XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Madonas novads tika plaši pārstāvēts — gan koru, tautasdeju, folkloras kopu, orķestru un teātra mākslas rindās, gan arī brīvprātīgo komandā.
Es biju viena no tiem, kam bija gods būt daļai no šī notikuma ne tikai kā skatītājai vai kolektīva dalībniecei, bet arī kā brīvprātīgajai – cilvēkam, kurš palīdz svētku norisē, esot aizkulisēs.
Vēsturisks atskats
Vēlme kļūt par brīvprātīgo dziesmu un deju svētkos man radās jau pirms vairākiem gadiem, taču dažādi apstākļi – valstiskā situācija, pandēmijas laiks, mācību slodze un līdzšinējā dalība skolas korī – lika šo nodomu atlikt. Tomēr gada sākumā es skaidri apzinājos, ka pienācis īstais brīdis īstenot sen loloto ieceri un kļūt par daļu no svētkiem no citas – atbalstošas un neredzamākas – puses.
Motivācijas vēstule
Brīvprātīgo reģistrācija sākās jau pusgadu pirms svētkiem. Lai kļūtu par vienu no viņiem, bija jāraksta motivācijas vēstule – kāpēc tieši es vēlos būt daļa no dziesmusvētkiem šādā lomā. Tam sekoja atlases process, un bija jāpagaida atbilde. Mazliet mani mocīja neziņa – vai tikšu uzņemta? Aprīlī saņēmu apstiprinājumu, ka esmu kļuvusi par vienu no plašās brīvprātīgo saimes, lai gan tomēr vēl nezināju savus pienākumus. Zināju tikai to, ka mani gaida divas neaizmirstamas nedēļas.
Preses centra pārstāve
Svētku laikā mans brīvprātīgā darbs norisinājās Latviešu biedrības namā, kur pildīju pienākumus preses centrā. Uzdevumi bija daudzveidīgi – sākot no informācijas sniegšanas apmeklētājiem un atbalsta nodrošināšanas žurnālistiem un citiem mediju pārstāvjiem, līdz dažādiem tehniskajiem darbiem. Īpaši paliekošs iespaids manā atmiņā iegravējies par satiktajiem brīvprātīgajiem no dažādiem Latvijas reģioniem – Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Ventspils -, kā arī par mūsu sirsnīgajiem un atbalstošajiem preses centra koordinatoriem, kuru klātbūtne, atbalsts padarīja katru dienu aizvien enerģiskāku līdz pat Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēgumam.
Brīvajos brīžos arī pati varēju baudīt svētkus no skatītāja skatpunkta – apmeklēju folkloras kopu koncertu Vērmanes dārzā, kā arī devos atbalstīt Madonas novada bērnu un jauniešu kolektīvus svētku gājienā. Tā bija iespēja ne tikai piedzīvot svētkus no iekšienes, bet arī sajust to burvību kā skatītājai.
Svētku atmosfēras tvērums
Šīs divas nedēļas Rīgā man nebija tikai darbs – tā bija iedvesmojoša pieredze, kas atstāja paliekošu nospiedumu gan sirdī, gan domās. Es jutos kā daļa no kaut kā daudz lielāka – no kultūras tradīcijas, kas vieno cilvēkus pāri laikam, novadiem un paaudzēm. Katrs smaids, katrs pateicības vārds, katra dziesma svētku koncertos vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka brīvprātīgā darbs ir būtisks, vērtīgs un patiesi nozīmīgs.
Turpinājums sekos
Brīvprātīgo pienesums ir neredzamais pamats, uz kura tiek balstīti šie tautas grandiozie svētki. Esmu pārliecināta – šis nav noslēgums manai saiknei ar dziesmu un deju svētkiem, bet gan tikai sākums. Jau tagad skaidri redzu sevi pēc pieciem gadiem – atkal tērptu zaļajā brīvprātīgo piederības krekliņā, ar vēl lielāku pieredzi, entuziasmu un atbildības sajūtu. Ar lepnumu un prieku vēlēšos atkal būt viena no tiem, kas, ieguldot savu laiku, sirdi un darbu, palīdz svētkiem kļūt par neaizmirstamu notikumu ikvienam dalībniekam un skatītājam.
22.07.2025.