Aizvadītajā Madonas novada pašvaldības domes sēdē, kas notika 27. februārī un kurā izskatīja vairāk nekā 50 jautājumus, viens no darba kārtības jautājumiem bija par galvojuma sniegšanu pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Madonas siltums” aizņēmumam kurināmā iegādei.
Kā zināms, SIA „Madonas siltums" ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Madonas novada pašvaldībai, un tā dibināta ar mērķi organizēt novada iedzīvotājiem siltumapgādes komunālos pakalpojumus.
Domes sēdē tika uzsvērts, ka kapitālsabiedrība 2024. gadā ir būtiski uzlabojusi rentabilitātes rādītājus, provizoriski gūstot EBITDA peļņu 470 tūkstošu eiro apjomā, kā arī ir dzēsusi visus kavētos maksājumus kurināmā piegādātājiem. 2025. gadā uzņēmumam ir jāsedz iepriekšējos gados ņemtie īstermiņa aizņēmumi vairāk nekā 1,7 miljonu eiro apmērā. Lai nodrošinātu pozitīvu naudas plūsmu un norēķinātos ar kurināmā piegādātājiem par 2024./25. gada apkures sezonu, sabiedrībai ir nepieciešams valsts budžeta aizdevums 894 300 eiro apmērā līdz diviem gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
Likuma „Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027. gadam" 38. panta 2. daļa paredz noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 eiro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu Nr. 590 „Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem" 11. punktu un 11.2. apakšpunktu pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e‑pakalpojumus, ar e‑pakalpojuma eAizņēmumi starpniecību iesniedz padomē pašvaldības domes lēmumu par galvojuma sniegšanu, kurā norādīta kapitālsabiedrība, kuras aizņēmumam tiek sniegts galvojums, pašvaldības kapitāla daļu skaitu attiecīgajā kapitālsabiedrībā (procentuāli), aizdevēju – Valsts kases vai cita aizdevēja – galvotā aizņēmuma mērķi, apmēru, procentu likmi, atmaksas termiņu, pamatsummas atlikto maksājumu (ja nepieciešams) un galvojuma saistību izpildes garantijas.
Pamatojoties uz likuma „Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025., 2026. gadam", likuma „Par budžetu un finanšu vadību" 41. pantu, likuma „Par pašvaldību budžetiem" 22. un 26. pantu, likuma „Pašvaldību likuma" 4. panta pirmās daļas 1. punktu, 73. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 590 „Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem".
Diskutē domes komiteju sēdēs
Iepriekš par šo jautājumu tika spriests un diskutēts arī domes Uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas un Finanšu un attīstības komitejas sēdēs.
Kā uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls, uzņēmumā iepriekš bija lielas finansiālas problēmas, bet šobrīd naudas plūsma ir nostabilizēta un uzņēmuma rādītāji uzlabojas. – Taču tā fiskālā bedre ir tik liela, ka vienā gadā to nav iespējams aizlāpīt. Tāpēc arī šogad no „Madonas siltuma" puses ir lūgums galvot aizņēmumu kurināmā iegādei uz priekšu, lai uzņēmums varētu sekmīgi funkcionēt. Visticamāk, ka nākamgad arī vēl būs jāpieņem šāds pats lēmums, bet pluss ir tāds, ka ar katru gadu šī summa paliek mazāka. Kas attiecas uz uzņēmuma saistību maksājumiem pret Valsts kasi, „Madonas siltumam" gan īstermiņa, gan ilgtermiņa aizņēmumiem, kas ņemti iepriekšējos gados, naudas izteiksmē 2025. gadā ir 1,7 miljoni eiro. Šo summu uzņēmums nosegs, bet apgrozāmo līdzekļu līdz ar to pietrūkst, – skaidroja Aigars Šķēls.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs piebilda, ka tā jau ir ierasta prakse, ka „Madonas siltums" jau gadus piecus ņem ap miljons eiro lielu kredītu kurināmā iegādei. Paralēli tiek dzēsti iepriekšējie kredīti. Tā nedara „Madonas siltums" vienīgais. – Tā Latvijā ir daudzās vietās. Kurināmā iegāde parasti notiek vasarā, kad šo kredītu paņem, tad ziemas periodā to dzēš no ieņēmumiem. Bija plāns, ka šogad to vairs nedarīsim, bet izskatās, ka kaut kādu periodu – šogad, nākamgad – tas vēl būs jādara, – atzina domes priekšsēdētājs.
Deputāte Sandra Maksimova vēlējās zināt tendenci attiecībā uz apkures cenām iedzīvotājiem. – Apkures cenas, kā jau iedzīvotāji būs pamanījuši, janvārī ievērojamai samazinājās no 88,77 eiro/MWh uz 73,72. Uzņēmums šobrīd pārskata tarifu, kas ir pamattarifs, ne energoresursu daļa, līdz ar to tarifs mazliet varētu celties par pāris eiro. Kad tas notiks, to rādīs sadarbība ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Bet citādi tā pieeja, kad mēs sākam iepirkt kurināmo nevis berkubos, bet pēc saražotās megavatstundas, manuprāt, ir devusi rezultātu. 73,72 eiro par megavatstundu ir ievērojams samazinājums, – uzsvēra Aigars Šķēls. – Runājot par parādniekiem, tādi uzņēmumam neapšaubāmi ir, bet pozitīvi ir tas, ka kopējā disciplīna „Madonas siltumā" ir laba, un šim skaitlim ir tendence samazināties.
Savukārt domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andris Sakne, kas papētījis siltuma tarifus visā Latvijā, pauda nožēlu, ka visā Madonas novadā ir lielāks tarifs nekā, piemēram Bērzaunes komunālā uzņēmuma apkalpes zonā, kur tarifs ir 62,03 eiro. – Tur paldies jāsaka „Baltic Block", kam ir iespēja šo tarifu attiecībā pret šķeldas cenu pazemināt. Jāsaka, ka, lai gan siltuma tarifs janvārī „Madonas siltuma" apkalpes zonā ir samazinājies, mēs neesam tajā lētajā galā. Tepat kaimiņos – Alūksnē, Gulbenē – ir lētāk, arī daudzviet citur Latvijā siltuma tarifs ir mazāks. Protams, ir arī vietas, kur apkure ir dārgāka, – atzina Andris Sakne. Te Agris Lungevičs atgādināja – kad pirms dažiem gadiem enerģētikā uzlēca cenas un vietumis apkures cena sasniedza pat 150-200 eiro/MWh, „Madonas siltuma" apkalpes zonā tas bija tikai 74 eiro un iedzīvotāji šo lēcienu neizjuta. – Tas bija ļoti pozitīvs brīdis patērētājiem, bet uzņēmumā šīs izmaksas negāja līdzi šķeldas cenai. Tajā brīdī tā delta veidojās, – precizēja domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka uzņēmums šobrīd aktīvi strādā pie automatizācijas procesiem, kas atkal nākotnē ļautu ietaupīt. Deputāts Andris Dombrovskis no savas puses gan piebilda, ka tajā laikā, kad Latvijā kāpa šķeldas cena, diemžēl „Madonas siltums" uz to nereaģēja, patērētāji par siltumu maksāja salīdzinoši mazu cenu, bet šobrīd par to jāmaksā uzņēmumam.
Agris Lungevičs diskusijas noslēgumā norādīja, ka no vienas puses, „Madonas siltumā" šajā laikā radās milzīgas finansiālas problēmas, bet no otras puses – tas uzņēmumam deva grūdienu efektivizēties, attīstīties, modernizēties, meklēt iekšējās rezerves, kas kopumā ir par labu patērētājiem. Un tas ir virziens, kurā uzņēmums iet.
Galvojuma piešķiršanu atbalsta vienbalsīgi
Deputāti 27. februāra novada domes sēdē vienbalsīgi nolēma sniegt galvojumu pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Madonas siltums", kurā Madonas novada pašvaldībai pieder 100 % kapitāldaļas, aizņēmumam Valsts kasē 94 300 eiro apmērā uz diviem gadiem par Valsts kases noteikto procentu likmi ar atlikto pamatsummas maksājumu uz vienu gadu no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas kurināmā iegādei. Aizņēmuma atmaksu garantēt ar Madonas novada pašvaldības budžetu. Aizņēmumu izņemt 2025. gadā. Lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi atļaut Madonas novada pašvaldībai sniegt galvojumu SIA „Madonas siltums" aizņēmumam 894 300 eiro apmērā.
11.03.2025.