Jaunas izmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā sev līdzi atnesa 2024./2025. mācību gads. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem skolēni nedrīkst labot nevienu vērtējumu pat tad, ja iegūtā atzīme ir nesekmīga. Šie jaunumi likuši skolēnu vecākiem gan Latvijā, gan Madonas novadā ieņemt dažādas pozīcijas, atbalstot vai kategoriski nepiekrītot noteikumiem.
Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskolas direktors Guntis Lazda norāda: – Jebkuras jaunas novitātes ieviešana un izpilde prasa zināmus resursus, lai tā tiktu īstenota. Sākot jau no pagājušā mācību gada, pedagogiem bija jāsaprot, kā mainīsies vērtēšanas kārtība un jāiedziļinās, kā tieši būs jārīkojas atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Tas tika darīts gan metodiskajā padomē, gan mācību jomās, gan sadarbības grupās. Daudz diskutējām, lai izveidotu šo vērtēšanas kārtību, lai tā būtu pēc iespējas labāk saprotama un pielietojama mācību procesā pašiem skolotājiem. Ja pagājušajā mācību gadā noteikumi paredzēja, ka skolēns drīkst labot tikai vienu atzīmi, tad šajā mācību gadā labot nevar nevienu vērtējumu. Maksimāli daudz informējām vecākus, lai skaidrotu visu, kas mainās, kāpēc mainās, kādas izmaiņas turpmāk būs. Ceram, ka informācijas nodošana būs īstenojusies veiksmīgi, jo galvenais ir panākt savstarpēju sapratni un sadarbību starp visām mācību procesā iesaistītajām pusēm. Savukārt, runājot par skolēniem – viņos jārada motivācija, lai rastu izpratni, kāda ir formatīvā un summatīvā vērtējuma nozīme. Ja runājam par skolēnu izaugsmi un viņu mācību sasniegumiem, zināšanām, par to, kādas prasmes tiek iegūtas, tad noteikti jāmin motivācija. Svarīgi, lai skolēns saprastu, kāda nozīme ir formatīvajai vērtēšanai. Šie rezultāti audzēknim norāda uz to, kādi būs viņa mācību sasniegumi summatīvajā vērtēšanā – attiecīgajā pārbaudes darbā. Īsāk sakot, skolēnam jāsaprot, ka formatīvajam vērtējumam ir nozīme zināšanu ieguvē un nostiprināšanā. Šim nolūkam jāprot izmantot konsultāciju stundas, lai kopā ar skolotāju varētu noskaidrot tos jautājumus, par kuriem skolēns nejūtas drošs un zināšanas uzlabotu.
Vecāku vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par jauno vērtēšanas sistēmu. Daļa uzskata, ka skolēnam ir jādod iespēja izlabot tikai nesekmīgo atzīmi, jo ne vienmēr nepietiekama vērtējuma saņemšana norāda uz slinkumu. Varbūt nepietiekama atzīme saņemta kādu citu iemeslu dēļ – problēmas ģimenē, slikta pašsajūta kontroldarba dienā vai kas tamlīdzīgs. Taču otra daļa pauž pārliecību – ja skolēns ierodas uz pārbaudes darbu, ir jābūt sagatavotam un par atzīmju labošanu nevar būt ne runas. Turklāt skolēni par plānoto kontroldarbu tiek informēti savlaicīgi. Vaicāju Guntim Lazdam, kāds viedoklis pastāv Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskolas skolēnu vecāku vidū. Viņš skaidro, ka pagaidām vēl nav veikta aptauja, lai noskaidrotu vecāku attieksmi un jautājumus, ko viņi vēlētos apspriest ar skolas vadību. Līdz šim nav saņemts ne mutisks, ne telefonisks pieprasījums skaidrot situāciju. Guntis Lazda pauž, ka visticamāk laikus veiktais skaidrojošais darbs ir panācis vēlamo rezultātu.
Formatīvo vērtējumu, pirms tam veicot arī konsultatīvo darbu, skolēni varētu uzlabot līdz summatīvā vērtējuma saņemšanai, lai tam pēc iespējas labāk sagatavotos. Ja skolēns vēlas uzlabot savu vērtējumu, spēkā ir līdz šim noteiktā vērtēšanas kārtība. Tas atrisinātu ikdienas mācību darba organizēšanu skolēniem. Izglītības iestādes direktors neslēpj, ka motivācija šajā ziņā ir augstāka vidusskolas līmeņa audzēkņiem, bet, runājot par pamatskolu, bērniem rast šo motivāciju apmeklēt konsultācijas zināšanu uzlabošanai ir diezgan grūti. Skolā ir svarīgi veicināt sadarbības kultūru starp skolēniem un skolotājiem, un skolotājiem un vecākiem, kas savukārt sekmē sapratni.
Ir pagājis zināms laiks, kopš izglītības iestādē tika pieņemts noteikums aizliegt skolēniem izmantot viedierīces mācību procesa laikā. Kad lūdzu Guntim Lazdam pakomentēt, kā šī novitāte iedzīvojusies līdz šim, saņemu atbildi – kā jau katra jauna lieta, kas sākumā prasa nopietnu pieeju un skaidrojošu darbu. Līdzīgi ir arī ar viedierīču izmantošanas aizliegumu.
– Iestājoties zināmai rutīnai, to kļūst viegli izpildīt, taču, atgriežoties skolā pēc brīvlaika, kad pie telefoniem ikdienā atkal ir pierasts, kļūst grūti no jauna ievērot noteikumus. Uzskatu, ka galveno, ieviešot šo kārtību, esam izpildījuši. Skolēni netraucē savu un skolotāju mācību darbu, starpbrīžos normāli komunicē savā starpā un laikus sagatavojas katrai nākamajai stundai. Tā ir sevis pašdisciplinēšana, kas nepieciešama gan skolā, gan tālākajā dzīvē. Protams, bērni paliek bērni, un tas jāsaprot. Ir gadījumi, kad, ierodoties skolā, skolēni telefonus nenodod, bet atstāj somā vai jakas kabatā. Taču tas nesagādā problēmas mācību ikdienā, neesmu saņēmis ziņas, ka audzēkņi lietotu telefonu stundu laikā, ja vien skolotājs to nav plānojis.
10.01.2025.