“CleanTechLatvia” sadarbībā ar “Biomund” ir veiksmīgi īstenojuši inovatīvu projektu — insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi.
Arī mēs, 29. maijā piedaloties pasākumā Mārcienas pagastā, iepazināmies ar pilotiekārtu un iecerēm melnās dzelkņmušas kāpuru audzēšanā, pārstrādē, iegūstot proteīniem bagātu produktu – insektu miltus.
Tas ir nozīmīgs solis projektā "Olbaltumvielu atgūšana no lauksaimniecības atlikumiem, izmantojot insektus, un jauna aprites cikla izveide" ilgtspējīgas dzīvnieku barības ražošanā.
Kopā ar Zemkopības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Valsts zinātniskā institūta BIOR, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Jauno zemnieku kluba un SIA "Kabiņsala" pārstāvjiem tika apskatīta jau pabeigtā inovatīvā ražošanas līnija, pirmie insekti to augšanas procesā, to ceļš līdz izmantojamam galaproduktam.
Atzinīgi tika novērtēta iniciatīva, kas demonstrē, kā Latvijā iespējams attīstīt zaļās tehnoloģijas, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu.
Vides inženierim Kārlim Samam no "Biomund" darbs pie insektu tēmas sākās jau pirms 7 gadiem, kad viņš aptvēra, ka mūsu attieksme pret organiskiem atkritumiem ir nepareiza un ka ir jābūt veidiem, kā tos izmantot.
– Viss aizsākās tīri aiz profesionālas intereses, un esmu daudz strādājis ar bīstamajiem atkritumiem, to sanāciju. Saskatīju risinājumu, kā varētu izmantot bioloģiskos atkritumus. Kā patērētāji izmantojam tikai 2/3 no tā, ko lauksaimniecībā saražo primārie ražotāji, pārējais netiek izmantots. Šis ir veids, kā dzīvot zaļāk, atgūt milzīgu daudzumu resursu, kas tiek pazaudēti vai labākajā gadījumā nonāk biogāzes stacijā, vai tiek izbaroti kādam dzīvniekam. Sastopot ieceres atbalstītājus, bija iespēja doties plašākā inovāciju virzienā, kas balstīts uz dabas iedvesmotām tehnoloģijām.
Pilotiekārta ir tapusi Eiropas Inovāciju partnerības programmas ietvaros, vadošais partneris ir biedrība "CleanTechLatvia", kas apvieno zaļos uzņēmumus dažādās nozarēs. Zemniekus pārstāv SIA "Kabiņsala" un Māris Štrombergs, informatīvais partneris ir Jauno zemnieku klubs un mēs – SIA "Biomund". Esam iesaistījuši arī vienu saimniecību, kur veiksim barības izbarošanas testus vistām. Jokojam, ka mums ir 210 "darbinieces" vistas, kas ēdīs insektu barību.
Uz jautājumu par to, kādi ceļi ir atveduši līdz Madonas novadam, Kārlis Sams atklāja: – Ilgi meklējām vietu, kur darboties. Tas bija kā izaicinājums īsā laikā atrast piemērotu vietu, daudz palīdzēja arī lokāli uzņēmumi un cilvēki. Neviens īsti neticēja, kā tas izskatīsies, ka tagad audzēs insektus. Esam priecīgi, ka Madonā atradām dzirdīgas ausis. "Muižnieki" ir kā struktūrvienība. Lielākā daļa darba, protams, būs laboratorijā, bet iekārtas apkalpošanai būs vajadzīgs maiņu darbs, arī sestdienās, svētdienās būs jāstrādā. Tāpēc ka šīs iekārtas ir pilotiekārtas, mums pašiem daudz jāapgūst, lai saprastu visus procesus, energobilances, izmaksas u. c.
Projekts "Insektu audzēšanas eksperimentālā pilotiekārta" ir īstenots ar ELFLA finansiālu atbalstu.
– Šeit ir tapusi insektu audzēšanas pilotiekārta, kurā mēs insektu audzēšanai izmantojam lauksaimniecības atlikumus. Tālāk insekti tiek izmantoti dzīvnieku barošanai vai nu dzīvā veidā, vai pārstrādājot. Unikālākais ir tas, ka to visu aprobējam Latvijas apstākļos, – pastāstīja Kārlis Sams. Viņš iepazīstināja gan par projekta attīstību, gan par nākotnes ieceri – liela mēroga komerciālu audzēšanu.
– Lai būtu komerciāla audzēšana, apjomam jābūt vismaz 10 reizes lielākam, tāpēc veiksim ekonomisko izvērtējumu, tostarp energoresursu patēriņu, jo ir jāspēj strādāt arī ziemas apstākļos, – uzsvēra K. Sams.
Uzskatāmi redzējām pašu melno dzelkņmušu, izšķīlušos mazos un nedaudz paaugušos kāpurus, kā arī pieaugušus kāpurus, ko var kā galaproduktu izbarot dzīvā veidā, kā arī gatavot miltus. Atlikumus, kas ir insektu mēsli, potenciāli var izmantot organiskajam mēslojumam. Laboratoriskā mērogā iegūtie insektu milti ir kā komponente, ko var iestrādāt kombinētajā barībā. Piemēram, vienu procentu šo miltu pievienojot vistu barībai, var palielināt vistu labturību.
Interesanti, ka ārzemēs tas jau vairs nav jaunums, jo putnus baro ar šādu barību.
Sadarbība ar Kārli Samu sākās jau 2019. gadā, kad tika uzsākta ārējā finansējuma piesaiste inovāciju projekta attīstīšanai. Kopš 2022. gada ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu īstenots nozīmīgākais projekts uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – pilotražotnes izveide insektu audzēšanai automatizētos apstākļos. Kurš gan cilvēks gribētu katru dienu pārkraut no vienas kaudzes citā 1000 kastes, un tā dienu no dienas.
Tika akcentēts, ka šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka šāda augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt arī ekonomiski un tehnoloģiski pamatota un var kļūt par daļu no aprites ekonomikas Latvijā.
06.06.2025.