Pagājušā gada 29. novembrī Latvijas Pašvaldību savienība tikās ar “Latvijas Bankas” prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu ekonomiskos izaicinājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Mārtiņš Kazāks informēja, ka “Latvijas Banka” izstrādājusi un apstiprinājusi “Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus” komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Šie noteikumi paredz arī to, ka no 2026. gada valstpilsētās un lielāko novadu centros, tajā skaitā Madonā, ir jābūt vismaz vienai pastāvīgai bankas filiālei.
"Latvijas Bankas" rosinātās pārmaiņas sekmēs finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinās visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību. Jaunie noteikumi paredz noteikt prasības komercbankām klātienes pakalpojumu nodrošināšanai. Šis regulējums būs attiecināms uz tām komercbankām, kuru darbība ir orientēta uz plaša pakalpojumu klāsta sniegšanu sabiedrībai un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras Latvijā lielākās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un AS "Luminor Bank" Latvijas filiāle.
"Latvijas Bankas" noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 tūkstošiem iedzīvotāju) centros, ja konkrētajai komercbankai ir vismaz 20 % klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Tajā pašā laikā "Latvijas Banka" uzskata, ka kredītiestāžu klātbūtne reģionos nodrošināma elastīgi un racionāli, tāpēc kredītiestādēm ir iespēja prasīt piemērot izņēmumus, ja, piemēram, tās pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā novadā ir digitāli aktīva.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs skaidro, ka nekāda jauna informācija saistībā ar šo tēmu nav zināma, vien tā, kas jau izskanējusi publiskajā telpā. – "Latvijas Bankas" uzstādījums ir pakalpojums tuvāk cilvēkiem, bet, no otras puses, šīs visas ir komercbankas, kas rēķina savus izdevumus. Līdz pašvaldībai šobrīd nav nonākusi nekāda informācija, ka kāds no banku pakalpojumu sniedzējiem gatavotos atvērt filiāli pie mums. No pašvaldības puses esam bankas uzrunājuši un arī mums ir neparocīgi, ja nepieciešams kas tāds, kas nav izdarāms attālināti. Pavīdēja informācija, ka pašvaldībām vajadzētu piedāvāt telpas vai kā citādi atbalstīt, taču šāda saruna nav bijusi. Spiediens visās jomās ir uz to, ka notiek digitalizācija, un tomēr ne viss ir šādā veidā atrisināms, – informē Uģis Fjodorovs.
Svarīgi atcerēties, ka izdevīgi tas varētu būt tikai vienas konkrētās bankas klientiem. Precīzāka informācija šobrīd nav zināma un šis jautājums ir risināms "Latvijas Bankas", ne pašvaldības līmenī.
18.03.2025.