Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares darbu izstāde “Slāpes. Ūdensnesējs”.
Izstādē izlikti kopumā 70 darbi, 75 medaļas, jo māksliniece strādā monumentālajā un stājglezniecībā, veido portretus, mazās formas, medaļas. Viņas mākslas materiāli ir smagi un nopietni – bronza, granīts, marmors, alumīnijs. Vija Ilze Dzintare tēlniecībā darbojas jau vairāk nekā piecdesmit gadus.
Tēlniece ir Trīszvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Mākslinieku savienības un Starptautiskās Medaļu federācijas FIDEM biedre, šobrīd darbojas Dantes Aligjērī biedrībā un Latvijas Ordeņu brālībā, kuru pārstāvji mākslinieci atbalstīja ar savu klātbūtni izstādē. Vijas Ilzes Dzintares radošajā mantojumā ir vairāk nekā 300 dalību izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī 28 personālizstādes. Arī mūsu novadā – Ošupes pagasta "Liepsalās" – atrodas tēlnieces veidotais objekts – piemiņas memoriāls Latvijas Bruņoto spēku pirmajam komandierim, pulkvedim Oskaram Kalpakam.
Izstādē Madonas muzejā caur plastikas tēliem tēlniece runā par dvēseles slāpēm pēc gaismas, mīlestības un harmonijas.
– Tēlniecība cilvēkam ir ļoti vajadzīga, jo tā ietver ne tikai trīs dimensijas, bet arī ceturto – garīgo, – izstādes atklāšanā minēja Vija Ilze Dzintare. – Spriegums, ko raisa akmens, bronza vai metāls, rada kustību. Skulptūrās līdz ar to varu ietvert dziļāku filozofisko domu. Katrā darbā, ko veidoju, to tur arī ielieku, protams, arī emocijas. Un laikmetā, kad apkārt valda agresija un vērtības zaudējušas savu nozīmi, mēs kā putniņi, kam slāpst pēc ūdens, alkstam pēc labestības, miera, mīlestības, mums pietrūkst līdzsvara, harmonijas. Māksliniekam to pārējiem jācenšas nest un ar darbiem radīt sava veida patvērumu. Ikviens cilvēks taču meklē skaidra ūdens avotus. Kāds tos atrod kalnu dzīlēs, bet mākslinieks tos rod savā sirdī. Caur pirkstu galiem veldze kā upe aizplūst tālāk pie pārējiem. Šo domu esmu ielikusi darbā "Slāpes". Protams, avotu meklēšana nav vienkārša, it sevišķi tēlniekam, tāpēc ir radīts otrs tēls – Ūdensnesējs, kas atklāj tēlniecības darba smagumu. Turklāt bieži šis darbs ir nenovērtēts, ļoti pašaizliedzīgs.
Runātāja piebilda, ka viņas veidoto objektu tēmas ir arī dzīvība un tās turpinājums. Tāpat kosmiskas tēmas, jo svarīgi skatītāju izkustināt, lai arī viņš runātu un neklusētu.
– Daudz esmu strādājusi ar kapu pieminekļiem, – vēstīja autore. – Tie nes mierinājumu dzīvajiem par aizgājušajiem. Darbā "Trejas saules" stāstu par viņsauli, šo sauli, aizsauli – pagātni, tagadni un nākotni. Vēl trīs mani darbi veltīti Ukrainai. Savukārt, kad aizdomājos par mūsu valsts aizsardzību, tapa darbs ar Andreja Eglīša dzeju: "Liec zobenu zem galvas un dziļi neiemiedz. Tavs gods un tēvu zeme. Tev dziļi dusēt liedz."
Klausoties komponista Kristapa Pētersona mūziku, tēlniecei radās doma par Vegu, kas pazīstama arī kā Liras Alfa jeb spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā. Katrā ziņā darbi, kas Madonā izlikti, ir tikai daļa no visa. Latvijas 12 muzejos mājvietu atraduši 30 Vijas Ilzes Dzintares darbi, daudzi klejojot pa pasauli, daudzi novietoti kapsētās. – Esmu slavena ar to, ka astoņi mani darbi ir nozagti, – apliecināja māksliniece. – Viens tika nozagts Čikāgā, viens Norvēģijā, pārējie – Latvijā. Akmens darbiņš, ko kalu studiju laikā, arī tika nozagts. Tas nozīmē, ka vairs nemeklē un nezog metālu, bet zog mākslu, – pasmaidīja autore.
27.05.2025.