Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Par festivālu “MABOCA” Madonā

GUNDEGA EVELONE, vairāk — portālā “Satori”

Autors • 14.07.2025.

Par festivālu “MABOCA” Madonā
Burtu lielums

Madona kartē vienmēr izskatījusies tuvāk, nekā tā ir pēc trim stundām starppilsētu autobusā. Jo sevišķi tāla tā šķiet, ja pēcāk jāpavada vēl trīs stundas atceļā uz Rīgu.

Taču lielpilsētas frīlanseriem, pārnesot savu mobilo ofisu uz autobusa pēdējo krēslu rindu, kamēr aiz loga traucas zaļas lauku ainavas, tā vismaz iespējams piedzīvot vasaru. Festivāla "MABOCA" izstādes (24.05.-15.07.2025.), lai arī ģeogrāfiski attālas no Rīgas, ar to joprojām ir cieši sasaistītas, tāpēc Madonas apmeklējums šķiet vien kā dekorāciju maiņa. Rīgā zināmi un strādājoši mākslinieki atvesti uz provinci, un rīdzinieki brauc tos skatīties – kustība liek asinīm riņķot, un vietas maiņa uz šķietami skaidriem jautājumiem spiež palūkoties citādi.
Aizņemtības dēļ nevarēju apmeklēt festivāla svarīgāko notikumu – "Brīnumu nakti". Šis leģendārais, audiovizuālais sprādziens ir "MABOCA – Madona Bunch of Cool Art" pirmsākums. Kuratores Margrietas Griestiņas un elektroniskā mūziķa TV Maskava gara bērns, ar laiku kļūstot plašāks un andergraunda aprindās labāk zināms, ap sevi apaudzējis starpdisciplinārus mākslas slāņus. Kā saka cienītāji – istabu Madonas viesnīcā "Brīnumu nakts" apmeklējumam jāpaspēj rezervēt jau ziemas sākumā. Enerģijas izvirdums notiek tieši festivāla atklāšanas dienā un naktī, pēc tam festivāls caur izstādēm rimti turpinās vēl pāris mēnešus.

Razborkas autoostā un Eglītis stacijā
"MABOCA" izstādes var skatīt arī kā pašvērtīgu mākslas notikumu. Šoreiz tie ir pieci punkti Madonas centrā – gan tradicionāla formāta ekspozīcijas, gan instalācijas un vides objekti.
Tie, kam nav auto, Madonā var ierasties ar autobusu vai vilcienu. "MABOCA" apmeklētājus stratēģiski sagaidīja gan dzelzceļa stacijā (Andris Eglītis "Brīnumu vilciens"), gan autoostā, kur redzama mākslinieču apvienības "Shady Ladies" kompozīcija "Pikniks ceļa galā". Autoostas uzgaidāmajā zālē ievietots piedzīvojums ar trim dukšiem un krokodilu. Sabiedriskajā telpā redzami skulpturāli fragmenti no citas, izdomātas, ļoti krāsainas un dinamiskas realitātes. Spriežot pēc lietiskajiem pierādījumiem – dažādiem priekšmetiem un to izvietojuma -, te notikušas razborkas par ēdienu.
Autoostai blakus atrodas ātro uzkodu bistro "Kebabosta", kur cepinātās, ultra-apstrādātās gaļas tvaikojums papildina dukšu cīņu par desām. Uz sienas redzams arī teju heraldisks gleznojums, kur 1990. gadu multeņu tēliem līdzīgi zvēri prasa: "Ēst! Ēst! Ēst!"
Madonas dzelzceļa stacijas kase nestrādā, taču vēsi pelēkajā uzgaidāmajā telpā var patverties no nepatīkamiem laikapstākļiem. Šeit ir ļoti kluss, jo vilciens piestāj tikai reizi dienā no katras puses. Tieši ar šādu ekskluzīvu transporta līdzekli Madonā ieradās festivāla atklāšanas svinētāji. "Brīnumu vilcienu", ko ar Latvijas Dzelzceļa svētību bija apgleznojuši grafiti meistari, piepildīja radošas aktivitātes. Viena no tām bija gleznotāja Andra Eglīša "zibens plenērs". Maršrutā Rīga-Madona notikušais fiksēts vairākās skicēs, kas sarindotas pie pelēkās sienas.

Komunikācijas 13. telpā
Galerijā "Visuma Centrs 2", kur Margrietas Griestiņas vadībā laikmetīgās mākslas izstādes norit visu gadu, "MABOCA" ir redzamas Reiņa Hofmaņa fotogrāfijas. "Telpā Nr. 13" mākslinieks izcēlis apkures cauruļu, ventilācijas sistēmu un vadu mudžekļu estētisko pusi. Dažāda izmēra augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, ievietotas smalkos alumīnija rāmjos, ir elegantas. Tās neatbilst priekšstatam par rīģipsī paslēptu, putekļainu vadu un trubu haosu. Inženiertehniskām nepieciešamībām pakļauti līkumi, locījumi, paplašinājumi un sazarojumi veido ritmisku sistēmu un kārtību, kas turpinās arī ārpus rāmjiem. Galerijai raksturīgais zaļais sienu tapsējums, kas citreiz ir pārāk uzkrītošs, šoreiz tieši izceļ sudrabainos laukumus.
Mani vienmēr mulsinājis daudznozīmīgais nosaukums "komunikācijas", kas apzīmē kanalizācijas, elektrības un ventilācijas sistēmas. Taču šajā gadījumā tās patiešām arī kaut ko pauž, komunicē. Kamēr caurules kārtībā, tikmēr viss darbojas un rit savu gaitu, taču, kolīdz tās aizsērē, pārplīst vai rodas īssavienojums, ierastā kārtība tiek izjaukta, process apstājas un sākas haoss. Hibrīdkarš mūs biedē ar sabotāžas aktiem, kas vērsti pret transformatoriem un ūdens padevi. Ziņās atspoguļoti nepamatoti tāmes sadārdzinājumi lielo projektu inženiertehniskajās pozīcijās un aizkavējušies, miljoniem dārgi remontdarbi. Zīmīgi, ka šīs fotogrāfijas tapušas lielajās kultūras iestādēs – Operā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mākslas muzejā. Negaidīti sīkumi, piemēram, pilošs krāns vai nestrādājošs slēdzis mūs padara nervozus, jo šī brīža nestabilajā, kapitālistiskajā dzīvesveidā, kad katrs esam specializējies šaurā nišā un bieži neko diži vairāk nemākam, izsaukt pratēju – santehniķi vai elektriķi – nozīmē saņemt finansiālu cirtienu.

Jaunrade lietotajos apģērbos
Ēkas otrā galā, kur "Maxima", ir veikals "D.G.S.". Festivālā starp drēbju krāvumu rindām var meklēt grupas izstādi "DGS sapnis 2". Mākslas darbi raibajos krāvumos ir kā pēkšņi atradumi. Autori dažādos veidos spekulē gan par telpas saturu un novietojumu, gan par humpalu kultūras aksesuāriem (bija nepieciešams laiciņš, lai aptvertu, ka Annas Ceipes darbs "Mākoņi kā ielāpi" ir ne vien metāla plāksnītes pie ģērbtuves spoguļiem, bet arī pašas ģērbtuves auduma sienas) un patērētājsabiedrības vizuālajiem marķieriem (Maijas Kurševas "Oll Korrect" OK burti atgādina lielveikalu viegli uztveramos akciju saukļus).

Zaļš citplanētietis un kopsavilkums
Visas četras izstādes – gan šuneļus autoostā, gan Eglīti stacijā, gan Hofmaņa komunikācijas un it sevišķi "DGS sapni 2" – vieno vēlme izcelt utilitāro, ikdienišķo un tāpēc bieži vien hierarhiski pazemināto. Tas darīts, uzsverot materialitāti. Labākai iedarbībai vēstījums papildus savīts ar dažāda līmeņa humoru. Ja "Pikniks ceļa galā" ir piesātināts ar slapstick dinamiku un popkultūras atsaucēm, tad "Telpā Nr. 13" ir viegls joks par joku, bet lietoto apģērbu veikalā nolasāma sociāla (paš)ironija. Tajā atpazīstams kuratores Griestiņas rokraksts, kura arī savā mākslinieciskajā darbībā oriģināli un virtuozi strādā ar humora elementiem.
Sadzīves mākslas jokdaru rindā mākslinieces Annas Egles skulptūra "Staro Zari" izceļas kā zaļš citplanētietis. Tā patiešām ir elektrozaļa un atrauta no pārējās programmas gan ģeogrāfiski, gan tematiski. Ar darbu iepriekšējā "MABOCA" aizsākās mākslinieces atgriešanās aktīvajā mākslas apritē – pērnajā vasarā "Visuma Centrā 2" notikusī personālizstāde "Trejdeviņi" ar īpatnējās formveides skulptūrām katapultēja Egli jaunos un samērā prominentos projektos.

15.07.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px