Ik nedēļu pirmdienā un ceturtdienā no pulksten 8 līdz 9 apmēram 25—30 senioru grupa satiekas Madonas daudzfunkcionālās sporta halles vingrošanas zālē uz nodarbību.
Izveidojies aktīvu senioru kodols, kas uzskata, ka regulāra izkustēšanās vingrošanas zālē var dot pašsajūtas un veselības uzlabošanu. Ir dalībnieki, kas vingro jau no grupas izveides pirmsākumiem, un tie ir jau 15 gadi.
Muskuļiem ir jāliek strādāt
No senioru vingrošanas pirmsākumiem nodarbībās aktīvi iesaistījās Tekla Reinika, uzņemoties arī to vadību: – Skolā bērniem vadīju vingrošanu, man bija sertifikāts. Bērnudārzā strādāju 16 gadus, 27 gadus biju sākumskolas skolotāja. Pieredze mācīšanā man ir, un es jau smejos, ka ar cilvēkiem gados jau ir līdzīgi kā ar bērniem. Pensionāriem bija arī Kaspara Ozola vadītie kursi, kur piedalījos, kas deva daudz noderīgu zināšanu. Ir daudz stiepšanās vingrojumu, arī pilates, vingrojumi no jogas kopā ar pareizu elpošanu, un viss notiek lēnā tempā. Ir jau starpība, kādi ir vingrotāju gadi, bet ne vienmēr tas ietekmē kustību prieku. Mūsu grupā vecākajai dalībniecei ir 86 gadi, un viņa ir paraugs, kā precīzi izpildīt kustības. Es visiem saku – ja jūt, ka nevar tik daudz vai tik ātri, lai izpilda vingrojumam mazāku atkārtojumu skaitu, bet pareizi. Nodarbībā ir tāda atmosfēra, ka katrs dara tik, cik var. Visi esam pozitīvi, nekautrējamies, ja kas nesanāk.
Esmu stingra, vingrošanas laikā neļauju runāt. Nu jau piecus gadus ir izveidojusies stabila grupa, kopā esam ap 30 vingrotāju, bet daži izkrīt, jo gadās saslimt, kaut kur aizbraukt atvaļinājumos. Kādreiz grupā bija septiņi vīrieši, tagad tikai divi. Nodarbību vadīšanā mēs maināmies ar Maritu Lasi, Annu Ameļkovu, citreiz nodarbības uzņemas vadīt arī Matīss Kalniņš, kurš vienmēr ir pirmais zālē, ir atslēgu meistars. Esam kādas septiņas, kas ierodas agrāk, lai visu laikus iesāktu.
Visu mūžu esmu vingrojusi, spēlējusi rajona izlasē volejbolu, galda tenisu, tagad ir mugura čupā, pirksti arī. Tomēr vingroju arī mājās, nūjoju, kaut tik daudz kā senāk – 15 km – vairs nevaru atļauties iet. Atbilstoši gadiem un vainām katrs sev piemeklē slodzi, arī es. Taču, ja nevingrosi, viss iesūnos, nekustēsies, paliksi stīvs. Muskuļiem ir jāliek strādāt, locītavas, potītes, pleci, kakls, arī galva – viss ir regulāri jāizvingrina, vismaz divreiz nedēļā. Ja mājās nesanāk vingrot, tad mūsu senioru vingrošana palīdz uzturēt sevi formā, palīdz gan stājai, gan visam ķermenim, bet kopumā – uzlabojas pašsajūta, ir vairāk enerģijas. Arī tāpēc, lai varētu strādāt dārzā un nekas nesāpētu, ir regulāri jāvingro, un tie, kas atnāk uz vingrošanu, ļoti cenšas. Nav jābūt sportistam, lai nāktu uz vingrošanu, ir pat jāpiespiež sevi. Mācu, ka nav jāsaka, ka to vai citu vingrinājumu nevarēšu izpildīt, bet gan – apgalvojuma formā "es varēšu, izpildīšu, man izdosies". Pēc tam ir prieks, ka izdodas.
Stāstot par citiem vaļaspriekiem, Tekla Reinika atklāja: – Puķu dobes, adīšana, kādreiz pinu grozus.
Laba sajūta – nekas nesāp
Arī Matīss Kalniņš ir kopā ar senioru vingrošanas grupu no tās sākuma Parka ielā 4.
Matīss visu darba mūžu ir nostrādājis savā profesijā par agronomu. Dzimis Cesvainē, uzaudzis Grašos. Mācījies Cesvainē, pēc 8. klases beigšanas turpinājis izglītību Saulaines tehnikumā, pēc kura beigšanas pastrādājis par agronomu Kārzdabā. Pēc tam studējis LLA Jelgavā, Agronomijas fakultātē. Gan strādājis par agronomu, gan vadījis Latvijas Agronomu biedrības nodaļu.
Viņš atceras: – Agronoma darbs vairāk bija saistīts ar kantori, kur fiziskā nodarbe bija ļoti vārga, tāpēc reizēm jutu sāpes no galvas līdz papēžiem. Pensionārs esmu Kopš 2011. gada. Tiklīdz Madonas pensionāru biedrībā tika uzsākta vingrošana, Rita Dzene un Jautrīte Piņķe tur iesaistīja. Pārrunājām, ka piemērotāka vieta senioru vingrošanai būtu sporta hallē, un ar pašvaldības pretimnākšanu un atbalstu senioru grupa visus šos gadus pulcējas sporta centra vingrošanas zālē, arī izmanto inventāru – bumbas, aukliņas, hanteles, gumijas, par ko esam ļoti pateicīgi.
Mēs šajā vingrošanas grupā esam dažādi, bet vingrojam ar sirdi un dvēseli. Saka, ka cilvēkiem gados ir vēlme daudz ko darīt, bet enerģijas kļūst mazāk. Vingrojot, šķiet, enerģija nāk klāt. Pa šiem gadiem, kopš vingroju, man jau ir izveidojusies pozitīva atkarība. Esmu iemācījies izvingrināt sevi arī mājās, kā pamostos, tā izstaipu kājas, rokas. Arī guļot var izapļot kāju, roku pirkstus, locītavas. Es to nepratu, pamatus iemācīja skolotāja Tekla Reinika. Pie mums ir nākuši arī fizioterapeiti.
Vai vingrošana ir devusi kādus veselības uzlabojumus? Matīss atbild: – Jā, man nekas nesāp, kaut jau ir 75 gadi, visu pilsētu varu izstaigāt kājām. Uz dārzu arī eju kājām, un dārzā vingroju ar lāpstu. Tā ir speciāla vingrošana – strādāšana, kas patērē daudz kaloriju. Savu mazdārziņu uzroku ar lāpstu. Veicu muguras stiepšanas vingrinājumu dārzā, rokas iztaisnojot un atbalstot uz iespraustas lāpstas. Mums jau visu stāsta un māca, pats neizdomāju.
20.06.2025.