Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Varakļānu posteņa vada komandiera vietnieks ARNIS STRODS aizvada jau sešpadsmito gadu, nesavtīgi sniedzot palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem.
Arnis lielu darbu iegulda jauno kolēģu ugunsdzēsēju apmācībā. Milzīgu darbu, enerģiju un privāto laiku ir veltījis posteņa labiekārtošanā, remontos. Cenšas iedziļināties lietu būtībā, darbu notikumos, lai kādi tie būtu, vienmēr izanalizē. Prasīgs pret sevi un pret padotajiem.
– Kā aizsākās jūsu ceļš uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu?
– Savulaik nu jau bijušais kolēģis pajautāja, vai nevēlos strādāt VUGD. Jau tolaik šķita, ka būt ugunsdzēsējam glābējam ir ļoti forši. Tu vari palīdzēt cilvēkiem. Līdz atnācu uz VUGD, patiesībā neko daudz par dienestu nezināju, un sākumā biju pārsteigts, bet, laikam ejot, mīlestība pret šo darbu tikai auga. Lai kā arī būtu bijis, uz kādiem notikumiem bijis jādodas, ne mirkli nav bijusi vēlme šo darbu pamest. Drīz man apritēs piecdesmit gadi, varētu doties izdienā, bet, kamēr vien varēšu, dienestu turpināšu.
– Vai atceraties savu pirmo izsaukumu?
– Atnākot uz dienestu, pusotru gadu man nebija neviena izsaukuma. Šķiet, ka tā ir veiksme un reti kuram tā paveicas. Pirmais izsaukums bija uz Barkavu, kur ļoti aukstā februāra dienā dega māja un gāja bojā cilvēks. Nākamajā maiņā bija tāds pats izsaukums uz Nagļiem. Arī tur dega māja, par laimi – bez bojā gājušajiem. Lai cik ilgs laiks paietu, bet tādus notikumus nav iespējams aizmirst.
– Izsaukumi mēdz būt dažādi. Notikumi ir ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski smagi.
– Tas brīdis, kad saņem zvanu par izsaukumu, dod milzīgu adrenalīna devu. Tajā brīdī izmainās domāšana. Lai kāds darbs pirms tam būtu veikts, saņemot izsaukumu, tu jau esi gatavs tam. Man ir bijuši divi gadījumu, kuriem bijis grūti tikt pāri. Lai arī šķiet, ka, atgriežoties pēc izsaukuma, tu to izslēdz no galvas, tomēr laiku pa laikam tas atgriežas atmiņā.
Regulāri atjaunojam savas zināšanas. Savā starpā pārrunājam dažādus notikumus un izsaukumus. Protams, izskan jautājums, kā ugunsdzēsēji glābēji tiek galā, ja bijis kāds izsaukums, kur ir bojā gājušais. Veicot savus darba pienākumus, tu esi psiholoģiski sagatavots. No šādiem notikumiem izvairīties nevar, un var pienākt reize, kad ir arī šāds izsaukums.
Nevienā grāmatā neuzrakstīs, kā pareizi jārīkojas, jo katrs izsaukums ir pilnīgi citādāks. Tu iemācies galvenās vadlīnijas, pamatprincipus, bet, tikai esot uz vietas notikumā, izvērtējot situāciju, pieņem lēmumu, kā rīkoties. Tas ir komandas darbs, un ir brīnišķīgi, ka gadu laikā izveidojusies lieliska sadarbība un kolēģi pat bez vārdiem saprot, kas konkrētā brīdī jādara, kā jārīkojas. Mums ir lielisks kolektīvs.
Manuprāt, ugunsdzēsēja glābēja darbs ir aicinājums. Iekšēji jābūt gatavam dažādām situācijām. Protams, darbs ir darbs, un tas ir jādara labi. Vislabāk teoriju apgūst, tieši darot.
– Cik, jūsuprāt, mierīgs ir Varakļānu novads un kādas tendences iezīmējas izsaukumos?
– Teikšu, ka izsaukumu ziņā novads ir samērā mierīgs. Gada griezumā izsaukumu netrūkst. Varakļānu novadā diezgan attīstīta ir lauksaimniecība. Līdz ar to lauki ir sakārtoti un nav raksturīgi kūlas ugunsgrēki. No nelaimes gan neviens nav pasargāts. Ir ugunsgrēki, deg skursteņi. Jāpiezīmē, mazāk ir ceļu satiksmes negadījumu. Sakārtojot ceļus un krustojumus, avāriju ir kļuvis mazāk. Protams, notikumus nevar paredzēt, katra diena var nest kādu jaunu izsaukumu. Liela nozīme izsaukumos ir arī laikapstākļu ietekmei. Šogad, pieturoties siltai ziemai, mazāk novadā bijis izsaukumu uz ugunsgrēkiem. Tomēr satraukums ir par kūlas ugunsgrēkiem. Sniegs, kas kūlu noplacina, nav bijis, līdz ar to var būt vairāk šādu izsaukumu. Tāpat var būt arī mežu ugunsgrēki.
– Aizvadītais gads VUGD bija ļoti nozīmīgs, jo tika saņemta jauna tehnika. Vai arī Varakļāni sagaidīja jaunu autocisternu?
– Šajā ziņā patiešām esam lutināti. Iepriekš saņēmām jaunu Unimog, pagājušajā gadā saņēmām SCANIA autocisternu. Esam nodrošināti arī ar kvadriciklu un laivu. Došanās uz izsaukumiem un palīdzības sniegšana ir ļoti atvieglota. Šobrīd vairs nav jāsatraucas par tehniku un pilnvērtīgi varam nodoties saviem uzdevumiem.
– Aizvadītais gads jums bija nozīmīgs, arī saņemot Iekšlietu ministrijas Pateicību.
– Savulaik aktīvi iesaistījos posteņa telpu labiekārtošanā, lai gan mums pašiem būtu sakārtotas telpas, gan varētu novietot jaunās automašīnas. Arī tas bija komandas darbs. Saņemot Iekšlietu ministrijas Pateicību, biju patīkami pārsteigts. Tas ir liels pagodinājums un stimuls vēl labāk veikt savu darbu.
– Vai bērni nav izteikuši vēlmi iet jūsu pēdās un būt ugunsdzēsēji glābēji?
– Vecākais dēls nupat iestājās Valsts aizsardzības militārajā dienestā. Uz to devās patīkami satraukts. Savukārt jaunākais dēls vairāk interesējas par fiziku, matemātiku, IT. Līdz šim interesi par VUGD viņi nav izrādījuši, bet, kas zina, kā viss dzīvē var iekārtoties. Mēs cenšamies bērniem neko neuzspiest. Ko paši vēlēsies, to arī darīs. Galvenais, lai pašiem ir labi un savas izvēles apmierina.
Man šķiet, ka reti kurš astoņpadsmit gadu vecumā skaidri zina, ka vēlas būt ugunsdzēsējs glābējs un ir šim darbam gatavs. Ir jāuzkrāj dzīves pieredze, jāizveido ģimene, un tad var nākt uz VUGD. Mūsdienu jaunieši ir mierīgāki, sabiedriskāki, miermīlīgāki. Atceroties sevi jaunībā, biju pilnīgs pretstats.
– Jums kā varakļānietim noteikti ir savs viedoklis, kas saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu un cīņu par Varakļānu pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam.
– Nezinu, vai mans viedoklis ir pareizs vai nepareizs, bet es domāju, ka varēja Varakļānu novadu atstāt tā, kā ir. Šķiet, ka šos četrus gadus lieliski esam tikuši galā pašu spēkiem. Novads ir sakārtots, attīstās. Skaidrs, ka apvienošana notiks, jācer, ka tiksim pievienoti Madonas novadam. Esmu pārliecināts, ka mēs mentāli nesaderam ar Rēzeknes novadu. Tomēr, kur ir garantija, ka pēc pāris gadiem atkal nebūs jauna reforma un novadi netiks dalīti? Domāju, mazākiem novadiem ir vieglāk tikt galā ar savu budžetu, teritoriju, nevis tad, ja ir apvienoti vienā lielā. Nesaku, ka būs slikti. Būs citādāk.
– Kā jūs relaksējaties pēc maiņas VUGD?
– Neatkarīgi no tā, vai maiņa bijusi mierīga vai nē, otrā dienā ir nogurums. Savulaik pēc maiņām VUGD strādāju arī citur. Gadiem ejot, sapratu, ka laiks jāvelta sev un ģimenei. Man ļoti patīk viss, kas saistīts ar būvniecību. Savulaik izmācījos par zobu tehniķi. Šajā profesijā gan neesmu strādājis, bet laikam tāpēc patīk būvdarbi, arī špaktelēšana, kas citus ļoti nesaista. Savulaik krāsoju automašīnas. Arī šajā darbā noderēja prasmes, kas tika gūtas, mācoties par zobu tehniķi. Neteikšu, ka esmu ļoti pacietīgs, bet knibināties man ļoti patīk. Tāpat patīk būt mežā, pie dabas. Tieši fizisks darbs relaksē vairāk nekā dīkdienība. Regulāri braucu uz tēva lauku māju, kur darba vienmēr pietiek, īpaši vasaras sezonā. Tā ir meditācija pēc darba.
No 2. klases esmu dejojis tautiskās dejas, bet šogad esmu paņēmis pauzi.
31.01.2025.