No 11. līdz 15. augustam Aglonā norisināsies viens no nozīmīgākajiem katoļu ticīgo garīgajiem notikumiem Latvijā — Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki.
Šajās dienās pie Aglonas bazilikas pulcējās tūkstošiem svētceļnieku un ticīgo no visām Latvijas malām, lai vienotos lūgšanās, dievkalpojumos un garīgā pārdomu laikā. Svētku programma tika veltīta mieram pasaulē un cilvēku dvēselēs, dažādām sabiedrības grupām – slimajiem, ģimenēm un visiem, kas meklē garīgu stiprinājumu. Dievkalpojumi notika gan pie bazilikas dārza altāra, gan pie pāvesta altāra, un vairākās norisēs piedalījās bīskapi no Latvijas un Vatikāna pārstāvis – apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs – arhibīskaps Georgs Gensvains. 14. augustā, svētā Meinarda svētkos, Svēto Misi celebrēja priesteris Jānis Vīlaks, OSPPE, kas ikdienā kalpo Cesvainē. Noslēgumā viņš aicināja pieņemt garīgajā adopcijā nedzimušo bērnu, kuram draud nāves briesmas nepiedzimt.
Madonas cilvēku atsaucība
Madonas novada cilvēkiem Aglonas svētki šogad iezīmējās ar vairākām aktivitātēm un nozīmīgu piedalīšanos. Vispirms jau tas bija svētceļojums Madonas katoļu draudzes grupā, kurā devās astoņdesmit divi svētceļnieki. Grupu vadīja diakons Vladimirs Veličko, klostermāsa Inese Lietaviete, par garīgo aprūpi Svētajās Misēs nomodā bija priesteris Māris Ozoliņš. Par svētceļojuma moto, atsaucoties Jubilejas gadam, tika izraudzīti vārdi – "Cerības vēstneši". Būt ceļā, virzīties uz mērķi kā nebeidzamā dzīves svētceļojuma piepildījumu.
– Septiņās dienās nogājām 185 kilometrus, gājām pa ceļiem un bezceļiem, kurus neatrod pat navigācija. Grupā 70 procenti bija slavētāji un 90 procenti – jaunieši, tāpēc naktīs negulējām, slavējām un dejojām, – svētceļnieku prezentācijā minēja Madonas grupas pārstāve Ramona Veckalniņa. – Žēlastību ceļā bija daudz, un viens no šī ceļa augļiem ir divas māsas, kuras svētceļojuma laikā konvertējās katoļticībā.
Laiks, kas pārveido
Madonas svētceļnieku grupa patiešām bija ļoti "jauna", jo tajā bija daudz bērnu un jauniešu. Dalībnieki pārstāvēja Madonas, Ikšķiles, Ogres, Lubānas, Cesvaines, Aizkraukles, Skrīveru, Rīgas un Piebalgas draudzes. Maršruts bija sarežģīts – daudz zemes un meža ceļu, kā arī sulīgas pļavas.
Svētceļojums vienmēr ir kas tāds, kas pārveido, laiks, kas neaizmirstas. Dzīva, varena dzīve: dzīve ar muskuļiem, vēju sejā, dabas un cilvēku jaudu un galvenais – personisku, aizraujošu sarunu ar Dievu. Pēc šīs pieredzes daudziem iesākas kas jauns, jauna dzīves melodija, ieaužot savas domas un lūgšanas kristīgās kopienas rakstā un turpinot ļoti personisku svētceļojumu ar Dzīvo Dievu.
Piedalās liturģijā
Aglonas svētki Madonas draudzei nesa vēl kādu iespēju. 13. augusta vakarā pie bazilikas dārza altāra Svēto Misi celebrēja bīskaps emeritus Edvards Pavlovskis, koncelebrēja priesteris Rinalds Stankevičs, MIC, bet ar dziedājumiem un lūgšanām to pavadīja Madonas katoļu draudzes koris un ērģelnieks Jānis Trūps. Izvēle par labu tam, lai Aglonas svētku svinīgajos dievkalpojumos muzicētu nevis kāds jaudīgs laicīgais koris vai salasīts spožs sastāvs, bet noteiktā draudzē reāli kalpojošs kolektīvs, šoreiz atklāja svētku organizatoru garīgo temperatūru un iekšējo pārliecību.
Un atmiņas par gatavošanos un dziedāšanu Aglonā Madonas draudzes koristiem joprojām spēj aizraut elpu un nostiprina pārliecību par vērtīgas pieredzes nozīmi.
Ērģelnieka vēsts
Es piekrītu domai, ka kaut kas eksistē pa īstam tikai tad, ja tiek nosaukts vārdā un pārrunāts, tāpēc iespaidos lūdzu dalīties draudzes ērģelnieku Jāni Trūpu.
– Šogad Aglonā biju daudz, sākot ar mēģinājumiem lielajam korim, kas dziedāja Krusta ceļā un 15. augustā galvenajā Svētajā Misē, un ar Madonas draudzes kori dziedājām 13. augusta vakarā. Ļoti piepildīts laiks, un domāju, ka katram baznīcas korim būtu jābūt mērķim aizbraukt un pieklājīgi nodziedāt Svēto Misi Aglonā. Kā saka, cik tad var vārīties savā sulā, ja grib izaugsmi, ir jāizlien no savas komforta zonas. Tas ir arī motivācijas jautājums, jo, ja esi tikai vienā vidē, no svētdienas uz svētdienu dziedi vienu un to pašu, kādā brīdī var sākt apnikt.
– Madonas koris piedzīvoja pakāpienus – vispirms dziedāja Svētajā Misē Augustovas katoļu baznīcā, tad liturģiju Skaistkalnes baznīcā un visbeidzot – Aglonā.
– Pats nedaudz esmu pārsteigts, ka tas tā sanāca un izdevās. Ja tik tālu tikām, atpakaļceļa nav. Protams, pakāpenība ir ļoti svarīga, lai aprastu, gūtu pieredzi un kaut ko vairāk redzētu un saprastu. Korim nācās daudz mācīties, bija arī individuāla atdziedāšana, daudz mēģinājumu. Visvairāk mani uztrauca dziedāšana brīvdabā, jo vējš mēdz aizpūst nošu lapas – ja nav daudz knaģu, notis var aizlidot. Citādi – problēmu nebija, viss arī piepildījās, kā cerēts.
– Kādi būs nākamie soļi, uz ko korim tiekties?
– Būtu labi, ja ansamblī vairāk būtu vīru balsu. Ir doma par pirmatskaņojumu Madonā – novembrī ceram atskaņot jaunu Svētās Mises redakciju. Lai paliek vēl noslēpumā tās komponists, bet tāda doma ir.
19.08.2025.