Otro gadu pēc kārtas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) draudzes aicinātas nominēt savus dedzīgos mūziķus.
Tā kā gandrīz katrā draudzē ir kāds pašaizliedzīgs mūziķis, kas uzticīgi kalpo, lai Labā Vēsts varētu izskanēt caur mūziku un uzrunātu cilvēku sirdis, vērts šos cilvēkus pamanīt un izcelt.
Esi redzīgs un atsaucīgs!
Nereti muzikālie kalpotāji nav visu acīm pamanāmi, jo tie savu kalpošanu visbiežāk veic baznīcas balkonos, spēlējot ērģeles, dziedot, vadot ansambli vai kori. Mūzika vienmēr ir lūgšanu un sanākšanu neatņemama sastāvdaļa. Tā ir kā instruments, kas palīdz dievkalpojumu piedzīvot vēl krāšņāk.
Tieši tāpēc jau otro gadu izsludināta baznīcas mūziķu nominēšana, lai kopīgi pateiktos visiem aizrautīgajiem mūzikas nozares kalpotājiem, kā arī izlozes kārtībā izraudzītos mūziķi, kuram šogad piešķirt pateicības dāvanu "Baznīcmūziķis 2025". Nominēto kalpotāju izloze šajā gadā notiks 3. martā, tajā tiks izlozēts viens mūziķis, pateicības balvas ieguvējs.
Balva ērģelniecei Rudītei Kolātei
Pagājušajā gadā titulu "Baznīcmūziķis 2024" ieguva LELB Lubānas draudzes ērģelniece Rudīte Kolāte. Rudīte atklāj, ka tas viņai bijis liels pārsteigums, jo no visiem iesūtītajiem veiksme bija uzsmaidījusi viņai: – Man piezvanīja un paziņoja, ka esmu balvas laureāte – izlozē veiksme bija kritusi man. Baznīcā par ērģelnieci kalpoju kopš 1988. gada, un tieši tāpēc, ka tik ilgi, šis tituls bija patīkams.
Joprojām svētdienas dievkalpojumos spēlēju. Lubānas luterāņu draudzē kora nav, mums labi dzied mācītājs, un draudzē ir cilvēki, kas arī labi dzied. Svētkos Lubānas baznīcā parasti aicinām koncertēt vokālo ansambli "Naktsputni".
Jautāta par repertuāru, ērģelniece saka: – Vairs nav problēmu dievkalpojumā nospēlēt jebkuru korāli, nolasīt notis no lapas. Tas tik ļoti ir iegājis pirkstos, ka nesagādā grūtības. Pateicoties šai praksei, spēju pavadīt jebkuru dziedošo kolektīvu. Lieliskais treniņš, kas īstenojas katru svētdienu, man devis rūdījumu un vispārēju izaugsmi.
Mūzikas instrumenta nozīme
Lubānas luterāņu baznīcā atrodas Augusta Martina 1871. gadā būvētās ērģeles. Tās iekļautas Valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. – Kad sāku savu kalpojumu, spēlēju šīs Augusta Martina būvētās ērģeles, – atceras Rudīte Kolāte. – Ilgus gadus tās dievkalpojumos lietoju, bet tad ērģelēm radās kāda problēma, un tās neskanēja. Astoņus gadus mūzikas instruments tika restaurēts, tagad rit trešais gads, kad atkal spēlēju uz salabotajām ērģelēm. Tiesa, vēl mūzikas instrumentam nav pedāļa un neskan pāris reģistri, bet kopumā muzicēt var. Tās ir autentiskās ērģeles, kas tika iebūvētas 19. gadsimtā, Lubāna baznīcas celtniecības laikā. Instrumenta spēli esmu iemācījusies pašmācības ceļā, sākot no mazumiņa.
Kalpo arī Cesvaines baznīcā
Trešo gadu Rudīte Kolāte kalpo arī Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Šai dievnamā oriģinālās Ladagasta ērģeles gājušas bojā, taču Cesvaines baznīcā atrodas Augusta Martina ērģeles, kas datējamas ar 1854. gadu, atjaunotas no 1998. līdz 2001. gadam. – Tas ir daudz varenāks un brīnišķīgs mūzikas instruments ar 21 reģistru, 2 manuāļiem un pedāli, – novērtē ērģelniece. – Svētdienu rītos esmu Cesvainē, pulksten 12 – Lubānas dievnamā. Cesvainē milzīgu darbu pie ērģeļu atjaunošanas savulaik ieguldīja Daiga Matroze. Kad viņa sasirga, lūdza, vai nevaru pieslēgties. Tikai tāpēc, ka Daigas darbs gan pils, gan baznīcas labā bija un ir neatsverams, es piekritu. Sapratu, ka, ja kāds to neturpinās, izdarītais aizies postā. Gan Cesvaines, gan Lubānas baznīcā tūristiem piedāvāju arī stāstījumu par ērģelēm un iespēju dzirdēt ērģeļmūziku. Daiga to bija iesākusi un lūdza, lai viņu aizvietoju. Tā pamazām sāku, un interese bija milzīga. Vasarās braucu uz Cesvaini katru nedēļu, bija saprātīga cena par šo pakalpojumu, un tūristi to labprāt izmantoja. Tas arī man radīja milzīgu prieku. Cesvaines ērģelēm ir majestātisks skanējums, tas atšķiras no Lubānas ērģelēm. Vairāk reģistru, vairāk stabuļu – milzu iespējas.
Asistē profesionāliem ērģelniekiem
Pēdējos divus gadus Rudīte Kolāte ir asistējusi profesionāliem ērģelniekiem. – Asistēju Kristīnes Adamaites un Ilonas Birģeles spēlei, – atceras viņa. – Koncerta laikā mans uzdevums bija skatīt nošu materiālu un īstajā brīdī izvilkt vai iestumt nepieciešamo reģistru. Lai mainītos skaņas nokrāsa, šo bagātību panāk ar reģistriem. Ērģelnieks spēlējot pats to nevar, tādēļ ir asistents, kas to paveic. Man toreiz pēc koncerta bija slapja mugura, bet arī milzīgs prieks klausīties un mācīties, kā profesionāļi izjūt un izspēlē skaņdarbu. Reģistrāciju lietojumu ērģelnieki apgūst skolā; ja komponists nav īpaši norādījis reģistru lietojumu, katrs spēlētājs to izvēlas pats. Ir flautas reģistrs, trompetes reģistrs un tamlīdzīgi. Tūristiem, kad vadu ekskursijas, to uzskatāmi stāstu un uz instrumenta rādu. Cilvēkiem bieži tas ir pārsteigums, jo daudziem nav ne mazākā priekšstata par to visu. Ērģeles neapšaubāmi ir mūzikas instrumentu karalienes, jo ar vienu instrumentu ir iespēja dabūt tik daudzveidīgu, noskaņām bagātu skanējumu. Pat vienam taustiņam iespējamas visdažādākās nokrāsas. Viens reģistrs ir viena stabuļu rinda. To izvelkot, iedziedinām visas šīs stabules.
Izglītība un pašizglītība
Rudīte Kolāte atklāj, ka viņai nav profesionālā izglītība mūzikā. Viņa ir beigusi bērnu mūzikas skolu, un tālākais ceļš ir iets pašmācībā: – Mācījos Lubānas bērnu mūzikas skolā, kur mana skolotāja bija Ināra Mālniece. Pēc skolas 7. klašu absolvēšanas tālāk mūziku skolās neesmu apguvusi.
Esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti un Latvijas Universitātē ieguvusi profesionālo bakalauru "Kultūras vēstures un mākslas vēstures skolotāja". Esmu Lubānas mākslas skolas direktore, audzēkņiem mācu mākslas valodas pamatus.
Tikai brīvajos brīžos Rudīte Kolāte darbojas mūzikas jomā, vada Lubānas tautas nama jaukto vokālo ansambli "Naktsputni", ir ērģelniece Lubānas un Cesvaines draudzē.
11.02.2025.