Tikai nesen iestājās ziemīgi laikapstākļi, bet līdz šim ārā valdīja mitrs un silts laiks, kas ziemas sezonai ir netipiski. Tieši šādos laikapstākļos baciļi un vīrusi izdzīvo vislabāk un pastāv lielāks risks saslimt ar to izraisītu kaiti. Ģimenes ārste Sigita Petrovska norāda, ka katram vīrusam un baktērijai ir savs izpaušanās posms un laiks. Sezonālās infekcijas ir raksturīgas tieši rudens un ziemas periodam, arī šobrīd esošās saslimšanas nav nekas jauns un neparasts.
– Visbiežāk, ja runājam tieši par bērnu saslimšanu, galvenokārt tas notiek tādēļ, ka vecāki viņus saģērbj siltāk, nekā tas nepieciešams tā brīža laikapstākļiem. Sliktāk ir pārkarst, nekā pasalt, jo pārkarstot vīrusi var ātrāk pieķerties. Tā kā bērni kustas mazāk, mēs bieži vien gribam viņiem uzvilkt kādu lieku kārtu, bet pat pie mazākas vēja pūsmas, ja bērns būs sakarsis, viņš var saslimt. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem. Mūs ne tik ļoti ietekmē laiks kā tāds, bet gan nepiemērots apģērbs. Vīrusi ir katru gadu, šogad varbūt vairāk ir atipiskie vīrusi, kas nāk klāt. Netipiski bija tas, ka saslimšana ar plaušu karsoni un pneimoniju sākās jau pagājušā gada augustā. Piemēram, analīzēs iekaisums nav tik liels, taču rentgenā uzrādās, ka pacientam ir pneimonija. Ik pa laikam šī saslimšana parādās, tad samazinās uzliesmojums. Ir abpusēji plaušu karsoņi, arī nopietnākas stadijas ar šķidruma līmeņiem un smagāki gadījumi. Ja kādreiz atpazinām plaušu karsoni pēc augstas temperatūras, tad šobrīd tā var būt pat 37,5, un tā nav tipiskā temperatūra, līdz ar to analīzes var konkrēto kaiti neuzrādīt. To parāda plaušu rentgens. Tipiskā plaušu karsoņa ārstēšana no atipiskā atšķiras, – skaidro ārste.
Pēdējā laikā populārs ir kļuvis vārds mikoplazma un daudzi neizprot, kas tas patiesībā ir. Sigita Petrovska skaidro, ka tā ir atipiska baktērija, kas dzīvo iekšā šūnā un ir viens no plaušu karsoņa izraisītājiem. Nu jau ārsti ir pielāgojušies situācijai un spēj noteikt, kad labāk pacientam tomēr doties uz plaušu rentgenu, lai saprastu, kāda veida saslimšana tā varētu būt un kā to visefektīvāk ārstēt. Joprojām pastāv arī agrākie vīrusi, kas nekur nav pazuduši, bet, saliekot kopā visas vajadzīgās analīzes, ko pacients ir veicis, ģimenes ārsts vislabāk var izprast, kā palīdzēt.
– Ir cilvēki, kas mikoplazmu saista ar garo klepu, taču tas nav pareizi. Garajam klepum ir cits izraisītājs. Arī šīs saslimšanas gadījumi parādījās pērn augustā, taču tas saistās ar vakcināciju. Profilaktiskās vakcīnas pret garo klepu veic arvien mazāk, vecāki atsakās to dot saviem bērniem, taču tieši profilaktiskajā vakcīnā ietilpst pote pret garo klepu. Ja tā netiek veikta, ar garo klepu galvenokārt slimo tieši nevakcinētie cilvēki vai tie, kuri vakcināciju nav pabeiguši līdz galam. Ja vakcinēts cilvēks tomēr saskarsies ar garā klepus izraisītāju, saslimšana būs vieglākā formā un izārstēties arī varēs ātrāk, taču nevakcinētu cilvēku garais klepus gana pamatīgi var nomocīt. Imunitāti iegūstam divos veidos – pirmkārt, vakcinācijas ceļā, kad pēc potes, saskaroties ar garā klepus ierosinātāju, organisms to atpazīst un var reaģēt. Protams, vakcinācija vienmēr nepasargā no saslimšanas un tas nekad nemainīsies, bet, ja pacients būs potējies pret garo klepu, viņš vai nu nesaslims, vai saslims ļoti vieglā formā. Savukārt nevakcinēts cilvēks ar klepu cīnīsies ilgi, tas būs mokošs. Ja ar garo klepu saslims zīdainis, iznākums diemžēl var būt pat letāls. Arī pēc antibiotiku kursa nav tā, ka šis klepus pavisam pāriet. Otrkārt, imunitāti gūstam pēc pārslimošanas. Ja garo klepu izslimojis cilvēks pēc kāda laika ar to saskarsies vēlreiz, tad organisms atpazīs baktēriju un arī būs vieglāk. Taču visdrošākais aizsargs tomēr būs vakcinācija, – uzsver ģimenes ārste.
Elpceļu saslimšanas ir dažādas, līdz ar to arī katrai kaitei ir savas izpausmes pazīmes. Plaušu karsoņi, piemēram, izpaužas ļoti dažādi. Bieži vien vecāki jau pie bērna pirmā klepus meklē ārsta palīdzību un lieto arī zāles. Mēģinot ārstēt simptomātiski, dzerot šķidrumu un papildus lietojot C vitamīnu, tas nelīdz, klepus nemazinās. Temperatūra var būt vienam lielāka, otram mazāka. Kovids arī nekur nav pazudis, tam ir dažādas izpausmes un katram tās ir atšķirīgas. Nav konkrēta pazīmju šablona, kā kovids izpaužas. Gripa sākusies vēlāk, nekā ierasts – pirmie gadījumi Sigitas Petrovskas praksē bija pēc Jaungada. Arī tas saistās ar ieilgušajiem siltajiem laikapstākļiem. Dominē gan A, gan B gripa, un to var atpazīt pēc augstās temperatūras, galvassāpēm un kaulu laušanas, arī acu sāpes ir bieža parādība. Jo ātrāk tiks lietoti medikamenti, jo ātrāk no gripas varēs tikt vaļā. Protams, ārste iesaka potēties arī pret gripu, ņemot vērā, ka ne reti saslimšana ar to var būt smaga.
Lai maksimāli pasargātu sevi no saslimšanas, cilvēki tiek aicināti ievērot sabalansēta uztura principus, lietojot visa veida augļus, dārzeņus un citus organismam derīgus produktus. Tiek uzsvērta arī aktīva dzīvesveida ievērošana, regulāras kustības, jo lielākā daļa cilvēku ikdienā daudz laika pavada, uzturoties telpās. Noteikti dienas laikā jāuzņem 1,5 līdz 2 litri ūdens, papildus jālieto C un D vitamīns. Ja tiks ievērots pēc iespējas veselīgāks dzīvesveids, arī vīrusi tik viegli mums nepieķersies. Ja tomēr ir nācies saslimt, jāpievērš uzmanība tam, kā progresē slimības simptomi. Sākumā (pirmās trīs līdz piecas dienas) tie parasti ir viegli. Jāseko līdzi, kā mainās temperatūra, vai ir izmaiņas iesnās un klepū. Ja šajā laikā labāk nepaliek un nelīdz arī mājās pieejamie līdzekļi, ir jāsazinās ar ārstu, lai sarunātu konsultāciju un speciālists savukārt izvērtētu, kā rīkoties tālāk. Parastie vīrusi paliekošas sekas neatstāj, taču, piemēram, pēc pneimonijas izārstēšanas un attiecīgo medikamentu lietošanas klepus var saglabāties vēl mēnesi vai ilgāk. Mēdz būt arī sāpes krūškurvī pēc plaušu karsoņa, taču nopietnu paliekošu seku nav. Sigita Petrovska uzslavē savus pacientus, sakot, ka viņi ir apzinīgi – sevišķi tie, kuriem ir kāda hroniska saslimšana, sevi uzpasē.
11.02.2025.