SIA “Pharmeko Lettland” produkti top divās ražotnēs Madonas novadā. Viena atrodas Madonā, bet no 2023. gada oktobra atklāta jaunā sulu, ogu ekstraktu un koncentrātu ražotne Sauleskalnā.
Madonas ražotnē notiek ogu pirmapstrāde – sasaldēšana, mehāniska tīrīšana no piemaisījumiem, šķirošana ar lāzeri pēc ogu gatavības un ogu šķirošana ar rentgena iekārtu, lai attīrītu no svešķermeņu piemaisījuma.
Sauleskalna ražotnē tiek uzglabātas tās ogas, kas paredzētas produkcijas ražošanai. No saldētām ogām tiek ražotas sulas, ogu biezeņi, koncentrāti, ogu ekstrakti un sulu pulveri.
Pārstrāde notiek divās maiņās abās rūpnīcās, saldētu ogu pirmapstrādei ražošanas jauda ir aptuveni 20 t dienā, savukārt sulas un ekstrakta rūpnīcā tā ir 12-15 t dienā.
Produktus ražo gan no Latvijas ogām, gan no ogu produktiem, piemēram, sulu koncentrātiem, kas tiek piegādāti no visas pasaules.
Pārstrādē tiek sniegts arī pakalpojums uzņēmumiem sulu un biezeņu ražošanai. Vajadzīgs minimums – 20 tonnas, lai uzsāktu sadarbību.
Ogu iepirkšana turpinās
SIA "Pharmeko Lettland" pārdošanas menedžere, atbildīgā par produkcijas iepirkumiem un ogu audzētājiem Latvijā Sigita Krusiete uzsver, ka savvaļas melleņu sezona vēl turpinās, bet ogas ir liels deficīts ne tikai Latvijā.
– Pavasara salnās cieta mellenes Baltijas valstīs, arī Ukrainā, Rumānijā, Polijā. Somijā un Zviedrijā melleņu raža ir samērā laba, taču nav lasītāju. Somija ir sameklējusi ogu lasītājus ar licenci no Taizemes. Tā kā pēdējos divus gadus Latvijā meža melleņu ir maz, iepirkām ogas no Zviedrijas uzņēmuma, bet Zviedrijā nav atļauts ievestais darbaspēks. Līdz ar to melleņu ir iepirkts maz. Neliels daudzums nāk no Kurzemes, no Somijas, bet ogas ir uz izķeršanu, cenas ir dubultojušās, iztīrītas mellenes maksā ap 7 eiro/kg. Pagājušajā gadā A klases mellenes maksāja 3,30-3,60 eiro/kg. Tiem, kas gatavo sulas, ievārījumus, izejvielu augstā cena ir šoks. Saprotot situāciju, ka lielākoties ogas noliktavās ir beigušās, arī farmācijai tās var pietrūkt. Līdz ar to arī ekstrakta cena aug proporcionāli. Gaidīsim nākamo sezonu, cerot, ka melleņu raža būs labāka.
Gan savvaļas, gan kultivētās ogas
SIA "Pharmeko Lettland" operatīvās darbības vadītājs Romans Hačatrjans piebilda:
– No Latvijas ogām pārstrādājam meža mellenes, brūklenes, kultivētās purva mellenes un dzērvenes, upenes, smiltsērk- šķus, aronijas. Tiek iegādātas arī izejvielas ārpus Latvijas. Tās ir ogas, kas neaug šeit, piemēram, acerolas ķirši vai melnā plūškoka ogas.
Šogad ar izejvielām ir kritiska situācija. Pavasara salnu dēļ arī šogad ir maz melleņu un upeņu visā Eiropā, ir arī dažādi birokrātiski šķēršļi, kas ierobežo ogu ieguvi Zviedrijā. Šī situācija būtiski ietekmē tirgu, jo samazinās patēriņš un pieprasījums izejvielu augsto izmaksu dēļ.
Tajā pašā laikā tā ir iespēja iegūt jaunus tirgus, ja mums ir izejvielas, jo daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu iegādi par jebkādu cenu, jo, piemēram, meža melleņu vispār tirgū ir ļoti maz.
Sigita Krusiete apstiprināja: – Tā kā melleņu šogad ir ļoti maz, iepirkšana nenotika. Taču uz brūkleņu laiku vērsim vaļā iepirkšanas vietas, jo izskatās, ka būs diezgan laba raža. Katru gadu ir vairāk nekā 1000 brūkleņu produktu pārdošanas līgumu, un ceram, ka daba mums šogad brūklenes iedos.
Iepērkam gan savvaļas ogas, gan no Latvijas audzētājiem arī upenes, smiltsērkšķus. Šogad iepirktais upeņu daudzums ir trīskāršojies, prieks par bioloģiski audzēto upeņu iepirkumu. Arī upeņu audzētājiem sadarbība ar "Pharmeko Lettland" bija laba, iepirkts apmēram 150 t upeņu. Upeņu iepirkšana jau ir beigusies.
Smiltsērkšķu ogas vēl tikai sāk novākt, tās piegādās no Līvānu puses, Varakļāniem, Jelgavas. Audzētāji sūdzas, ka par ogām ir jācīnās ar putniem, tāpēc laikus jāpaspēj novākt. Lieli spēlētāji Latvijā arī kultivēto ogu piegādēs ir poļi, arī ogu pārpircēji.
Vēl mūs interesē kultivētās dzērvenes un aronijas. Tāpēc arī aicinām dārzu īpašniekus stādīt aronijas, jo no tām ražojam koncentrātus, pulverus.
Pieprasījums atšķiras no tirgus tendencēm
Sigita Krusieta stāsta: – Piedaloties starptautiskajās izstādēs pagājušajā ziemā, uzņēmums piedāvāja gan melleņu, gan brūkleņu, gan upeņu sulu. Līdz ar to rodas jauni klienti, kas vēlas mūsu ražoto sulu, biezeņus, koncentrātus.
Uz vaicājumu par to, kas no "Pharmeko Lettland" produktiem ir iecienītākie, Romans Hačatrjans dalās novērotajā: – Lielākais pieprasījums atšķiras no tirgus tendencēm un klientiem. Uzturu bagātinātāju jomā (dažādi ekstrakti un pulveri) ir ļoti zīmīgas ikgadējās tendences. Piemēram, kovida gados ļoti pieprasīti bija plūškoka produkti, kuriem tagad ir zināms kritums, jaunās tendences pieprasa dažādus proteīna produktus, vitamīnus u. c. Mēs daudz ieguldām jaunu produktu izstrādē tieši pēc klienta vajadzībām. Pēdējos gados līdz ar Sauleskalna cehā saražoto esam krietni palielinājuši klientu spektru. Protams, ir arī tradicionālie produkti, piemēram, meža melleņu sula, kas ir pieprasīta Itālijas Ziemeļos un Dienvideiropā, kā arī Skandināvijā.
"Pharmeko Lettland" produktus ražo tikai industriālam patēriņam, kas nozīmē, ka veikalu plauktos mūsu produktu nav, 95 % produkcijas eksportē.
Arī uztura bagātinātājos, kas pieejami pasaules lielākajos e‑veikalos, ir daudz produktu ar mūsu uzņēmumā ražotajām sastāvdaļām.
Sigita Krusiete novērtē, ka arī Latvijā ir ražotāji, kas izmanto uzņēmuma izejvielas: – "Pharmeko Lettland" galvenie sadarbības partneri Latvijā ir uzņēmumi "Valmiermuiža", "Rāmkalni", SIA "North Effect" (veselīgie šotiņi ar zīmolu "Oga"), SIA "LAT EKO FOOD" (mazuļu bio produkti "Rūdolfs").
19.08.2025.