ir atbilstoši mācību līdzekļi, bažas rada arī „eksperimenti" ar vērtēšanas sistēmu. Svarīga skolas kultūra, kas virzīta uz izglītības iestādes administrācijas, pedagogu, skolēnu un vecāku konstruktīvu sadarbību tādas izglītošanās vides radīšanai, kas ietver mācību mērķu un vērtēšanas pārredzamību, iespēju jēgpilni mācīties vienam no otra, saņemt konstruktīvu un patiesi ieinteresētu atbalstu.
– Padalieties viedoklī, kā skolu tīkla reforma ietekmē „mazās" pamatskolas?
– Runa ir par bērnu skaitu, klašu piepildījumu, par kvalificētiem pedagogiem, bet laukos skola ir kā sirdspuksts, domu un enerģijas avots. Ja tā pārstāj darboties, tas nozīmē, ka vieta pamazām atmirst. Kusas pamatskola ar savu nelielo skolēnu skaitu arvien meklē iespējas, lai apliecinātu savu gatavību pastāvēt, pieņemt jebkuru bērnu (arī pirmsskolas izglītības iestādē), rast risinājumu, kad jādomā par atbalsta programmām, papildu speciālistu piesaisti, materiālās bāzes pilnveidošanu, sadarbības formu meklēšanu, vecāku iesaisti gan mācību, gan audzināšanas procesā, kopā „ejot" uz priekšu, mācoties, palīdzot un vērtējot. Gandarījums ir ikviens paldies, katra tikšanās ar absolventiem, ikkatrs kopīgs pasākums, jo tieši šī vide ir tā, kas vieno un satuvina.
– Pagaidām iecere sūtīt uz 1. klasi sešgadīgos bērnus ir atlikta, taču pavisam nav atcelta…
– Manuprāt, ja gribam, lai bērni no sešiem gadiem sāktu skolas gaitas, jāmaina izglītības sistēma, jo mazākiem bērniem ir citas vajadzības un iespējas. Bērnam nav svarīgs tikai intelekts, būtiskākais, lai bērns būtu emocionāli gatavs skolai, spējīgs nosēdēt solā un ar prieku pieņemtu mācības. Svarīgi, lai mazajam patiktu mācīties skolā, kaut nedaudz attīstot savu iekšējo gribu, integrējoties skolā. Tas, ka ir bērni, kuri šajā vecumā ir gatavi skolai, ir nenoliedzams fakts, bet vai tāpēc tam jāpakārto visa sistēma?
– Kas ir svarīgākais, ko skola var iedot bērnam?
– Ja pirmsskolā bērnam veidojas pirmā apzinātā mācīšanās pieredze, kas ietekmē personības veidošanos un to, vai bērns mācīsies ar prieku vai spēs koncentrēties un vēlēsies izzināt lietas, parādības, sakarības, tad šī pieredze ir pamats turpmākajām skolas gaitām. Skolotājs tagad nevis dod bērniem uzdevumus un norādes, vērojot, kā viņi tās izpilda, bet gan pats darbojas kopā ar bērniem. 1. septembrī mācību gaitas mūsu skolā uzsāks astoņi bērni, kuri pavasarī no bērnudārza „pacēlās lidojumā" pretī zinībām, un jau pēc nedēļas „nolaidīsies" tepat pagalmā. Mūsdienu mazie ir erudīti un gudri, pieaugušie no viņiem var mācīties. Gatavojoties jaunajam mācību gadam, ikdiena rit rosīgi, enerģiski, darbīgi, un, ja vēl šādi laikapstākļi priecē, tad ir pavisam labi. Savukārt mācību procesā liela nozīme ir veiksmīgai sadarbībai ar vecākiem un individuālai pieejai katram skolēnam. Tā kā klases ir nelielas, arī tiem bērniem, kam vajadzīgs atbalsta personāls, var šo palīdzību saņemt.
22.08.2025.