Kā ik vasaru Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā vienuviet pulcējās gan mūzikas profesionāļi, gan jaunie talanti, lai 28. Latviešu mūzikas svētku ietvaros koncertētu vai piedalītos jauno komponistu meistarklasēs.
Mūsdienu laikmetīgo un arī klasiķu komponēto mūziku no 27. jūlija līdz 1. augustam uz Madonas mūzikas skolu baudīt savukārt devās svētkiem uzticīgie – ieinteresētie klausītāji no Madonas un tālākas apkārtnes.
Paldies svētku galvenajam organizatoram – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktoram Mārtiņam Bergam par programmas salikumu, kas aizvien sniedz jaunus atklājumus un arī tikšanos ar iepazītām personībām. Laba mūzika ne vienmēr nozīmē lielas un greznas koncertzāles. To apliecināja mūsu mūzikas skolas nelielā koncertvieta, kas jau daudzus gadus ir kā izcila un pārsteidzoša kultūrdobe jaunajiem asniem un arī ziemcietēm.
Mūzikas virtuozs no Madonas
Mūzika, pirmkārt, ir sastapšanās – ļoti īpaša un arī tik atšķirīga. Tā ir mirkļa maģija, kas šoreiz it bieži spēja atslēgt lineārā laika plūdumu.
Gan virtuozitātes, mūzikas instrumenta pielietošanas, gan garīgā vēstījuma ziņā vienmēr pārsteidzis novadnieks Kārlis Auziņš. Šķiet, viņš pats dzīvo mūzikas kosma dzīlēs, allaž atrodot jaunus veidus, kā ar saviem spožajiem saksofoniem iznest okeāna dzelmēs atrasto virszemē, kā nodot skaņrakstu pārbagātību klausītājiem. Ne velti par izcilu sniegumu džezā Kārlis šogad saņēma Lielo mūzikas balvu. Pirmā pieturvieta dzīvē un mūzikā viņam ir mūsu Madona. Tālāk – Rīgas Doma kora skolas džeza programma, Amsterdamas konservatorija un Kopenhāgenas konservatorija, kur tiek atklātas jaunas džeza šķautnes. Un izrādās – Kārlim mūzikā interesē ne tik daudz tehniskie elementi un notis, bet sajūtu audekls, brīvība un mūzikas satura filozofija, ko sniedz improvizācija. Šo brīvību, pateicoties mūziķa eksperimentēšanas garam un tehnisko elementu pārvaldībai, pilnā mērā izgaršoja viņa priekšnesuma klausītāji koncertā Madonā, kas skanēja kopā ar lielisko pianistu Rihardu Plešanovu.
Latviskā elegance nepieviļ
Kā vēl vienu ar stāvovācijām noslēgušos koncertu Latviešu mūzikas svētku ietvaros jāpiemin 31. jūlija uzstāšanos "Latviskā elegance". Uz mūzikas skolas skatuves kāpa Kristaps Vanadziņš (klavieres), Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti), Jānis Rubiks (kontrabass) un atskaņoja aranžijas no Jāņa Ivanova, Mārtiņa Brauna, Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka un Raimonda Paula savulaik rakstītās mūzikas. Kad sastopas tik augsta līmeņa mākslinieki, tas klātesošajiem ir gan elpu aizraujoši, gan iedvesmojoši, gan paliekoši vēl ilgi. Talantīgs un harizmātisks kā Fredijs Merkūrijs latvietis Kristaps Vanadziņš ar savu profesionālo komandu apbūra publiku.
Laikmets, skaņa, jaunrade
1. augusts – Latviešu mūzikas svētku noslēgums – bija veltīts astoņiem jaunajiem skaņražiem no mūzikas vidusskolām un augstskolām. Nepilnu nedēļu viņi dzīvoja Madonā, komponēja attiecīgi katram piešķirtajiem mūzikas instrumentiem un to izpildītājiem. Friča Hugo Pērkona, Malte Dāga Rēdstēma, Artūra Kaša, Evelīnas Bistrovas, Sintijas Onužānes, Jāņa Kristofera Vītola, Edvarda Kaļvas un Elizabetes Batņas skaņdarbi tapa uz vietas, tie nenolaidās kā tādi ezeri gatavā formā, bet mainījās, attīstījās sadarbībā ar mūziķiem – atskaņotājiem. Tāpat pienesumu deva padomi un konsultācijas pie kompozīcijas meistarklases vadītājiem – Evijas Skuķes, Santas Bušs, Jāņa Petraškeviča.
"Madonā var atļauties visu", "Tā ir vērtīga un izaicinoša pieredze, jo profesionāļu klātbūtne liek sevi pierādīt vislabākajā veidā", "Madona palīdz augt un veidoties manai muzikālajai identitātei", "Katrs mēģinājums un priekšnesums šeit ir kā jauns pārsteigums" – tās ir tikai dažas frāzes no jauno teiktā. Atšķirīgi pēc stila un muzikālā vēstījuma Madonā viņi visi astoņi spēra nākamo soli savā ceļā uz profesiju un daudzsološo nākotni. Lai izdodas!
08.08.2025.