Cesvaines Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds Romas katoļu baznīcā apskatāma skaista kalnu fotogrāfiju izstāde. Draudzes prāvests, paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks ir kaislīgs fotogrāfs.
Par katru fotogrāfiju tēvs Jānis prot pastāstīt – kuri kalni un no kuras puses redzami, cik ilgs ceļš mērots līdz konkrētajai vietai, lai fotogrāfija taptu, kā arī – kādi parametri un tehnikas izmantoti.
Tēvs Jānis laikrakstam pastāstīja: – Fotografēšanu esmu apguvis pašmācības ceļā. Kad vidusskolas laikā ar klasi braucām ekskursijā, mamma uzdāvināja pirmo filmiņu fotoaparātu. Pēc tam, kad mācījos Jelgavas akadēmijā, izgāju fotografēšanas kursus. Vēlāk Polijā, Krakovā, kur mācījos septiņus gadus Garīgajā seminārā, notika Dieva brīnums – nevienam nebiju teicis, ka fotografēšana ir mans hobijs, bet man uzticēja sešu gadu garumā būt galvenajam, kurš veido Garīgā semināra hroniku. Man bija jāfotografē visi notikumi – sākot ar teātri un beidzot ar baznīcas svētkiem. Tolaik vēl fotografēšana notika ar filmiņām, kas bija noteiktā skaitā – trīs sekundes iepriekš bija jāzina, kurā vietā jāstāv, kādam jābūt rakursam. Zināju arī to, cik sekundes man nepieciešamas, lai pārliktu filmiņu. Kad 2001. gadā atnācu kalpot uz Latviju, brīvajā laikā fotografēju. Daudz skatos, mācos un iedvesmojos no citiem fotogrāfiem – pētu, kādi rakursi, krāsas un paņēmieni izmantoti.
Esmu mūks, un man obligāti divas reizes gadā jābūt Polijā. Mēs, gan klosteru priori, gan citi, braucam pie ģenerāļa. Otrreiz jābrauc uz rekolekcijām. Šajā laikā varu paņemt dažas brīvdienas un tad cenšos fotografēt kalnus.
Fotogrāfiem, īpaši kalnos, ļoti svarīga ir "zelta stunda" – laiks neilgi pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Saule kalnus apspīd no tāda leņķa, ka kļūst redzamas tās krāsas, kuras citreiz nav iespējams redzēt.
Reizēm izdodas noķert kadrus, kas ir kā saldais ēdiens – saule uz dažām minūtēm apspīd konkrēto kalnu īpašā veidā un dažas fotogrāfijas atkārtot ir teju neiespējami.
Mana pirmā fotogrāfiju izstāde tapa, kad atnācu šeit kalpot, tajā bija redzami dažādi ziedi. Pēc tam sekoja izstāde par Latviju. Arī Lubānā pirms kāda laika bija skaists pasākums, kurā stāstīju par kalniem un rādīju savas fotogrāfijas. Šobrīd skatāma jau trešā manu fotogrāfiju izlase. Esmu pārliecināts, ka tad, kad pamani skaistumu, rodas cits skatījums un arī dzīve kļūst skaistāka.
01.07.2025.