Latvijas Universitātes Madonas filiāles akadēmiskais gads ar izlaiduma svinībām šogad noslēdzās 3. kursa studentēm.
LU Madonas filiālē šajā akadēmiskajā gadā studijas uzsāka īsā cikla studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” 2. un 3. kursa 40 studentes. 3. kursa studentēm šis bija noslēdzošais studiju semestris.
Absolvētā programma ir Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Pirmsskolas skolotājs", kas ilga 2 gadus un 5 mēnešus. Studiju laikā notika trīs prakses, kad studentes veica prakses uzdevumus kādā no pirmsskolas izglītības iestādēm.
Pēc studiju programmas absolvēšanas ir iespēja turpināt studijas nākamā līmeņa – bakalaura – studiju programmā "Sākumizglītības skolotājs", lai strādātu skolā vai nu par 1.-4. klašu skolotāju (tad jāturpina studijas bakalaura programmā no 3. kursa), vai 5.-9. klašu skolotāju (tad jāturpina studijas bakalaura programmā no 2. kursa).
Ļaudoniete Baiba Ludborža savu studiju noslēgumā izstrādāja kvalifikācijas darbu par tēmu – "Muzikālā rotaļa kā 1,5-3 gadus vecu bērnu runas sekmētāja". Baiba atzīst, ka tas bija grūtākais posms visā studiju gaitā, bet, pirms viņa sāka studēt, bija daudz pārdomu: – Bērna kopšanas atvaļinājuma beigu posmā pārdomāju, ko darīt tālāk – atgriezties iepriekšējā darbavietā vai tomēr ne. Mani uzrunāja Ļaudonas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, kura bija vērojusi mani ar pirmsskolas vecuma meitiņām un saskatījusi manī iespējamo pedagogu. Kaut kad savā sirdī patiešām biju vēlējusies kļūt par skolotāju, bet studijām nebiju saņēmusies. Biju studējusi reklāmas jomu, vēl citas lietas. Saņemot darba piedāvājumu – pedagogs, pedagoga palīgs -, sāku strādāt Ļaudonas PII "Brīnumdārzs" un uzsāku studijas LU Madonas filiālē. Ielēcu pēdējā brīdī, paldies filiāles vadītājai Lolitai, ka viņa sakārtoja dokumentus un varēju mācīties. Tas bija fantastisks laiks, mums bija brīnišķīgs kurss, atmiņas par kopīgajām sestdienām, kad mācījāmies, ir tikai pozitīvas. Izlaidums notika Rīgā, tur iesākumā jutos kā filmā par Hariju Poteru, jo ietērpāmies mantijās un galvā bija cepures, ko vēlāk metām gaisā. Izlaiduma pasākums bija ļoti skaists, labi organizēts, viss notika raiti, izlaiduma dēļ vien bija vērts mācīties. Šobrīd no studijām esmu tik daudz saņēmusi, ka ikdienas darbā ik pa laikam kaut kas ataust atmiņā un varu to lietot. Ļaudonas PII "Brīnumdārzs" kā audzinātāja strādāju ar mazākajiem pirmsskolas vecuma bērniem. Noteikti studēšu tālāk, jo mācīties man patīk. Ar visu sirdi un prātu sevi izjūtu pedagoģijā, tā ka kaut kad atkal došos uz uzņemšanu. Būtu fantastiski, ja vismaz puse no mūsu kursa saņemtos un studijas turpinātu. Patika arī LU docētāji, kas ir tik atbalstoši un saprotoši, ar katru atrodot kopīgu valodu.
Santa Melgaile ir deklarējusies Dzelzavā, bet šobrīd dzīvo Gulbenē. Studijas viņa iesāka, esot gaidībās. – Bija uztraukums, kā visu paspēt, kā būs, kad mazais piedzims, bet viss ir izcīnīts, un studijas ir pabeigtas, – stāsta Santa. – Viss sākās ar to, ka izglītības iestādē strādāju par asistentu izglītojamam ar autiskā spektra traucējumiem. Pēc gada no iestādes vadības saņēmu aicinājumu studēt par pirmsskolas skolotāju. Vadība bija neatlaidīga, un es piekritu. Studijām izvēlējos LU Madonas filiāli, un to nenožēloju nevienu dienu. Sākumā bija nedrošība, bet filiāles vadītāja Lolita ar savu optimismu un entuziasmu iedrošināja, jutos, ka esmu mācību slodzei gatava. Iepazinos ar kursabiedrenēm, esam sadraudzējušās un arī pēc studijām uzturam kontaktus. Patika augstskolas pasniedzēji, kas ar savām zināšanām un pieredzi mums pavēra jaunu, neatklātu pasaules daļu. Mājasdarbus veicu laikus, patika grupu darbi komandā, kur meitenes bija atsaucīgas, cita citu paskubinot. Šobrīd vēlos mācības turpināt, bet ģimenē esam otra bērniņa gaidībās, tā ka redzēs. Vēlos studēt speciālo pedagoģiju, jo ir tik daudz bērnu ar problēmām, ļoti gribas strādāt un viņiem palīdzēt. Katrā ziņā speciālie pedagogi ir pieprasīti un labi atalgoti. Gribu pieminēt un uzteikt arī savu dzīvesbiedru Mārtiņu – bez viņa es studijas nebūtu pabeigusi. Viņš ik sestdienu uzņēmās rūpes par mūsu meitiņu un vēl sagaidīja mājās ar vakariņām. Izlaidumā jutos gandarīta par sasniegto. Izstrādājot kvalifikācijas darbu "Pasaku ietekme 5-6 gadīgiem bērniem dialogrunas attīstībā", vēl nebija tās īpašās sajūtas, bet, saņemot diplomu, radās pabeigtības apziņa. Novēlu arī nākamajiem studētgribētājiem uzdrošināties, pārkāpt neziņai, nedrošībai, jo tas ir tā vērts!
Lelde Ūdre no Madonas kvalifikācijas darbu rakstīja par tēmu "Rotaļas valodas attīstības veicināšanai pirmsskolas izglītības pirmajā posmā". Lelde vēsta, ka viņas mamma ir pedagogs un iepriekš nav atbalstījusi meitas studijas pedagoģijā. – Tā aizgāju citā profesijā, vēlāk apstākļu sakritības dēļ nonācu Madonas PII "Saulīte". Strādāju par auklīti, nebija miera, un sapratu, ka ir īstais brīdis studēt pedagoģiju. Darbā vadītāja apsolīja, ka, tiklīdz būs vakance, dos iespēju kļūt par audzinātāju. Decembrī sāku studijas, janvārī jau strādāju par audzinātāju.
Lelde turpina: – Studijas bija ļoti foršas, brīnišķīgi docētāji. Grūtāks bija pēdējais gads, kad rakstīju kvalifikācijas darbu un bija lielā prakse, taču kopumā stresa nebija. "Saulītē" darbojos ar pirmā vecumposma bērniem, un man likās svarīgi noskaidrot, kā veicināt viņiem valodas attīstību. To joprojām daru ar rotaļu palīdzību, un kvalifikācijas darbā apkopotās atziņas pielietoju ikdienā.
Lelde atzīst, ka liels pluss ir tas, ka Madonā ir augstskolas filiāle. Studēt brauc meitenes no visa novada un arī apkārtnes novadiem. Lelde pieļauj, ka mācības turpinās bakalaura programmā. – Strādājot ar bērniem, pati katru dienu ko iemācos. Bērni ir tik patiesi, atvērti, droši. Viņi grib iesaistīties it visā, apgūt visu jauno, šai darbā nekad nebūs rutīnas, – prieku par izvēlēto profesiju apliecina Lelde Ūdre. Pirms tam viņa apguva frizieres un stilistes arodu, kā arī lietvedes darbu, studijas augstskolā parādīja, ka sirdij tuvāka ir pedagoģija. Milzīgu paldies gribu teikt filiāles vadītājai Lolitai, jo viņa savu darbu veic par visiem simts procentiem. Cilvēks īstajā vietā!
11.03.2025.