Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas šovasar notiks galvaspilsētā Rīgā, 23. janvārī Madonas novada kultūras centrā norisinājās Madonas un Varakļānu novadu skolēnu koru kopmēģinājums.
Madonas novadā kopumā ir 8 skolēnu kori, viens koris ir Varakļānu novadā. Šoreiz ar skolēnu koriem – vairāk nekā 300 dziedātājiem – strādāja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents Kaspars Ādamsons.
Kaspars Ādamsons ir Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" un Rīgas mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, veic Limbažu koru apriņķa virsdiriģenta pienākumus, kā arī pasniedz diriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas studiju programmā. Īsts profesionālis un sava darba entuziasts. Savukārt mūsu novada skolēnu kori, kuri apgūst noslēguma koncerta "TE‑AUST" repertuāru, regulāri tiekas mēģinājumos, strādā pie dziesmu svētku repertuāra apguves, lai gatavotos koru konkursam, kas gaidāms pavasarī. Vasarā visi cer doties uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Gribas ticēt, ka šāda koru tikšanās un sadziedāšanās ir labs iedrošinājums un motivācija turpmākajam darbam.
Piedalīšanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos koru dziedātājiem ir skaists, bet nebūt ne viegli sasniedzams mērķis. Lai apgūtu apjomīgo repertuāru, vajadzīgs daudz laika, prasmju, pacietības un neatlaidības. Madonas novada kultūras centrā koristi rūpīgi sekoja svētku virsdiriģenta Kaspara Ādamsona žestiem un norādījumiem. Īpaši viņš strādāja ar dziesmām, ko pats diriģēs lielajos svētkos. Liela uzmanība tika pievērsta daudzbalsīgajai skanēšanai, intonācijai un tempa noteikšanai. Vairākas stundas pagāja spraigā un cītīgā darbā (paldies "Saulītei" par pusdienām!), neizpalika koru diriģentu sarunas ar virsdiriģentu par repertuāra izaicinājumiem, priekšā esošajām skatēm un citām kordziedāšanas aktivitātēm.
– Smejoties saku, ka Latvijas apceļošanas tūre man ir sākusies, – aicināts uz sarunu, smaidīja Kaspars Ādamsons. – Tūre sākās pirms divām nedēļām, kad ar svētku repertuāru strādāju Tukumā. Ģeogrāfiskajā grozā daudz vairāk vietu parādījās pagājušajā nedēļā – strādāju ar koriem gan Iecavā un Ādažos, gan Madonā un Preiļos. Kā varu izturēt? Tas motors vai kurbulis, protams, ir vajadzīgs, bet būtiski ir tas, ka ar dziedātājiem tiekamies kopmēģinājumu formā. Jo katrs koris un diriģents strādā mēģinājumos, mācās notis un vārdus – bez tā neiztikt, bet šeit pievienotā vērtība ir tā, ka neesam vieni, ka mūsu ir tik daudz. Dažreiz drauga plecā un drauga balsī var atrast papildu motivāciju un spēku ikdienas pūlēm.
Uz jautājumu, kā var raksturot Madonas koru skaņu, Kaspars Ādamsons teica: – Ikvienā vietā, kur esmu bijis, skaņa ir atkarīga no dziedātāju sagatavotības līmeņa. Nav tā, ka vienā vietā skan precīzāk, skaistāk, labāk, otrā – sliktāk.
– Pagaidām tas atšķiras no dziesmas uz dziesmu, – turpina K. Ādamsons. – Labi var just to dziesmu izpildījuma kvalitāti, kas dziedātas vairākus gadus un iepriekš. Savukārt var pamanīt nosacīti jauno dziesmu vai to dziesmu, kas sāktas apgūt šajā mācību gadā, skanējumu, kur drošība un pārliecība no dziedātāju puses vēl nav tik liela. Tad vairāk tiek gaidīts no kolēģa, no diriģenta, no koncertmeistara… Tomēr vēl ir laiks gan savos kolektīvos, gan koru kopmēģinājumos gatavoties skatei, un ceru, ka dziesmu skanējuma pīķi vai gala rezultātu sasniegsim jūlija vidū Mežaparka estrādē.
Vaicāts, kā bērnus iedvesmot, lai arī viņiem Dziesmu svētki nozīmētu ko ļoti svarīgu, virsdiriģents teica: – Motivācija ir šādas tikšanās, kurās redzam, ka neesam vieni paši, mūsu ir daudz, mūs vieno līdzīgas intereses un vērtības. Lai cik grūti ir mācību procesā, dziesma, kad esam to apguvuši, ir tā, kas dod prieku un pozitīvas emocijas, kuras ikdienā citās aktivitātēs, iespējams, nevar noķert.
Ierunājoties par repertuāru, Kaspars Ādamsons vēstīja, ka svētku mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols ir centies salikt samērīgās devās gan neiztrūkstošo dziesmu svētku klasiku, gan ļoti nepieciešamo a capella dziedājumu, kas liek katram ieklausīties sevī un otrā, gan gājis līdzi laikam un piedāvā dziesmas, ko skolēni klausās savā jauniešu vidē: – Tā ir Latvijā dziedātā populārā mūzika, dziesmas, kas pāraranžētas koriem. Dziedātājos tas veido sajūtu, ka kordziedāšana nav tikai kas sens un antīks, nav tikai "Gaismas pils" vai tautasdziesmas, bet tā ir arī zināmu un pazīstamu dziesmu melodiju izpildīšana. Tādā veidā ir iespēja ieinteresēt un ļaut iemīlēt, sajust kordziedāšanu maksimāli daudziem. Man pašam svētkos uzticēts diriģēt Jāņa Stībeļa kompozīciju "Upe" un Lauras Jēkabsones "Daiļās dziesmas". Šie uzticētie uzdevumi arī ir man vistuvākie, par tiem visvairāk domāju.
Uz jautājumu, vai virsdiriģents zina, ka Madonas pusē meklējams aizsākums skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, viņš atbildēja apstiprinoši: – Madonas reģions gan vēsturiski, gan šobrīd ir bagāts ar kultūras cilvēkiem un stingrām, pamatīgām kultūras saknēm. Esmu priecīgs, ka pēc pandēmijas šodien varēja būt tik pilna zāle ar dziedātājiem. Tas dod pozitīvu skatu nākotnei. Runājot ar kolēģiem, nereti nākas dzirdēt, ka ikdiena nav tik rožaina, tāpēc noņemu cepuri katra kolēģa priekšā, kas cīnās un cenšas sadabūt jauno dziedātāju pie sevis, kas māca viņiem dziedāt pirmo, otro, trešo balstiņu. Tādā veidā bērni un jaunieši iepazīst dziesmas spēku.
28.01.2025.