Dienā, kad saņemu zvanu no Daugmales pagasta, tas nu ir noticis — ir tapis Madonas novada jaunais karogs!
Tieši ar to Madonas novada delegācija kā pirmā dosies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā šovasar Rīgā.
Šis gods mūsu novadam piešķirts tāpēc, ka beidzot augšas ir atzinušas, ka skolēnu dziesmusvētku pirmsākumi rodami Madonas novadā. Vēstures avoti ir neapgāžami – 1866. gada 18. jūlijā tieši Lazdonas draudzē notika Pirmie latviešu bērnu dziedāšanas svētki, ko oficiālā vēsture līdz šim nav ņēmusi vērā un skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sākumu datējusi ar 1960. gada 23. jūniju Rīgā.
Pasūta karogu ar ģerboni
Dziesma, deja, kopības izjūta, milzīgais saviļņojums – šie dziesmu un deju svētkus raksturojošie lielumi nav taustāmi, savukārt karogs ir absolūti reāla lieta – taustāms simbols. Svētku gājiens nav iedomājams bez karogiem, ko katra pašvaldība un ikviens kolektīvs tajā nes ar lielu godu. Madonas novada delegācija šovasar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Latvijas galvaspilsētā izcelsies īpaši.
– Pagājušā gadā man zvanīja pašvaldības pārstāve kultūras jomā – Daiga Torstere un "Mailīšu Fabrikai" pasūtīja novada karogu ar ģerboni, tādu pamatīgu darbu, – laikrakstam stāsta uzņēmuma "Mailīšu Fabrika" vadītāja Ilze Mailīte. – Konsultācijai piesaistīju Rīgas Mailīšus (mākslinieki Ivars un Inese Mailīši, – aut.), un viņi teica, ka gobelēna tehnikā karogu gatavot noteikti nevajadzētu, tas būtu kas stipri novecojis. Rīgas Mailīši šai jomā ir ļoti kompetenti, jo pērn izgatavoja Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku "Līgo" karoga kopiju.
Darba gaitā mākslinieki sadarbojās ar profesionālu meistari Mārīti Jušku un ieteica šo Latvijas Amatniecības kameras mašīnizšūšanas amata meistari piesaistīt arī jaunajam uzdevumam.
Darbu dalīšana un apjoms
Tā nu tika noslēgts līgums ar Madonas novada pašvaldību, un sākās darbi.
Domājot par karoga kompozīciju, tika radītas apmēram 30 skices, meklēts labākais variants burtu un elementu izkārtojumam. – Skiču veidošana aizņēma prāvu laiku, tad braucu uz Madonu tās saskaņot ar Daigu Torsteri, – atceras Ilze. – Ar Mārīti Jukšu tikāmies Daugmalē, sapratām, ka varam sastrādāties, ar prieku meistarei uzticējos, un rezultāts ir brīnišķīgs, – gandarījumu pauž Ilze Mailīte. – No savas puses noaudu baltu audumu karoga priekšas un aizmugures daļai. Ņēmu vērā mākslinieka Ivara Mailīša ieteikumu, ka karoga pamatnei jābūt siltā lina krāsā. 1300 velkos liku lina diegus, savukārt audos – baltu pusvilnas dziju. Ģerbonim apkārt ir melna kontūra, ir sarkans zīda tafta auduma fons – Vidzemes kultūrvēsturiskā apgabala krāsas lauks, uz kura ar zelta diegiem izšūta gaiļa galva. Zelta gailis ģerbonī izvēlēts kā varas zīme, spēks un aizsardzība. Ģerboņa apakšējā daļā ir zaļš zīda tafta audums, uz kura ar sudraba diegiem izšūtas trīs sniegpārslas. Sniegpārsla kā elements izvēlēts sasaistē ar Madonas kā ziemas galvaspilsētas, reģiona statusu. Sniegpārslu skaits simbolizē trīs novadus – Cesvaines, Ērgļu un Lubānas, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas iekļāvās kopējā Madonas novadā. Zaļās krāsas lauks akcentē novada mežainumu, dabas bagātības un ekotūrismu.
Ģerboņa vairogveida pamatne tiek šķelta ar sudraba pavedienu no kreisās uz labo pusi. Ģerboņa augšpusē ir uzraksts "Madonas novads", kas arī veikts datorizšuvumā, lai burti būtu perfekti. Karogam apkārt ir 3 centimetru zelta lentīte un tā apakšmalā – bārkstis 12 centimetru garumā. Karoga kopējie izmēri: platums – 1,20 m, garums – 1,70 m.
Uzdevums ir paveikts!
Daugmalē mājas saimniece Mārīte Jukša gatavo ozolzīļu kafiju, "Mailīšu Fabrikas" audējas Ilzes krūzē līst smaržīgais šķidrums, un var teikt, ka paveikto darbu svinēšana ir sākusies.
Sarunā vaicāju Mārītei, kādi tad īsti bija viņas pienākumi. Meistare atklāj, ka organizēja visus izšūšanas darbus. – Protams, arī es pati karoga elementus varēju izšūt, bet roku darbs maksātu nezin cik, tā kā pažēloju Madonas novada pašvaldību un atdevu visu šūt gudrajām mašīnām, kas Rīgā ir tikai vienā vietā, – vēsta meistare. – Turklāt šādus karogus, ģerboņus vislabāk arī ir šūt ar mašīnu – iznāk daudz perfektāk un arī lētāk. Paralēli meklēju pa veikaliem zelta lenti un Ķekavas novada bāzē to atradu, pasūtīju bārkstis un pušķus, tad visu sašuvu kopā. Materiāls bija jāsalīmē ar īpašu audumu, lai tas nestiepjas, vārdu sakot, bija daudz un dažādu mazu lietu, kas pirms nogludināšanas jāpaveic.
Kā īpašu Mārīte novērtē karoga pamataudumu: – Pirmoreiz ģerboni šuvu uz tik laba vilnas auduma, un šūt bija viegli. Parasti karogiem izvēlas zīdīgu materiālu vai aizkara tipa audumu. Beigu posmā karoga sašūšanai man vajadzēja kādas piecas dienas. Tagad karogs ir gatavs, un tam vajadzīgs vien augstas kvalitātes kāts un stiprs karognesējs.
01.04.2025.