Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atzīmē nozīmīgu notikumu — ugunsdzēsībai Latvijā aprit 160 gadi. Šis ir laiks, kad dienests atskatās uz nozīmīgu vēstures ceļu, kas aizsākās 1865. gada 17. maijā, kad Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komanda pirmo reizi organizēti izbrauca uz ugunsgrēku toreizējā Aleksandra ielā Rīgā. No tā brīža aizsākās ugunsdzēsības jomas attīstība Latvijas teritorijā.
Vidzemes reģiona pārvaldē ir daudz interesantu personību, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas vada komandieri GUNTARU RAGOZINU sarunai uzrunājām, jo viņš ir VUGD kolēģis, kuram šobrīd ir vislielākā izdiena starp Vidzemes reģiona amatpersonām. Tāpat nevienam no kolēģiem nav noslēpums, ka Guntara dzīve nav vienkārša, bet viņš spēj būt pozitīvs un smaidīgs par spīti pārdzīvotajam.
– Kā ir būt dienestā jau vairāk nekā 32 gadus? Kā aizsākās ceļš uz ugunsdzēsību?
– Mācoties 7. klasē, piedalījos ugunsdzēsēju sacensībās – sports, azarts, šļūtenes. Tas aizrāva. Tad jau armijas laiks, un, atgriežoties no armijas, sievastēvs ieteica mēģināt. Un tā jau no 1993. gada esmu Madonā. Šobrīd jau sešus gadus esmu dienestu pagarinājis. Sirdī jūtos jauns, bet, kad blakus divdesmitgadīgs ugunsdzēsējs, tad ir brīži, kad nākas aizdomāties. Bet joprojām, kaut arī jaunajiem ir vairāk spēka, mēs, vecie buki, ieliekam ar savām tehniskajām zināšanām un pieredzi. Viennozīmīgi ar to dalāmies ar jaunajiem kolēģiem, jo mērķis jau mums visiem viens – palīdzēt un darīt to pēc iespējas operatīvāk.
– 160 gadu laikā mainījušās laikmeta iezīmes, valsts pārvaldes formas, kā arī tehnoloģijas un aprīkojums, taču nemainīga ir palikusi ugunsdzēsēju misija – pašaizliedzīgi un profesionāli glābt cilvēkus un īpašumu. Kā mainījies VUGD kopš laika, kad uzsāki dienestu?
– Tolaik bijām kā Sūnu ciema zēni… Skatoties kopumā, mainījies ir ļoti daudz kas. Piemēram, agrāk tikai dzēsām ugunsgrēkus, bet tagad klāt nākuši glābšanas darbi. Kur vēl bīstamās vielas, ķīmiskās noplūdes un cits. Arī no instrumentiem laikā, kad sāku dienestu, nebija jau diži nekas, bet tagad, ja paskatāmies autocisternas nodalījumos,… Pat sapņot agrāk par to nevarējām. Visi jaunie instrumenti ir aprīkoti ar akumulatoriem, to darbināšana uzreiz ir krietni ērtāka, ātrāka, vieglāka. Vēl arī mācības – agrāk tādu nebija, bet tagad mācāmies gan teorētiskās zināšanas, gan darbojamies praktiski. Ja tā padomā – kur vēl tu vari pildīt pienākumus un mācīties, un tev vēl par to maksā. Šajās dienās saņēmām jaunās planšetes, navigāciju. Atkal kas jauns, kas jāapgūst, un tas palīdzēs mums darīt savu darbu vēl labāk.
Jāteic, ka gadus divdesmit dzirdam, ka būs jauns depo. Ministrija apzinājusi 50 ugunsdzēsēju posteņus, kurus nepieciešams rekonstruēt vai būvēt no jauna. Neticējām vairs, bet nu jau pošamies uz jauno Madonas daļas depo.
– Kas pārsteidz šobrīd dienestā?
– Laikam jau tas, ka visu laiku ir jāmācās – parādās arvien jaunas lietas, un, lai varētu cilvēkiem palīdzēt, jaunās lietas ir jāapgūst. Piemēram, tā pati termokamera. Cik gadus taustījām visu ar roku, bet tagad – tik ērti!
– Atzini, ka jau plus seši gadi dienestā, joprojām gribas turpināt?
– Kamēr varu nokārtot fiziskos normatīvus, iziet medicīniskās pārbaudes, kā arī pats jūtu, ka vēl gribu un varu, turpināšu dienestu, jo nejūtos vecs. Man patīk būt daļai no dienesta kolektīva, un lai mans puika var lepoties, ka tētis ir ugunsdzēsējs glābējs. Agrāk biju arī vada komandieris, bet sapratu, ka man labāk patīk darīt, ne komandēt.
– Varbūt ir lietas, kas pietrūkst dienestā?
– Laiks skrien, un šobrīd man blakus jau ir jaunā maiņa. Pietrūkst manu veco kolēģu, kuri ir jau devušies izdienas pensijā. Agrāk mums pat neviens neteica, kas jādara – katrs zinājām savu darbu. Tagad šķiet, ka jaunie kolēģi vairāk bikstāmi un bīdāmi. Saka jau, ka paaudzes mainās un nāk ar jaunām dvesmām. Grūti pateikt, kā visam – savi plusi un savi mīnusi. Bet kopumā, mums ir jābūt pateicīgiem – Vidzemē viss notiek. Tiek celti jauni depo, katrā struktūrvienībā ērti un mūsdienīgi transportlīdzekļi. Tik pašiem jātiek attīstībai līdzi!
– Nupat aizvadīta nozīmīga VUGD dzimšanas diena. Varbūt ir kāds novēlējums svētkos sev un kolēģiem?
– "Sausas šļūtenes" – varbūt banāli, bet tik patiesi. Vēl gribas teikt tā simboliski – ja ugunsdzēsēji glābēji guļ, tad viss apkārtnē ir kārtībā. To arī novēlu mums visiem – mieru, veselību, saliedētību un gaišu prātu!
30.05.2025.