Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojums liecina, ka Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju apjoms joprojām ir viens no mazākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tas atklāj nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, lai saglabātu un aizsargātu dabas vērtības. Aizsargājamo dabas teritoriju paplašināšana, tostarp "Natura 2000" tīkla stiprināšana, tiek uzskatīta par nepieciešamu soli Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzībai.
Latvijā līdz ar to būs 39 jauni dabas liegumi, bet vēl četri tiks paplašināti. Jaunas vietas ar aizsargājamām augu sugām parādīsies visā valstī, tai skaitā Madonas novadā, bet saistībā ar to ir skartas zemes īpašnieku, kuru teritorijas iekļautas jaunajā aizsargājamo platību tīklā, intereses. Jautājums, kā līdzsvarot vides aizsardzības prasības ar ekonomisko izaugsmi un zemes īpašnieku interesēm, ir atklāts un strīdīgs joprojām.
Samazinās bioloģiski vērtīgo zālāju platība
Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka bioloģiski vērtīgo zālāju platība un kvalitāte Latvijā ir samazinājusies. Ja pirms simts gadiem tie klāja trešo daļu no valsts teritorijas, mūsdienās atlikuši vairs 60 tūkstoši hektāru un aizņem pat mazāk nekā vienu procentu no valsts teritorijas. Jaunie dabas liegumi tiek veidoti vietās, kur ir bioloģiski vērtīgs zālājs jeb Eiropas Savienības nozīmes biotopa sugām bagātas teritorijas.
Projekts paredz, ka Madonas novadā tiks veidoti liegumi – Akaslejas pļavas, Birztiņas pļavas, Iršupītes un Sumuldas upes pļavas, Kaukuru pļavas, Liedes pļavas.
Īpašnieki pauž neapmierinātību
Kaut jaunveidojamos dabas liegumos ietverto zemju īpašnieki saņēma informatīvas vēstules, kurās minēti pamatojumi lieguma izveidei, pievienotas arī norādes pamatojumiem, kartes, kā arī saite uz biežāk uzdoto jautājumu atbildēm, zemes un mežu īpašnieki jau pauduši sašutumu par iestāžu komunikāciju un veidu, kā uzzināts par liegumiem.
Madonietim Aināram Mārtiņsonam zemes īpašums atrodas teritorijā, kuru būtiski varētu ietekmēt jaunie vides aizsardzības noteikumi.
– 2020. gadā Dabas aizsardzības pārvalde manā īpašumā veica apsekošanu, lai uzzinātu, kādas dabas vērtības tajā atrodas, – atceras madonietis. – Biju klāt un šādai apsekošanai piekritu. Par to liecina sastādītais dokuments. Pagājušā gada decembrī saņēmu vēstuli, ka mana īpašuma teritorijā ir vērtīgas puķītes un tam tiks uzlikts dabas liegums. Paskaidrojumā skanēja, ka Latvijā trūkst Eiropas Savienības nozīmes biotopu, un Eiropa liek veidot jaunus dabas liegumus, ja nē – Latvijai būs jāmaksā soda nauda.
Kopš decembra Ainārs Mārtiņsons uzsācis saraksti ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai speciālisti veiktu īpašuma atkārtotu apsekošanu un reāli dabā tiktu iemērīts, parādīts, uz ko īsti viņa zemē attieksies liegums. – Es protestēju! – savu nostāju pauž madonietis. – Liegums nozīmē to, ka savā īpašumā māju vai saimniecības ēku celt nevaru, dīķi rakt nevaru, ceļu izbūvēt nevaru, netieku tālāk pie sava meža – faktiski man tiek atņemts viss, kas pieder. Apsaimniekot savu īpašumu nedrīkstu, drīkstu pļaut, varu ganīt lopus; ja zemi izrakņā mežacūkas, to izlīdzināt nedrīkstu, visam jārit dabiski.
Vai būs kompensācijas?
Vaicājot par lieguma kompensācijām, īpašnieks plāta rokas: – Neviens neko nepiedāvā. Man desmit gadus pieder īpaši aizsargājamā dabas teritorija, jau par šo mazo pleķīti nav samaksāts ne santīms. Tieku diskriminēts, iespējams, tāpēc, ka šī īpašuma platība ir neliela. Dabas aizsardzības pārvaldei par to jau rakstīju. Biju arī novada pašvaldībā, kur teica, ka pašvaldība ir pret šiem jaunajiem liegumiem, bet neviens no zemju īpašniekiem neesot sūdzējies. Tāpēc esmu uzsācis vākt parakstus un tos iesniegšu, lai pašvaldībai ir pamats tālākai virzībai. Ir jābūt sapulcei, kur cilvēkiem izstāsta, kas mainīsies, kā būs. Veids, kā atbildīgās iestādes komunicē, man nav pieņemams.
Ainārs Mārtiņsons atklāj, ka ir saņēmis atbildes vēstuli no VARAM ar norādi, ka, ja viņam kas nepatīk, lai vēršas Satversmes tiesā.
Svarīgi, lai īpašnieks ir ieinteresēts
Protams, ka VARAM izvērtē katru individuālo situāciju un precizē plānoto liegumu robežas. Strīdus situācijās tiek solīts, ka īpašumi tiek apsekoti atkārtoti un sniegtas atbildes pirms noteikumu projekta tālākas virzības.
Daba ir mūsu sabiedrotais, arī drošības pamats, un ikvienam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu tās aizsardzībā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības mērķus tomēr varam sasniegt tikai tad, ja cilvēks, kura platībā ir dabas vērtības, ir ieinteresēts šīs dabas vērtības sargāt.
Ja viņš nav ieinteresēts, var būt arī gadījumi, kad tiek darīts viss, lai šīs vērtības tur nebūtu, jo pretējā gadījumā viņam tiks noteikti aprobežojumi un, ja nav kompensāciju, viņš iekļūs neapskaužamā situācijā.
28.03.2025.