Vakar, 11. augustā, izcilais tenors Jānis Zābers svinētu savu 90 gadu jubileju, un šiem svētkiem par godu 10. augustā Meirānos pie memoriālā muzeja “Vecais Ceplis” izskanēja operdziedātāja piemiņai veltītie, jau par tradīciju kļuvušie opermūzikas svētki.
„Bija tā vērts, arī pa lietu" – tā ir viena no koncerta apmeklētāju atsauksmēm. Neskatoties uz to, ka teju visu pasākuma laiku lija spēcīgs lietus, apmeklētājiem nācās slēpties zem lietusmēteļiem, lietussargiem un doties no pasākuma pa dubļiem teju basām kājām, opermūzika tika baudīta ar pilnu krūti.
Jānis Zābers sniedzis vairākus tūkstošus koncertu un nesmādēja nevienu mūzikas žanru – ļoti patika gan kamermūzika, gan tautasdziesmas.
Pasākuma ilggadējais producents Jānis Kļaviņš laikrakstam pastāstīja: – Šie svētki ir ļoti svarīgi gan mūsu novadam, kurā ir dzimis Jānis Zābers, gan visai Latvijai. Kurš, ja ne mēs paši, godās mūsu izcilo operdziedātāju? Arī šī brīža labākie operdziedātāji atzīst – Zābers ir bijis Latvijas visu laiku izcilākais operdziedātājs. Viņam bija potenciāls būt pasaules līmeņa māksliniekam, taču viņa mūžs, diemžēl, aprāvās ļoti ātri. Taču savā īsajā karjerā viņš ir atstājis nenovērtējamu devumu latviešu kultūrā. Turklāt Latvijā vasarā ir vien divi operas svētki.
Šoreiz neilgi pirms koncerta sākās pamatīgas lietusgāzes, kas ieviesa korekcijas arī tehniskajos jautājumos – salija skatuve, tās monitori un tos nevarēja ieslēgt. Tādēļ mākslinieki dziedāja sevi nedzirdot – skanēja vien priekšējie skaļruņi. Tomēr no cilvēkiem saņemam pozitīvas atsauksmes un apmeklētāji bija gandarīti.
Ņemot vērā šīs vasaras sliktos laikapstākļus, kopumā pasākumi apmeklētība ir samazinājusies. Skaidrs, ka komanda, kas strādā, lai šie svētki taptu, vēlas to attīstību – plašāku instrumentāciju, un lietas, ar kurām pārsteigt klausītājus, taču tas nav lēti. Arī biļetes ir draudzīgās cenās, lai arī seniori un ģimenes ar bērniem varētu tos apmeklēt. Taču tas nemaina to, ka tehniskās izmaksas aug, jo inflācija skārusi arī šo nozari. Tāpēc par svētku nākotni ir bažas, jo vēlamies tos saglabāt plašai publikai pieejamus, taču tos attīstīt. Šī pasākuma galvenā doma nav nopelnīt – tā ir Jāņa Zābera godāšana, balstoties uz viņa dziedāto repertuāru. Šogad vēlējāmies piesaistīt pēc iespējas vairāk operdziedātāju un mums tas izdevās. Prieks, ka mākslinieki apzinās, kas bija Jānis Zābers, un piekrīt piedalīties, jo viņu ikdienas honorāri ir krietni lielāki, nekā spējam viņiem piedāvāt.
Paldies arī Madonas novada pašvaldībai par atbalstu svētku rīkošanā.
Jāņa Zābera piemiņas biedrības valdes priekšsēdētājs Zigmunds Bekmanis pastāstīja: – Var teikt, ka piedalījos pašos šo svētku pirmsākumos. Kopā ar domubiedriem izveidojām un darbojāmies Jāņa Zābera piemiņas biedrībā. Pateicoties Madonas novada pašvaldībai un Lubānas apvienības pārvaldei, šie svētki turpina notikt. Arī Latvijas Nacionālā opera palīdz sagādāt balvas. Manos pienākumos ir turēt rūpi par jaunajiem talantiem un, organizējot konkursu "Aiviekstes lakstīgalas" – mēģinām atrast tādus talantus, kāds bija Jānis Zābers.
Ja jaunie talanti netiks atbalstīti, varbūt tie dziedās vien tuvinieku dzimšanas dienu ballītēs, nevis uz operas skatuves.
Kā jau ierasts, nav iedomājams neviens Jāņa Zābera piemiņas koncerts, kurā nepiedalās trīs Latvijas tenori – Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs.
Operdziedātājs un pasākuma mākslinieciskais vadītājs Guntars Ruņģis uzsvēra: – Man piedalīšanās svētkos ir liels pagodinājums, jo Jānis Zābers ir mans novadnieks – pats esmu no Kusas. Kad Jānim Zāberam tika atklāts muzejs, es kā mazs zēns, kas mācījās piektajā klasē, tiku atvests šeit kā viens no pirmajiem apmeklētājiem. Satiku pat Jāņa Zābera vecākus un runājos ar viņiem teju pusstundu – jau tad neapzināti sajutu kādu kopīgu saikni. Šādus svētkus nav viegli noorganizēt, jo ar katru gadu kļūst sarežģītāk piesaistīt sponsorus. Ja sponsori ir gatavi atbalstīt šo pasākumu, tad esam atvērti sadarbībai – ja mēs, mākslinieki, to darām galvenokārt prieka dēļ, tad vislielākās izmaksas sastāda skatuve, teltis un apskaņošana.
12.08.2025.