Aprīļa izskaņā veselības ministrs Hosams Abu Meri svinīgā pasākumā, kas norisinājās Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, pasniedza Veselības ministrijas Atzinības rakstus un Pateicības rakstus veselības nozares profesionāļiem.
Veselības ministrijas apbalvojumu mērķis ir izteikt atzinību un pateicību izciliem sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas nozares speciālistiem, amatpersonām un darbiniekiem par ieguldīto darbu un nopelniem nozares un arī Latvijas valsts attīstībā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzrunā uzsvēra, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas sirds ir tās cilvēki – ārsti, māsas, farmaceiti, sabiedrības veselības speciālisti un daudzi citi profesionāļi, kuru darbs prasa pašaizliedzību, spēju pieņemt sarežģītus lēmumus un neizmērojamu cilvēcību. Mēs godinām ne tikai individuālus sasniegumus, bet arī ieguldījumu kopumā Latvijas sabiedrības labā. Veselības nozare ir valsts drošības un attīstības pamats, un mēs esam tās būtiska daļa.
Izaicinājums – veikt misiju
Veselības ministrijas Atzinības raksts par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē tika pasniegts SIA „Madonas slimnīca" Bērnu nodaļas vadītājai, pediatrei Inārai Ližbovskai. Viņas darba stāžs kā pediatram ir 40 gadi. Piecus gadus strādājusi Preiļu slimnīcā, 1990. gadā uzaicināta strādāt Madonas slimnīcā un 1997. gadā tika nokārtots ģimenes ārsta sertifikāts. Kopš tā laika Ināra palikusi strādāt Bērnu nodaļā.
– Gribu pateikt lielu paldies par saņemto apbalvojumu. Pateicību izsaku visiem Madonas slimnīcas kolēģiem, bērnu nodaļas kolēģiem par profesionālo darbu, uz kuru varu paļauties vienmēr. Šis ir mūsu kopīgi sasniegtais rezultāts, un apbalvojumu arī esam saņēmuši visi kopā, darot profesionālu kolektīva darbu. Esmu tās paaudzes cilvēks, kam ieaudzināts savu darbu darīt atbildīgi un apzinīgi, nemaz nedomājot, ka par to jāpasniedz apbalvojums. Nedomāju, ka esmu citādāka nekā mani kolēģi. Kā sacīja veselības ministrs un universitātes rektors, esam 35 000 veselības nozares darbinieku, un jebkurš no mums ir pelnījis šādu apbalvojumu. Tā kā pilnīgi visiem to pasniegt nevar, ir kāds, kurš kopējo iznes visa kolektīva vārdā. Ministrs uzsvēra, ka savās turpmākajās darba gaitās centīsies maksimāli daudz mediķiem pasniegt atzinības par ieguldīto darbu, – stāsta Ināra Ližbovska.
Viņa turpina: – Pediatrs veic darbu kā persona četri vienā. Mums ir darbs dzemdību nodaļā, bērnu nodaļā, uzņemamies visus neatliekamās palīdzības darbus, kas saistās ar uzņemšanas nodaļu, konsultācijām un bērnu pieņemšanu poliklīnikā. Vīrusu sezona parasti ir gana skarba, protams, kolēģi visi viens otram palīdz. Taču, kā jau zināms, lauku un reģionu slimnīcās ir ārstu deficīts. Darbu apjoms ir samērā liels, tam klāt nāk arī darbs ar vecākiem. Bērna veselība ir rezultāts mūsu darbam; kad redzam, ka aizejot bērns smaida un māj ar roku, tas ir rādītājs ārstu paveiktajam.
Darba ikdienā nākas saskarties arī ar dažādām smagām saslimšanām – cukura diabētu, elpošanas traucējumiem, kuru mazināšanai nepieciešams skābeklis, un citām. Tas ir ārstu galvenais izaicinājums – veikt savu misiju. Ja agrāk nebija iespējams sniegt tik kvalitatīvu palīdzību, tad mūsdienās, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, izmeklējumu rezultātus var iegūt daudz ātrāk, līdz ar to arī palīdzēt un operatīvāk rīkoties. Pediatri saskaras ar pirmajām smagākajām saslimšanām, un šis arī ir viens no izaicinājumiem darba ikdienā. Arī dzemdību process ir pediatru izaicinājums, jo bērni mēdz dzimt pataloģiskās dzemdībās.
Uzteic komandas darbu
Veselības ministrijas Atzinības rakstu par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē saņēma arī SIA „Madonas slimnīca" operāciju zāles māsa perioperatīvajā aprūpē Agnija Ozola.
Pabeidzot mācības Cēsu medicīnas skolā, Agnija ieradās Madonā, sāka strādāt terapijā. Pirmajā gadā viņu no turienes nosūtīja uz kara komisariāta operāciju zāli, kur aizritēja divi mēneši mācoties. Trūka darbinieku, un Agniju pierunāja strādāt operāciju zālē; tur arī aizvadīti daudzi darba gadi.
– Izjutu satraukumu un pārsteigumu, uzaicinājums ierasties pēc apbalvojuma nāca negaidīti, bet novērtējums par ieguldīto darbu rada neatsveramas sajūtas. Strādājam pēc labākās sirdsapziņas, protams, visus apbalvot nevar, bet ikviens mediķis ir pelnījis saņemt pateicību. Ja agrāk mūs sauca par operāciju māsām, tad tagad esam perioperatīvās aprūpes māsas; darām tos pašus pienākumus, tikai nosaukums mainījies. Mūsu darbs ir gan emocionāli, gan fiziski smags, jo visu dienu jāpavada uz kājām. Strādājot komandā, katrs ir savā vietā, esam zinoši profesionāļi un tiešā sadarbībā soli pa solim virzām uz priekšu operācijas procesu. Atbalsts, ko sniedzam cits citam, ir patiesi svarīgs. Tad, kad notiek akūtās operācijas, ne vienmēr varam paredzēt, kā tās izvērtīsies, kas operācijas laikā var notikt, bet kopīgiem spēkiem nonākam pie rezultāta, – komandas darbu uzteic Agnija Ozola.
Divdesmit gadus viņa pavadījusi vecākās operāciju māsas postenī, bet tad no šī pienākuma atteikusies, jo tas prasa lielu emocionālo ieguldījumu. Agnijas aizraušanās ir aušana – viņa dodas uz Sarkaņu Amatu skolu. Tas esot rūpīgs darbs, bet aužot var izdomāt visādas domas un atpūsties. Turklāt saskarsmē ar pārējām dāmām rodas jauka un pozitīva atmosfēra.
09.05.2025.