Mārcienas pagasta bibliotēkā šobrīd (un vēl līdz līdz 1. martam) skatāmi māksliniece Olitas Šleseres krāsu darbi.
– Protu izdomāt koncepciju, radīt izstādi, iesaistīt citus, bet projektus rakstīt gan nav mans lauciņš, – neslēpj autore.
Olita dzīvo Aiviekstē. Tas, ko viņa darījusi un dara, ir gleznošana (akrils un akvarelis), grafika, fotogrāfija un cianotipija, tekstils, izstāžu kūrēšana, to organizēšana, savukārt iepriekš vienpadsmit gadus Olita strādāja vietējā bibliotēkā Kalsnavā. Personālizstādei Mārcienā Olita devusi nosaukumu "Mans Instagram konts".
Izstādes koncepcija un izpildījums
– Piedalīties izstādē mani uzaicināja Mārcienas pagasta bibliotēkas vadītāja Maija Jaunbērziņa, – atklāj Olita. – Bija doma par dzejoļu ilustrācijām (bibliotēkai tas piestāvētu vairāk), bet tur visu paveikt nepaguvu. Tad savācās pietiekami daudz citu darbu, ko bibliotēkā izlikt. Kopsummā tās ir piecpadsmit gleznas, un Maija atrada arī manus darbus, kas bija aizķērušies Madonas tēlotājmākslas studijā. Kādu laiku uz turieni gāju un kopā ar Ligiju Bodnieci no rītiem kultūras nama augšstāvā gleznojām. Iespējams, studijā vēl parādīšos, jo šogad novada kultūras centra tēlotājmākslas studijai "Madona" aprit 50 gadi un ir projekts uz jubileju ilustrēt studijas dibinātāja Jāņa Simsona dzeju. Man tas būtu interesanti.
Plenērs kā bāze radošumam
Vaicāta par izstādes nosaukumu "Mans Instagram konts", Olita atklāj, ka viņai pašai Instagram konta nav: – Taču man patīk kvadrāts kā forma, kurā izpausties. Parasti autori to neizmanto, bet es kvadrātu protu aizpildīt. Strādāju formātā 40×40, un tas ir plenēru izmērs, ko viegli paņemt, viegli aizvest, labi var ievietot somā. Darbojos ar akrila krāsām, kas samērā ātri žūst, un ērtībai tas viss der.
Ierunājoties par darbu tapšanu, Olita neslēpj, ka teju visi izstādes darbi tapuši plenēros: – Parasti ar darbiem piedalos grupu izstādēs. Iepriekš man vienai bija fotogrāfiju izstāde, un tagad ir personālizstāde ar gleznām.
Izstādēs Olita piedalās kopš 1998. gada, plenēros dodas no 2003. gada. Ir kūrējusi vairākas mākslas izstādes, piemēram, tekstilminiatūru izstādi "18×18", kas notika Cesvainē, salonā "Divi torņi" un bija veltīta mūžīgajai sievišķībai.
Akrils un cianotipija
– Gleznošana man sākās ar plenēru "Laisma", – aizdomājas Olita. – Sākumā organizatoriem bija doma, lai plenērā izglītību varētu papildināt vietējo skolu mākslas priekšmetu skolotāji. "Laismas" autoru darbu izstādes bija ceļojošas, un reiz secināju, ka arī es tā varu. Tad kopā ar Daci Broku devāmies uz "Laismu" Vestienā. Izrādījās, ka tas tobrīd jau bija starptautisks plenērs, un mēs tikām apmācībā pie Tallinas augstskolas pasniedzējas. Pazaudēju četrus kilogramus, stress bija liels, bet strādājām, un viss bija labi.
Interesanti, ka izstādē Mārcienas bibliotēkā izlikti arī divi Olitas darbi cianotipijas tehnikā. Pagājušā gada rudenī viņas cianotipijas ceļoja uz Madonas sadraudzības pilsētu Vaiji Vācijā. Tur tās bija skatāmas kopā ar Zanes Begges-Beģes darbiem šai pašā tehnikā. – Tas bija skarbs, bet ražīgs laiks, Vaijes izstādei vējdzirnavās man mājās tapa 15 cianotipijas, – radošo mirkli atceras māksliniece. – Bija jāiegulda prāvi līdzekļi, par laimi vajadzīgā ķīmija jau bija, krājumos mājās bija arī labs akvareļpapīrs, un darbu pabeigšanai vajadzēja tikai rāmjus.
Mērķis, uz ko tiekties
2026. gada vasarā Olitas personālizstāde plānota Madonas muzeja izstāžu zālēs. Līdz tam būs vairāki plenēri, ko Cesvainē organizē Ērika Dogana, kā arī kāds plenērs citur. – Aizbraukt uz citu vietu, piemēram, Lietuvu, ir ļoti interesanti, – atzīst Olita. – Ja novadā visi mūs, radošos, zina un ir pierasts pie katra rokraksta, tur uz tevi paskatās kā no jauna. Tad pēkšņi par sevi vari uzzināt tik daudz laba (smaida).
Jautāta par domu ilustrēt dzejoļus, Olita atklāj, ka pie viņas ir Ināras Liedskalniņas nepublicētie dzejoļi, ko autore savulaik šim nolūkam Olitai uzticēja: – Ināra man iedeva mapi ar dzejoļiem, un kaut kad šim materiālam jābūt taustāmam. Ideālajā variantā vēlos uztaisīt arī jaunas cianotipijas, tikai šim darbam jāsagaida saule. Izstādes nosaukums Madonas muzejā varētu būt "Kvadrātā", šai izstādei būs vajadzīgas vēl vairākas jaunas gleznas.
Lasīšana – domu avots
Vaicāta par žanriem, kas piesaista, Olita vēsta, ka tā ir ainava, ziedi, retāk – klusā daba. – Esmu mēģinājusi gleznot arī figūras, bet tie pagaidām ir mācību uzmetumi, – neslēpj māksliniece. – Mani kruķi un atbalsta punkts esmu es pati. Šī brīža kredo ir "Soli pa solim", ko dzirdēju arī no vēl kāda. Man patīk lasīt. Ziemassvētkos uzdāvināju sev divas grāmatas, bet ne visai veiksmīgi – kad jau kazai nav piena, tad nav. Uzķēros, jo vienai no grāmatām bija labs sauklis: "Atrast vietu tur, kur nemaz neiederies." Grāmata ir uzrakstīta labi, bet tajā ir nodevas pasaules jaunajai kārtībai. Lasu arī mākslas grāmatas, darbus psiholoģijā, esmu iemīļojusi intelektuālas grāmatas krievu valodā, kas bieži ir tulkojumi no citām valodām. Šobrīd visvairāk mani interesē tēma "Mājas", sākot no remontdarbiem, beidzot ar dzīves filozofiju.
21.01.2025.