Šogad aprit 30 gadi, kopš Mārcienas pagasta “Dārziņos” saimnieko Ivetas un Viktora Laškovu ģimene. Vairāk nekā 20 gadus saimnieki audzē arī lilijas, kas ir vieni no iecienītākajiem ziediem, ievērojami ar savu grandiozo izskatu un smaržu.
"Dārziņu" saimniekus var dēvēt par dārzniekiem ar "zaļajiem īkšķiem". Viktoru Laškovu saistām ar lilijām vasarā un mārtiņrozēm rudenī. Patlaban turpinās liliju plaukšanas un ziedēšanas laiks. Tā dēvētās baznīcas lilijas, kas bija agra šķirne, jau ir beigušas savu uznācienu, jo bija iestādītas siltumnīcās. Ja kas aug un zied zem jumta, tad šajā lietainajā gadā var būt drošs, ka lietus ziedus neapskādēs. Lilijas šogad ir padevušās raženas augumā, izcili skaistiem, lieliem ziediem.
Savukārt Iveta Laškova dalās domās, ka viņai patīk arī lielziedu pīpenes, puķuzirņi u. c. Dārzā patlaban skaisti zied lavandas, kam ir jau 15 gadu.
Iveta un Viktors Laškovi atklāj, ka 9. jūnijā apritējis 41 gads kopš precējušies. Izloloti un izaudzināti divi bērni – Edmunds un Elīna, ir prieks par četriem mazbērniem.
– Kad precējāmies, mums dārzkopība nebija pirmā interese. Bija doma, ka abi iesim mācīties, turpināsim izglītoties. Viktors strādāja labā darbā par autoatslēdznieku kādreizējā autokolonnā, es biju māsa-saimniece Madonas slimnīcas Terapijas nodaļā. Vecāki tolaik strādāja un arī turēja lopus. Sākās ar to, ka mums kaimiņos ienāca dzīvot dārznieki Puncuļi no Ļaudonas. Viņi mūs pārliecināja, lai sākam audzēt ziedus realizācijai. Pirmās bija prīmulas, tad mārtiņrozes, tulpes…
– Svarīgi, ka ir pieprasījums pēc tava darba, ka tu to vari veikt, kā arī par to vēl tev maksā naudu, – rezumē "Dārziņu" saimnieki.
Tiesa, ar ziediem ir jāauklējas, jāčubinās, jāprot sarunāt, kad ir īstais laiks uzziedēt. Katrai profesijai ir nepieciešamas savas zināšanas. Viktors un Iveta Laškovi daudz gudrību apguvuši gan praksē, gan pašmācības ceļā, arī mācoties no kļūdām.
– To, ka lilijas ir jānogriež tad, kad tās tikko sāk ziedēt, pēc nogriešanas jānovieto puķu noliktavā, mums ātri pieleca. Noliktavas telpu iekārtojām kādreizējā vecās kūts ēkā. Tur ir tik vēss kā pagrabā, un puķēm vēsums nāk par labu, šajā telpā tās atdzersies, tām būs garāks mūžs. Citādi ieguldītais darbs var aiziet … mežmalā. Lai tā nenotiktu, tagad ziedus laikus nogriežam, turam vēsumā. Ar importa ziediem taču dara tāpat – izņem no ledusskapja, – atklāj Viktors.
– Tirdzniecībai vajag kvalitatīvu preci, un ledusskapji ir visām puķu bāzēm, – piekrīt Iveta.
Uz jautājumu par to, cik daudz prasa ziedu audzēšana, Iveta Laškova raksturo: – Kā agri pavasarī puķēs iesēžamies, tā nereti turpat arī spilventiņu noliekam.
Izaudzēšana prasa darbu, tas ir viens svarīgs posms. Otrs ir realizācija – piedalīšanās tirdziņos, gadatirgos. Kā no aprīļa sākas stādu un puķu bums, tā tas turpinās līdz sezonas beigām. Pavasarī vissmagākais darbs ir arī paspēt apstādīt savas dobes un lauciņus. Kad citi gaida piemērotākos laikapstākļus stādīšanai, mēs uz to daudz neskatāmies – ja ir plānots stādīt, tad zemē jādabū, un strādājam, kad varam, lai klimats dara, kā grib. Stādus mēs centīsimies pasargāt. Siltumnīcā būs citi apstākļi, uz lauka – citi. Sīkos liliju sīpoliņus, kas paliek pāri, izstādām dobēs uz lauka. Toties puķuzirņiem vajag "jumtu", arī paprikai vajag jumtu, un tomātu rindiņai vieta ir jāatrod.
– Mēs daudz audzējam skaistas puķes, kas rudenī ir jāizrok ārā – lilijas, dālijas, mārtiņrozes spraudeņiem u. c. Mums te sanāk liela rakšana, – secina saimnieks.
Saimniece Iveta papildina: – Tāpēc man patīk lielziedu pīpenes, kas ir izteikti latviskas, daudzgadīgas puķes – iestādi, un viss – aug un zied. Mums ir mīļas puķes un ne tik mīļas, bet strādājam klientiem. Pieprasījums ar gadiem mainās. Tagad cilvēkiem vairāk patīk arī vienkāršas puķes. Protams, esmu novērojusi, ka daži, aizejot uz veikalu (savulaik mums bija veikals "Elīza"), izvēlas vienas puķes, bet, kad iet uz tirgu, pērk citas. Ar tirgus pušķi neiebrauksi veikalā, un ar veikala puķēm – tirgū. Šo patiesību kādreiz paši pārbaudījām humora pēc. Tirgū meklē dabiskos, vienkāršos, vietējos ziedus. Madonā nav tāda tirgus, kā, piemēram, Dobelē vai Bauskā. Kad Madonā pienāk klāt kāds iebraucējs un prasa, kur te var nopirkt vietējos ražojumus, mums jāstāsta, ka dārzeņi atrodas tur, stādi un puķes – citur, gaļa – citur, kaut kas jāiet meklēt pie "Konzuma"… Būtu priecīgi, ja būtu viena sakārtota tirgus vieta, kur viss atrastos vienkopus.
18.07.2025.