Kā liepziedu smarža — maiga, medaina, reibinoša — tik salda tā jūlija vidū sagaida Rīgas ielās. Un tā arī skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki atstāj vasaras pilnbrieda nospiedumu gan svētku dalībniekos, gan vecākos un līdzjutējos.
Ziemas vakaros šī nepārspējamā emociju tase vairos kopības garu, dzīvesprieku, patriotismu, liks atcerēties dziesmas un dejas spēku un to, ka esam piederīgi neticami talantīgai un vienotai tautai un valstij – mūsu Latvijai. Un bērni, jaunieši ir turpinājums visam, kas skaists, arī grūts, bet caur pārvarēto vēl vērtīgāks un sargājamāks. Turklāt tik dažāds – nenoplicināts, bet attīstīts spēlēto mūzikas instrumentu labskaņā, folkloras pienesumā, šodienas dejas un dziesmas daudzbalsībā.
Un tas, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts izskanēja ar dziesmusvētku klasiku – komponista Jāzepa Vītola "Gaismas pili" – vēlreiz apliecināja, cik režisoriski gudri un mākslinieciski augstvērtīgi bija koncertu veidotie scenāriji, repertuārā iekļaujot darbu vēstījumus no čuksta līdz kliedzienam, no aizturētas elpas līdz estrādi piepildošām prieka šaltīm.
Svētku gājienā Madonas novada delegācija nāca pirmā, un to, ka mūsu novadā 1866. gadā kārts šūpulis pirmajiem bērnu dziedāšanas svētkiem, kas ir skolēnu dziesmu svētku aizsākums Latvijā, savā uzrunā apliecināja arī izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
– Visa Latvija ir sabraukusi šeit. Lepnā Latvija. Žiperīgā Latvija. Vienkāršā Latvija. Sirsnīgā. Asprātīgā un skanīgā Latvija. Un visa spēcīgā Latvija ir šodien šeit, – Mežaparka estrādē svētdien vēstīja Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. – Bērni ir iemesls, lai koptu un sargātu mūsu kultūru, lai to darītu no paaudzes paaudzē. Mēs visi zinām, ka mūsu svētki ir mūsu tautas nākotnes dēļ.
Noslēguma koncerta pamatu veidoja mūsdienu komponistu skaņdarbi, kas bērniem un jauniešiem jau labi zināmi, bet līdzās tiem izskanēja arī dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi. Noslēguma koncerta virsdiriģentu saimē kopkori diriģēja arī mūsu novadniece Aira Birziņa, bet aranžiju vienam no koporķestra skaņdarbiem bija rakstījis madonietis Andrejs Cepītis. Pirmo reizi noslēguma koncertā kopā ar pārējiem bija folkloras kopu dalībnieki, ienesot savu krāsu kopīgajā paletē.
– Priecājos, ka folkloras kopām šoreiz bija tik daudz iespēju piedalīties svētku norisēs, – "Staram" apliecināja Cesvaines vidusskolas folkloras kopas vadītāja Baiba Putniņa. – Iepriekš bijām tikai ar rotaļu programmu Vērmanes dārzā. Šoreiz pat dziedam uz skatuves Noslēguma koncertā, visu pieredzam. Tas ir brīnišķīgi.
– Es apbrīnoju kultūras vērtības, kādas mums ir un kā tās atsedzas šajos dziesmusvētkos, – laikrakstam pauda novadpētnieks Jānis Bērziņš. – Pat šoreiz, skatoties neklātienē no malas, var redzēt, ka esam milzīga, muzikāla lielvalsts. Un cik apjomīgs darbs ieguldīts, lai viss tik kvalitatīvi izdotos!
15.07.2025.