Fotogrāfija un Madona bija ļoti liela daļa no Oļģerta Skujas dzīvesstāsta, tādēļ tieši tās ir jaunās izstādes fokusā. Pateicoties Oļģertam Skujam, ir pieejamas fotogrāfijas kopš 1970. gadu sākuma, līdz pat 2000. gadam, un, lai gan šķiet, ka tā ir nesena vēsture, izstādē ikkatrs var kavēties atmiņās un pilsētas fotogrāfijās saskatīt izmaiņas.
Izstāde ir kā divas vienā, veltījums divām lielām jubilejām. Oļģerts Skuja – mūsu novadnieks, fotogrāfs, dzejnieks, skolotājs un visādi citādi aktīvs un sabiedrisks cilvēks – šogad svinētu 90 gadu jubileju. Savukārt Madonas pilsēta nākamgad svinēs simtgadi.
Lielākai daļai no izstādes atklāšanā klātesošajiem Oļģerts Skuja bija personīgi pazīstams, bet citiem iepazīts caur laikraksta "Stars" fotogrāfijām, jo viņš bija klātesošs teju visam, kas notika Madonas novadā. Izstāde ir iespēja redzēt, kā dažādi procesi ir sākušies, un salīdzināt ar to, kas redzams šobrīd – dažas fotogrāfijās redzamās ēkas un vietas ir mainījušās, dažas vairs neeksistē, bet citas ir pārbūvētas līdz nepazīšanai. Izstādē redzamas gan Oļģerta Skujas dzejas grāmatiņas, autora uzmetumi, gan skices un zīmējumi, kā arī dažādi pierādījumi citām aktivitātēm, kurās viņš piedalījās.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturniece un izstādes veidotāja Gunta Strode-Krastiņa, uzrunājot klātesošos, akcentēja: – Atceros Oļģertu Skuju kopš bērnības, kad viņš visur staigāja, fotografēja un bija visam klātesošs, tomēr, tikai veidojot izstādi, atklāju viņu no pavisam citām pusēm – nezināju, ka viņš ir rakstījis dzeju, bija kaislīgs mednieks un makšķernieks, ka ir tik ilgu laiku strādājis "Starā". Šīs izstādes veidošana man bija liels gods. Fotogrāfijas izstādei izvēlēties bija ļoti sarežģīti, jo gribējās likt visas. Oļģerts fotografēja gan kultūras un sporta pasākumus, gan politiskās norises, gan dažādus svētkus un portretus. Izstādes mākslinieciskās idejas autore ir Elīna Krupko.
Izstādes atklāšanas pasākumā uzstājās Oļģerta Skujas mazmeita Vita Bergmene kopā ar Madonas novada kultūras centra mūsdienu deju grupas "Aliens" dejotājām.
Laikraksta "Stars" galvenā redaktore Baiba Miglone dalījās atmiņās: – Oļģerts "Starā" nostrādāja 47 gadus. Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas liecina par to, ka viņš savā dzīvē bija laimīgs cilvēks, jo ikdienā darīja to, kas bija viņa vaļasprieks. Viņš ar savu uzticamo fotoaparātu bija nešķirams gan darbā, gan brīvajā laikā – medību mastā, makšķerējot laivā vai jebkur citur.
Ilggadējā Madonas muzeja vadītāja Līvija Zepa uzrunā uzsvēra: – Madonā ir cilvēki, kurus var uzskatīt par simboliem, un, manuprāt, Oļģerts tāds bija. Oļģerta fotogrāfijas no citām atšķiras ar to, ka viņš fotografēja procesus. Viņš visur bija klāt, un toreiz muzeja darbiniekiem tas nebija iespējams. Tolaik muzejniece Brigita Balode gada beigās pāršķīra visus "Starus" un sameklēja fotogrāfijas, kuras muzejam vajadzētu iegādāties – pateicoties tam, ir pieejamas unikālas liecības.
Turklāt jebkuru Oļģerta dzejoli var rakstīt apsveikumā, tajā katrā ir dziļi pilsoniska doma.
Oļģerta Skujas mazmeita Māra Skuja atcerējās: – Kad bērnībā viesojos Madonā un pastaigājos ar vectēvu, šķita, ka no visām pusēm kāds māj un mūs sveicina. Oļģertu zināja ikviens – kā laikraksta fotogrāfu, kā dzejnieku vai kā literārās lappuses vadītāju. Šī izstāde ir par to, kā viņš redzēja Madonu – dzīvīgu, rosīgu pilsētu, kas aug kopā ar tās cilvēkiem. Pateicos izstādes veidotājiem un visiem, kas iesaistīti tās tapšanā. Lai šī izstāde māca skatīties un saredzēt tā, kā to darīja mans vectēvs – ar sirdi, gaismu un mīlestību.
Bijušais kolēģis Imants Pulkstenis uzsvēra: – Tas, ko Oļģerts ir atstājis, šīs sudraba filmiņas un fotogrāfijas, kuras vajadzēja attīstīt mazā, tumšā, sarkanā kabinetā, kur smaržoja pēc ķīmijas, ir īpaša vērtība, un viņa pienesumu vēstures saglabāšanā nevar pārvērtēt.
30.05.2025.