Kopš 9. jūnija ir mainījusies AS “Lazdonas piensaimnieks” vadība. Ilggadējo piena pārstrādes uzņēmuma vadītāju Elvīru Utināni darbā nomainījis par valdes priekšsēdētāju ievēlētais Jānis Paleps.
Aicināju AS "Lazdonas piensaimnieks" jauno valdes priekšsēdētāju Jāni Palepu uz sarunu. Uz darbu Lazdonā viņš mēro ceļu no Vecpiebalgas.
– Kādas ir saknes, vai ir saistība ar piensaimniecību?
– Esmu dzimis Rīgā, bērnību pavadīju Daugavpilī. Mācījos Smiltenes vidusskolā, turpināju izglītoties Rīgā un ārzemēs. Biznesā lielāko dzīves daļu esmu bijis darba devējs. Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes sāku strādāt dažādus darbus – gan kā pasniedzējs, gan pašvaldībās. Ar piensaimniecību agrāk nav bijis nekāda sakara. Taču ražošana ir process neatkarīgi no tā, ko ražo, un ir līdzīgs pēc struktūras. Vienkāršoti izsakoties – pa vienu pusi nāk izejvielas, pa otru – gatavā produkcija. Pa vidu ir tehnoloģiskais process. Pēc tam jāsafasē, jāizvadā tirgotājiem, jārealizē.
– Ar kādiem izaicinājumiem nākas sastapties piena pārstrādātājiem?
– Cenu dārdzība ietekmē arī piena produktu ražotājus. Savukārt piena produktu cenas veikalos ietekmē pircēju izvēli, jo pirktspēja ir maza. Protams, ka elektrības, degvielas izmaksas tiek iekļautas piena produktu pašizmaksā. Nepārtrauktas cenu svārstības skar arī izejvielas. Arī piena kvalitāte svārstās atkarībā no gadalaika, mitruma, barības kvalitātes. Lielajiem piena piegādātājiem piena kvalitāte ir laba, bet mazajiem ik pa laikam kas gadās.
– Kas patlaban atrodas uzmanības centrā?
– Pozitīvi, ka AS "Lazdonas piensaimnieks" ir strādājis ar peļņu, parādu nav.
Liela pateicība iepriekšējai vadībai, jo ir mācējuši strādāt bez kredītiem, mācējuši strādāt ar peļņu. Taču kādreiz ražošanā pienāk tāds brīdis, kad ir jāsāk investēt. Vecās iekārtas nolietojas, ir kaut kāda robeža, pie kuras vairs nav jēgas remontēt un ir jāpērk jaunas iekārtas. Pašreiz ir problēmas ar piena homogenizatoru. Esam nonākuši pie tā un patlaban skatāmies, kādus projektus varētu uzrakstīt, kur iesniegt, lai saņemtu atbalstu jaunu iekārtu iegādei. Ir projekti, kas sedz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā arī iekārtu nomaiņu, pie tā arī strādājam.
Patlaban uzdevums ir novērst ražošanas apstāšanās iespējas nestrādājošu iekārtu dēļ. Ik pa brīdim gadās, ka kāda iekārta tomēr iziet no ierindas, mēs to remontējam, meklējam rezerves daļas, ko nav iespējams dabūt, jo iekārta ir ražota Krievijā. Reizēm ir sarežģīti, un administratīvā darba nav tik daudz, cik praktiskā darba. Katru darba dienu esmu cehā, esmu ražošanā, esmu katlu mājā – visur, kur nepieciešams pielikt roku.
Lai attīstītos, "Lazdonas piensaimniekam" tomēr būtu jāpaplašinās. Bāze ir neliela, ar telpām ir spiedīgi, cehos ir šaurība. Ja izdosies pārliecināt akcionārus, pierādīt ar cipariem nepieciešamību, vajadzētu būvēt klāt ražošanas telpas. Ir plānots arī strādāt pie mārketinga jautājumiem, pārdošanas apjomu palielināšanas un ieņēmumu paaugstināšanas.
Vēl liela problēma ir darbaspēka trūkums. Algas piedāvājam vidēji valsts līmenī, bet darbiniekus ir grūti piesaistīt. Problēma ir arī ar dzīvesvietas nodrošināšanu, kopmītņu trūkums. Izbraukāt uz darbu katru dienu nav viegli, arī par dārgu. Daudzi, kas absolvē skolas, labāk izvēlas darbu ārzemēs.
– Kā vērtējat AS "Lazdonas piensaimnieks" produkcijas klāstu?
– Iespaidīgs piena produkcijas klāsts, bet ar īsu derīguma termiņu. Tas tikai liecina, ka produkcija ir dabiska. Garākam ražošanas termiņam vajag stabilizētājus, uzlabotājus, taču līdz ar to produktam ir cita kvalitāte. Valdē tiekoties, domājam, kā produkcijas klāstu paplašināt. Ir daudz ideju, bet to īstenošanai ir vajadzīgas iekārtas. Taču par jauniem produktiem jau tiek domāts, svarīgi, lai būtu pieprasījums.
– Kā vērtējat nodrošinājumu ar pienu?
– "Lazdonas piensaimniekam" ir izveidojies savs piena piegādātāju loks – patlaban ir ap 50 saimniecību, ar ko notiek sadarbība. Šodien piena daudzums, ko varam pārstrādāt, nav maksimālais. Zinu, ka ir bijis lielāks iepirktā piena daudzums, varētu pārstrādāt arī vairāk. Līgumos ir noteikts konkrēts piena daudzums, ko iepērkam no katras saimniecības, bet, ja piena ir vairāk, varam nopirkt arī vairāk. Pienotavas savā starpā sadarbojas. Kooperācija varētu būt veids, kā apvienojoties kļūt stiprākiem. Taču par kooperāciju ir jāpārliecina. Tagad katrs kaut kā dzīvo un spirinās, ir savi izdzīvošanas noslēpumi.
Mainījušās piena iepirkuma cenas. Ražotāji, protams, vēlas lielāku iepirkuma cenu, bet tā tiek saistīta ar realizējamā piena daudzumu un kvalitāti, mazie ražotāji sūdzas, kāpēc lielajiem maksā vairāk, bet tajā pašā laikā neiztur kvalitātes prasības.
– Kādus produktus vairāk iegādājas vasarā?
– Kefīru, paniņas, pienu, biezpienu… Lazdonā ražoto piena produkciju kopumā pērk labi, pasūtījumi ir pa visu Latviju, mums pat reizēm pietrūkst. Pasūtījumus varam ieplānot, un pašreiz strādājam pie tā, ka veikaliem ir jāpasūta produkcija nākamajai dienai līdz pulksten 13, būs speciāla mājaslapa internetā, kur to varēs izdarīt. Ražotājam arī ir jāplāno savs darbs.
– Vai "Lazdonas piensaimnieks" turpinās labdarības "politiku"?
– Domāju, ka sabiedriskās aktivitātes ir jāatbalsta. Bērni, jaunieši, pensionāri – tās ir grupas, kam jāpalīdz. Arī uzņēmumam tas nāk tikai par labu, ja ir pozitīvas atsauksmes. Ar lūgumu atbalstīt pasākumu, sponsorējot produkciju, ir jau vērsušās dažas organizācijas.
– Kā uzzināt par visiem jaunumiem?
– AS "Lazdonas piensaimnieks" mājaslapa internetā ir, bet tās saturs tiek pilnveidots. Informācija būs arī citos sociālajos tīklos, piemēram Facebook, Instagram, Twitter u. c. Taču, uzsākot darbu, ir daudz degošākas lietas.
22.07.2025.