Lieldienas ir maigu rītu, plauk-
stošu ziedu un tradīciju laiks, kas satuvina ģimenes. Mazajiem tas ir brīnumu laiks, kad Lieldienu zaķis cilpo pa dārzu, atstājot paslēptas krāsainas olas un saldus pārsteigumus. Kopā ar vecākiem tiek krāsotas olas, iets rotaļās. Šīs tradīcijas pārmantojas paaudzēs, piešķirot maģijas dzirksti Lieldienu dziļākajam vēstījumam — mīlestības un kopā būšanas priekam. Šīs ir vērtības arī Allas Murašovas ģimenē, ar kuru tiekamies pirmssvētku laikā.
– Lieldienās dodamies ciemos pie draudzenes ģimenes – manu bērnu krustvecākiem. Krāsojam olas, sagatavojam visu, kas nepieciešams svētku svinēšanai. Pie mums vienmēr nāk Lieldienu zaķis, viņš atnes gardus našķus un paslēpj pagalmā. Meitenes ar lielu prieku dodas laukā meklēt garauša atstātos kārumus. Tieši šī nodarbe meitām ir sevišķi gaidīta. Bez olu krāsošanas nemaz nevar iztikt – tā mūsu ģimenē ir tradīcija, ko vienmēr ievērojam. Krāsojam olas tradicionāli, izmantojot sīpolu mizas, meža veltes – sūnas, zālītes, lapiņas, ziediņus. Liekam klāt arī rīsus un putraimus, lai uz oliņām paliek interesanti raksti un nospiedumi. Esam mēģinājuši pielietot arī jaunas metodes, tomēr vislabāk patīk sen zināmā. Kad olas nokrāsotas, mērojamies spēkiem ar tām, uzzinot, kuram tikusi visstiprākā ola. Mācām bērniem, ka olas jāēd ar sāli, lai nenāktos melot. Mazākās meitiņas varbūt ne uzreiz to saprot, bet lielākās meitas gan vismaz mēģina. Mājas dekorējam ar zaķīšiem, cālīšiem, ligzdiņās saliekam olas, – ar savas ģimenes Lieldienu tradīcijām iepazīstina Alla Murašova.
No izvārītajām olām parasti top salāti, jo tie ir viegli pagatavojams ēdiens, bet olu krāsošana un mielošanās ar tām nav vienīgās aktivitātes – krāsainās „bumbiņas" tiek ripinātas, lai noskaidrotu, kura tālāk aizripos. Alla un viņas līgavainis Raivis māca meitām: „Ja ola ir vistālāk aizripojusi un pa ceļam pieskārusies citai, tu iegūsti abas". Kad vaicāju, kas meitenēm visvairāk patīk Lieldienu jautrajās izdarībās, viņas smaida un saka – krāsot olas, spēlēties un našķoties ar tām. Pie sirds iet šūpošanās, un arī tad tiekot ievērots ticējums, ka tiem, kas šūpojas, nekož odi.
Alla atceras arī savu bērnību un pastāsta par to, kādas atminas Lieldienas savā mazotnē: – Kad biju maziņa, Lieldienas nebija ģimeniskas. Pagastā, kurā dzīvoju, tika organizētas dažādas sportiskas aktivitātes, olu kaujas, ripināšana. Ģērbāmies krāsaini, raibi, vērtējām gan pašu tērpus, gan košākās olas. Manā ģimenē gaidītākie svētki ir Lieldienas un Ziemassvētki. Tiem gatavojoties, dodamies uz mežu meklēt eglīti, tad mājās to rotājam un greznojam. Lieldienās savukārt ir iespēja gan dzīvoties ārā, kad laiks ir silts un jauks, gan svinēt tās telpās. Šogad pēc ilgiem laikiem atkal iesim uz dievkalpojumu. Tā kā mans līgavainis iesvētīsies un kristīsies, meitas redzēs arī to. Pārrunājam mājās arī Lieldienu kristīgo nozīmi, un laiks baznīcā mums būs kā viens no svētīgiem, kopā pavadītiem mirkļiem. Tas liks izjust īpašas emocijas.
AGRA VECKALNIŅA foto
15.04.2025.