Barkavas pagasta bibliotēkā no 12. decembra skatāma Ilzes Pliskas tekstilmozaīkas darbu izstāde.
Ilze Pliska ir tekstilmozaīkas darbu autore, kas pazīstama ar savu unikālo pieeju tekstilmākslai. Viņas darbi bieži vien apvieno tradicionālās un modernās tekstilmozaīkas tehnikas, radot spilgtus un izteiksmīgus darbus. Ilze Pliska ir pazīstama ar savām spējām radīt tekstilmākslas darbus, kas ne tikai rotā telpas, bet arī stāsta stāstus un atspoguļo emocijas.
Iekārtojot izstādi, aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kad un kā viņai radās interese par tekstilmozaīku.
Ilze pastāstīja, ka uzaugusi ģimenē, kur visu laiku redzējusi to, kā mamma un vecmamma nodarbojušās ar dažādiem rokdarbiem – tamborēšanu, adīšanu, šūšanu, tai skaitā arī apģērbu labošanu un pārtaisīšanu. Viņas mīļākā nodarbošanās bērnībā bijusi diegu spolīšu pārtīšana no vienas otrā, adījumu ārdīšana, sedziņu un krādziņu tamborēšana, izšūšana, tērpu darināšana lellēm. Vēlāk apsveikuma kartiņu un rotu gatavošana. Šūt gan neesot paticis, un viņa esot teikusi, ka nekad mūžā viņa nešūs. Taču var piekrist teicienam „nekad nesaki nekad"!
Brīdī, kad bija „izdegusi", strādājot Cesvaines internātpamatskolā, viņa pamainīja darbus, bet interese par rokdarbiem palikusi. Kādā žurnālā „Praktiskie Rokdarbi" ieraudzījusi informāciju par tekstilmozaīkas šūšanas kursiem, kurus organizēja šūšanas un rokdarbu skola „Burda Rīga". 2015. gadā, atsākot strādāt Cesvaines internātpamatskolā, sākusi arī mācīties šīs interesantās tehnikas daudzveidību. Piemēram, bargello, kaleidoskops, bloki no lentītēm, šūšana uz papīra, tās ir tikai dažas no daudzajām tekstilmozaīkas tehnikām. Interesanti licies, ka šo tehniku var izmantot arī apģērbos.
Tā tapušas vairākas vestes, kostīms un priekšauti gadalaiku tematikā.
Mācoties augstskolā par mājturības skolotāju, pasniedzēja pieskārusies arī tekstilmozaīkas tēmai. Bijis uzdevums uzšūt segu tekstilmozaīkas tehnikā, tā tapa pirmā sega šajā tehnikā, pēc tam bija iespēja salīdzināt, kā ir šūt bez zināšanām un kā ar zināšanām, ko guvusi apmācībās šūšanas un rokdarbu skolā „Burda Rīga".
Šujot darbus, audums tiek piegriezts ar diskveida nazi uz speciāla paliktņa, izmantojot speciālu lineālu. Pārsvarā tiek izmantoti jauni kokvilnas audumi, taču dažreiz šūšanai tiek izmantoti arī lietoti apģērbi. Un tas esot tik jauki radīt darbus, kuros ir saglabāti dzimtas sieviešu apģērbi, tie ir darbi ar vēstures pieskārienu.
Uz jautājumu, no kuras vietas tad sākas darba šūšana un kā tas notiek, Ilze pastāstīja, ka šūt var sākt gan no vienas malas, gan no vidus, atkarībā no izvēlētā raksta, un svarīgs nosacījums ir laba šujmašīna, lai darbu var nostepēt. Vispirms notiekot spēlēšanās ar krāsām, un tad top forma un raksti. Tekstilmozaīkas darbiem apakšējā kārta ir odere, tad pildījums un tad seko rakstainā kārta, kura top ļoti dažādi, atkarībā no izvēlētās tehnikas. Jau gatavam darbam otrā pusē tiek piešūta tā saucamā darba pase, uz kuras norādīts darba nosaukums, autors, adrese, gads, darba izmērs un citreiz pat telefona numurs. Arī krāsu izvēle ir ļoti mainīga. Bijis laiks, kad darbu autore izvēlējusies košos toņus, bet tagad labāk patīkot mierīgie toņi.
Ilzes darbi tikuši izstādīti gan tepat Latvijā – VEF Kultūras pilī, Līgatnē, Limbažos, Iļģuciemā, Vīpes amatniecības centrā „Māzers", Smiltenes novada Mēru muižā, Cesvainē, Sarkaņos -, gan atsevišķi darbi arī citviet Baltijas valstīs, kā arī Anglijā, Skotijā un Vācijā.
Darbs „Līdzība" izšūts pēc VEF kultūras pils griestu rotājuma motīviem, kurā bijis jāievēro pareizās proporcijas, un ja viņa savulaik nebūtu mācījusies sakrālo ģeometriju, tad diezin vai to varētu izdarīt.
Piedaloties starptautiskajā tekstilmozaīkas festivālā „Rīgas tekstilmazaīka", ir saņemts diploms nominācijā „Labākais praktiskais izpildījums – mašīndarbs", kā arī citi diplomi dažādās nominācijās. Saņemtas arī vairākas simpātiju balvas.
Pati pirmā izstāde bijusi Sarkaņu bibliotēkā, ar kuru saistīja arī biedrības „Sarkaņu pagasta kultūrmantojuma" vadīšana un daudzi realizētie projekti. Arī tagad Ilzei patīk darboties dažādās aktivitātēs. Nesen noslēdzies sociālās jomas projekts „Prieks ir ziedos!", kur Cesvaines vidusskolēniem ierādīts, kā izveidot lielformāta ziedus no foamirāna materiāla.
Savulaik Ilzes roku darināti ir Dziesmu svētku karogi vairākiem deju kolektīviem, korim un folkloras kopai.
Šobrīd Ilze ir dizaina un tehnoloģiju skolotāja Cesvaines vidusskolā, kur vada arī divus interešu pulciņus un ir 6. klases audzinātāja.
Sarunas nobeigumā Ilze teic, ka viņa sevi par mākslinieci nevarot saukt, jo viņai esot tikai apliecība par Madonas mākslas skolas beigšanu, ka šī darbošanās ir viņas relaksācija un meditācija!
Savukārt mēs, barkavieši, priecājamies par Ilzes skaistajiem tekstilmozaīkas darbiem, kuri Barkavas pagasta bibliotēkā būs apskatāmi līdz janvāra beigām.
27.12.2024.