Turpinoties karam Ukrainā, Baltijas valstis saskaras ar pastāvīgiem draudiem, ko rada reģiona nestabilitāte. Nepieciešamība pēc sagatavotām, pieejamām un drošām vietām ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo valstis Austrumeiropā, tostarp Igaunija, Latvija un Lietuva, turpina novērtēt un uzlabot savas civilās aizsardzības sistēmas. Mācoties no Ukrainas pieredzes, Baltijas valstis sper soļus, lai nodrošinātu, ka to pilsoņi ir ne tikai informēti, bet arī viņiem ir nepieciešamie instrumenti sevis aizsardzībai sliktākā scenārija gadījumā. Saspīlējumam saglabājoties, stabila patversmju tīkla, agrīnās brīdināšanas sistēmu un sabiedrības sagatavotības uzturēšana būs galvenais faktors, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no reģionālās nestabilitātes.
Baltijas valstu valdības ir atzinušas, cik svarīgi nodrošināt savu iedzīvotāju drošību, ja situācija Ukrainā saasinātos vēl vairāk. Tiek vērsta uzmanība uz sabiedrības informētības palielināšanu, infrastruktūras uzlabošanu, kā arī Baltijas valstis pastiprinājušas savu civilās aizsardzības sistēmu gatavību, kas ietver ne tikai militāro gatavību, bet arī civiliedzīvotāju aizsardzības sistēmas. Praksē tas nozīmē, ka daudzās sabiedriskās ēkās, transporta mezglos un pat skolās ir noteiktas drošas vietas. Šīs telpas bieži aprīkotas ar tādiem krājumiem kā ūdens, medicīnas komplekti un pārtika. Turklāt valdība un vietējās varas iestādes regulāri rīko mācības, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju gatavību ātri rīkoties ārkārtas situācijā.
Arī Madonas novadā joprojām notiek visu nepieciešamo drošības pasākumu īstenošana, lai iedzīvotāji iespējamā krīzes situācijā būtu nodrošināti ar patvērumu. Madonas novada pašvaldības civilās aizsardzības speciāliste Elita Cirse iezīmē šībrīža situāciju: – Kopumā novadā ir 52 civilās aizsardzības novietnes, uz tām izvietotas patvertņu zīmes. Trešā daļa ir aprīkota jeb atbilst tām prasībām, ko izteicis VUGD. Ir noteikti parametri, pēc kādiem dienests izvērtē visas patvertnes. Pagājušā gada decembrī VUGD apsekoja šīs patvertnes, pašvaldība uz tām salika zīmes, bet šogad valsts civilās aizsardzības plānā prioritārais uzdevums ir aprīkot patvertnes. Madonas novadā tuvākajā laikā tiks aprīkotas 12 patvertnes, saņemts struktūrfondu finansējums. Par pārējām lems Saeima un valdība, bet mūsu novada pašvaldība iespēju robežās arī meklē finansējumu. Patvertnei no cilvēkiem jābūt 300 metru attālumā, lai neilgā laika sprīdī pēc trauksmes signāla būtu iespējams uz turieni nokļūt. Ja gadījumā nevienas patvertnes tuvumā nav, pašam jārīkojas saviem spēkiem un jāglābjas. Informācija par to, kas ir jādara, atrodama VUGD mājaslapā. Lauku reģionos katrā vietā visdrīzāk nebūs pieejama patvertne 300 metru attālumā.
Vaicāju Elitai Cirsei, kas tieši ietilptu patvertņu aprīkojumā un vai ir zināms, cik daudz cilvēkiem viena patvertne varētu būt paredzēta. Kā izrādās, pēc noteikumiem vienam cilvēkam atvēlētā vieta ir ļoti maza – ja ofisā pie datora strādājošam cilvēkam ir paredzēti 4 kvadrātmetri, tad patvertnē vienam cilvēkam paredzēti 0,75 kvadrātmetri. Šī gada laikā, kad notiks patvertņu aprīkošanas plāna izpilde, noteikti viens no uzdevumiem būs apsekot, cik cilvēki katrā no tām var satilpt.
– Lai gan noteikumos ir ierakstīti 0,75 kvadrātmetri, nevar korekti spriest par personu skaitu, ņemot vērā, ka patvertnēs ir ejas, pārvietošanās ceļi. Ja patvertnēs slēpjas seniori, mazi bērni, viņiem ir gan ratiņi, gan ratiņkrēsli. Aprīkojumā svarīgi, lai patvertnē būtu gan ieeja, gan izeja. Ir jābūt divām izejām, bet patvertnes, kas neatbilst noteikumiem, ir ar vienu izeju. Noteikti jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim un ventilācijai, kas nodrošina skābekļa apmaiņu. Tas ir pats primārais. Patvertnēm piemērotākās ēkas ir tās, kuras izbūvētas no dzelzs-betona blokiem vai ķieģeļiem, tajās nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehniskie ūdeņi vai notekūdeņi, iekšā nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas, tās nedrīkst būt aizkrautas ar atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām.
Noteikumos un valsts civilās aizsardzības plānā norādīts, ka informācijai līdzi jāseko plašsaziņas līdzekļos. Tātad primāri jāizmanto telefons; ja tā nav – radio un TV. Trauksmes sirēnas ir tikai pilsētās – Madonā, Cesvainē, Lubānā, Varakļānos. Vietās, kur šo sirēnu nav, cilvēkiem jāpaļaujas uz plašsaziņas līdzekļiem. Tad, kad patvertnes būs izmantošanas kārtībā, iedzīvotājiem tiks izziņots, kur tās atrodas.
Līdz šim nav saņemts atsevišķs finansējums drošības jomas attīstībai un pilnveidei. Tā kā atsevišķas dotācijas pašvaldības šai nozarei nesaņem, tās atvēl līdzekļus no sava budžeta. Jau ir saņemti pārsimts spilveni un guļammaisi, tuvākajā laikā tiks saņemtas arī citas pirmās nepieciešamības preces.
01.04.2025.