Madonas slimnīcā kopš 10. marta ir noteikta gripas karantīna un stingri ierobežota apmeklētāju plūsma. Karantīna noteikta, jo palielinās saslimstība ar akūtām vīrusu infekcijām, tai skaitā ar gripu. Karantīnas laikā pacientus atļauts apmeklēt tikai ar nodaļas vadītāja vai ārstējošā ārsta atļauju.
Madonas slimnīcas medicīniskais direktors Jānis Labucis skaidro: – Gan gripa, gan Covid19 ir lipīgas elpceļu infekcijas, bet tās izraisa atšķirīgi vīrusi. Covid19 izraisa koronavīruss – SARS-CoV2 -, bet gripu izraisa dažādi A un B tipa gripas vīrusi. Pastāv vairākas galvenās atšķirības starp gripu un Covid19.
Atsevišķām iedzīvotāju grupām ir novērojama smagāka slimības gaita. Pēc inficēšanās ar Covid19 pirmie simptomi parādās vēlāk, bet slimnieks var būt ilgāk infekciozs, nekā slimojot ar gripu. Lai nesaslimtu, ir jāizvairās no saskares ar vīrusu. Ņemot vērā, ka daži gripas un Covid19 simptomi ir līdzīgi, bieži bez laboratoriskas testēšanas nav iespējams noteikt precīzu diagnozi.
Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2-5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.
Gripa Latvijā izplatās rudens un ziemas periodā, un parasti saslimstības pacēlums ilgst 8-10 nedēļas.
Tiek atgādināts, ka pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 48-72 stundām, bet var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu „laušanas" sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus.
Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam, nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk izveidojas imunitāte.
– Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot un šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Vislielākais inficēšanās risks ir šādos gadījumos: atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1 m); cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti utt.; pieskaroties dažādiem priekšmetiem (tai skaitā sabiedriskajās vietās; piemēram, pieskaroties atbalsta stieņiem vai sēdekļu rokturiem sabiedriskajā transportā, durvju rokturiem, margām, grozu un ratiņu rokturiem veikalos, ūdens krāniem, rotaļlietām bērnudārzos u. tml.), kurus izmantoja vai kuriem pieskārās slims cilvēks ar nemazgātām rokām, – norāda Jānis Labucis.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, ļoti strauji vairojas, 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā – jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu. Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties 2-9 stundas, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti. Imunitāti novājina nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgums.
– Vēlams pēc iespējas retāk apmeklēt un izmantot vietas, kur uzturas daudz cilvēku, piemēram, masveida pasākumus slēgtās telpās, sabiedrisko transportu; noteikti jāvēdina telpas un jāmitrina iekšējais telpas gaiss; jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem un rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā! Vēl biežāk tas jādara slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplātas arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrajām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem. Rokas jāmazgā pirms ēdienreizēm, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kontaktlēcu lietošanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas. Tāpat rokas obligāti jāmazgā pēc klepošanas vai deguna šņaukšanas, saskares ar ķermeņa šķidrumiem (deguna izdalījumiem, asarām, siekalām), publisko vietu apmeklēšanas, pieskaršanās naudai. Pret personīgo higiēnu nopietni jāiemāca attiekties arī bērniem, atgādinot, ka ar nemazgātām rokām nedrīkst pieskarties sejai; ka mutē nav jābāž zīmuļi un citi priekšmeti, arī pirksti; ka jāizvairās no cieša kontakta ar cilvēkiem, kam ir gripas pazīmes, un deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojamās salvetes, nevis kabatlakatiņš, – atgādina Jānis Labucis.
Viņš slimnīcas apmeklētājiem lūdz būt atbildīgiem un ar sapratni izturēties pret ieviestajiem drošības pasākumiem, saudzējot savu un tuvinieku veselību!
Ja parādās gripas simptomi (pēkšņs slimības sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, drudzis, „aizlikts" deguns bez iesnām, „kaulu laušanas" sajūta, sauss, sāpīgs klepus) palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ģimenes ārstu.
Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
Parasti gan gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus un dabiskos ārstnieciskos līdzekļus. Taču, ja slimošana norit ar komplikācijām, pacientam vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Gripa var izraisīt komplikācijas, piemēram, bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc, sajūtot pirmos gripas simptomus, uzreiz jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem traukiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
Lai nesaslimtu ar gripu, svarīga ir imunitātes stiprināšana: ievērojot veselīgu dzīvesveidu; lietojot pilnvērtīgu, ar vitamīniem bagātu uzturu un uzņemot pietiekoši daudz šķidruma, kā arī ieturot regulārās ēdienreizes; ievērojot sabalansētu dienas režīmu (laiks darbam un atpūtai); saņemot pilnvērtīgu miegu; regulāras fizikās aktivitātes; uzturot iekšējo mieru un pozitīvas emocijas; regulārās norūdīšanās procedūras un atpūta svaigā gaisā; lietojot dabīgos imunitātes stiprinātājus.
Obligāti nepieciešams rūpīgi mazgāt un tīrīt telpas, izmantojot sadzīves mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, traukiem, rotaļlietām, durvju rokturiem, ūdensvadu krāniem.
21.03.2025.