Madonas Bērnu un jauniešu centrā izveidotā “Kokļu studija” nav tikai vieta, kur apgūt etnogrāfiskās kokles spēli. Tā ir vide, kur top draudzības, atklājas talanti un izaug cilvēki. Šī mācību gada izskaņā studijā aizvadīts pirmais simboliskais izlaidums — notikums, kurš iezīmē jaunu posmu astoņu jauniešu ceļā.
Lai gan "Kokļu studija" darbojas kā interešu izglītības pulciņš, tās vadītāja Zita Gailīte uzsvēra, ka mācību process tiek veidots pēc īpaši izstrādātas programmas, kuras mērķis ir ne tikai iemācīt spēlēt kokli, bet arī rosināt interesi par latviskumu un mūziku kā valodu, kas runā pāri paaudzēm.
Bērni, kuri sāk apmeklēt studiju, bieži vien nav mācījušies solfedžo un ir bez iepriekšējas muzikālās pieredzes, taču skolotāja norādīja – kokles spēli var apgūt ikviens, kas māk skaitīt līdz septiņi. Mācību procesā izmantota īpaša krāsu metode – katrai notij un stīgai piešķirta sava krāsa, tādējādi mācības pārtop par aizraujošu rotaļu.
Studijas izlaidums
Lai kļūtu par "Kokļu studijas" absolventu, bērnam jāpārvalda ne tikai etnogrāfiskās kokles spēles pamati, bet arī jāprot atpazīt notis un ritmu, jāizprot Kvintu aplis un akordi, kā arī jāprot veidot skaņdarbu pieraksts datorrakstā. Katrs no šiem posmiem tiek vērtēts, un izlaidums ir apliecinājums tam, ka jaunietis spēj patstāvīgi spēlēt instrumentu.
"Kokļu studijas" vadītāja stāsta, ka sākotnēji cerējusi uz trīs interesentiem, bet pulciņā pieteikušies divdesmit bērni. No tiem astoņi pabeidza visu programmu. Zita Gailīte laikrakstam atklāja: – Šie bērni ir neatlaidīgi un mērķtiecīgi – viņi ieguldīja individuālu darbu, mācījās gan mājās, gan konsultācijās, un galu galā spēja izturēt pārbaudījumus.
Skolotāja pateicas arī savai kuplajai brīvprātīgo komandai – jauniešiem, kuri palīdz studijas darbībā, pārbauda akordus, gatavo metodiskos materiālus un asistē jaunāko bērnu apmācībā.
Izlaiduma dienā katrs no astoņiem audzēkņiem spēlēja paša izvēlētu skaņdarbu – gan latviešu tautasdziesmas, gan populārus mūzikas darbus. Pasākumu kuplināja jau atpazīstamas koklētājas – Zane Lasmane un Aisma Valtera.
Stāsti par šiem bērniem ir dažādi, taču visus vieno mīlestība uz mūziku.
Absolventi un kokle
Studijas absolvente Viviāna Ribakova-Roledere teica: – Es 10. klasē pārnācu mācīties uz Madonas Valsts ģimnāziju un pasākumā "Dziesmu kari" man bija vajadzīga kokle. Kokles nebija, tādēļ sāku meklēt iespēju to aizņemties. Kad uzrunāju Zitu, viņa sirsnīgi sagaidīja un aizdeva kokli ar visu tai nepieciešamo. Vēlāk izrādījās, ka pirms dažiem gadiem nometnē mēs jau bijām tikušās – es neatpazinu ne viņu, ne viņas dēlu, bet atpazinu kokli ar krāsainajām uzlīmītēm uz tās. Kokles spēle man ir dvēseliskums, un es šo instrumentu spēlēju, lai būtu vieglāk aizmirst skolas dzīvi un ikdienas stresu. Pati Zita vienmēr mīļi sagaida, un ir sajūta, kā atnākot otrajās mājās. Apkārt ir sirsnīgi un pozitīvi cilvēki. Lai gan es mazajās klasītēs gāju uz folkloras pulciņu, man kokle un folklora kopumā ļoti nepatika, taču Zita parādīja medaļas otru pusi, kas lika saprast – kokle mēdz būt labākais draugs.
Absolvente Evelīna Āboliņa uzsvēra: – Dzīvoju dienesta viesnīcas vienā istabiņā ar Viviānu un biju pārsteigta, ka viņa spēlē kokli. Tā nu viņa uz studiju ataicināja arī mani. Mana ģimene ar latviskajām tradīcijām ir ļoti saistīta – mēs zinām ļoti daudz tautasdziesmu, katru gadu svinam saulgriežus un patstāvīgi biju mēģinājusi mācīties spēlēt kokli, taču zināju vien dažus akordus. Kad uzzināju par iespēju šeit apgūt kokles spēli, man atvērās jauna pasaule. Ar šī instrumenta palīdzību var izpaust savu dvēseli.
Savukārt Sindija Rūnika atcerējās: – 9. klases skolotāja izlaidumā palūdza nospēlēt uz kokles dziesmu, par ko sākumā šaubījos, bet tad viņa mani aizveda pie Zitas, ar kuru ir viegli sastrādāties. Divos mēnešos dziesma bija gatava, un jokojos, ka, sākot mācīties skolā Madonā, pie viņas apguvu kokli. Plānoju arī turpmāk nākt uz "Kokļu studiju", jo Zita ir kā otrā mamma, kas nevis audzina, bet pamāca, kā darīt lietas pareizāk.
Lai gan "Kokļu studijas" audzēkņiem ir iespēja piedalīties tautiskos pasākumos un latviskajos godos, Zita Gailīte ir nolēmusi vēl nesteigties: – Mūsu bērni vēl nav pieraduši pie tautastērpa kultūras. Daļai ir grūti pieņemt tautasdziesmu, uzskatu, ka tikai ar pacietību un mīlestību var iemācīt izjust latviskumu. Ne ar piespiešanu, bet caur pārdzīvojumu un pieredzi.
Citi projekti
Šogad "Kokļu studiju" apmeklēja 59 bērni. Viņi ne vien mācījās kokles spēli, bet piedalījās arī projektā "Pasaules talka 2024", kur apguva skaņas ierakstus, videoklipu veidošanu un autortiesību jautājumus. Ar lielu aizrautību bērni gaidīja ziņu, vai grupa "Prāta Vētra" ļaus izmantot viņu dziesmu ierakstā.
Starp nozīmīgākajiem notikumiem ir arī koncerts "Kokļu skaņas Latvijai" Lizumā, kur bērni spēlēja 70 cilvēku lielā koklētāju ansamblī – tā bija unikāla pieredze, līdzvērtīga dziedāšanai korī. Šādos pasākumos pieejamo kokļu skaita dēļ bērni sacenšas par iespēju pārstāvēt studiju – veselīga konkurence, kas mudina uz centību.
"Kokļu studija" ar prieku aicina pievienoties jaunus audzēkņus, kā arī jauniešus, kuri vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā.
Zita Gailīte rezumēja: – Lai iemācītu bērniem mīlēt kokli un tautiskumu, ir vajadzīgs laiks. Bet, kad viņu acīs iemirdzas dzirksts, zinu, ka esmu uz pareizā ceļa.
27.05.2025.