Līdz jaunajam mācību gadam ir mazāk nekā pusgads, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks ieviests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver, ka lēmumu par izglītības finansēšanas reformu nedrīkst atlikt uz nenoteiktu nākotni, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai nepieciešami papildu resursi. Līdz jaunā modeļa ieviešanai pilnā apjomā D. Melbārde piedāvā īstenot atsevišķas, ar programmu saistītas aktivitātes, piemēram, nodrošināt atbalsta personāla pieejamību skolās. Atbalsta personāls ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prioritāte šogad. Pedagogu atbalstam ir vajadzīgi pedagogu palīgi, skolas psihologi, sociālie pedagogi, sociālie darbinieki, gan atsevišķos gadījumos arī logopēdi, kas palīdz organizēt individualizētāku mācīšanās procesu vai palīdz risināt dažādus sociālos un psihoemocionālos jautājumus. Bērni klasē kļūst aizvien dažādāki, un iekļaujoša mācību darba organizēšanai pedagogam ir nepieciešams atbalsts. Viens no atbalsta instrumentiem jau tuvākā laikā būs Eiropas Savienības fonda projekts "Skola kopienā", kura ietvaros plānots veidot mentoru tīklu, kas sniegs skolām un pedagogiem nepieciešamo atbalstu.
Izglītības un zinātnes ministre līdz vasarai apņēmusies piedāvāt arī galvenos virzienus mākslīgā intelekta pielietošanai izglītības jomā. Visa cilvēce šobrīd ir izaicinājuma priekšā, vai mākslīgais intelekts kontrolēs mūs vai mēs kontrolēsim to. Caur izglītību ir jāveido mākslīgā intelekta pārvaldība. Svarīgi, kādā veidā mācām lietot mākslīgo intelektu, kā palīdzam jauniešiem strādāt ar to, lai mākslīgais intelekts viņiem palīdzētu, nevis radītu jaunus riskus. Cilvēks pēc dabas ir nedaudz slinks, un ir jautājums, vai ļaujamies slinkumam un pārstājam trenēt savas smadzenes, aizvien vairāk deleģējam mākslīgajam intelektam mūsu vietā domāt, analizēt, sagatavot referātus utt., vai tomēr turpinām paši ko darīt. Smadzenes ir sava veida muskulis; ja pārstājam to trenēt, ilgtermiņā cilvēka kognitīvās spējas un intelekts notrulinās. Par šiem aspektiem ar bērniem un jauniešiem ir jārunā, tas jāskaidro un jāatrod zelta vidusceļš, kā ar jaunajām tehnoloģijām sadzīvot.
Bez tam atbalsts ir jāsniedz skolotājiem, lai palīdzētu apgūt jaunos digitālos rīkus, pieļaujot, ka būs arī skolotāji, kas izvēlēsies nestrādāt ar šīm tehnoloģijām. Tas nav nepareizi. Vienlaikus jāsaprot, ka pedagogiem līdzās ir jaunieši, kas tehnoloģiski ir spēcīgi, un skolotājiem kāds minimums tomēr ir jāapgūst.
25.04.2025.