Madonas novada pašvaldībai veidojas laba tradīcija — svinīgā pasākumā sveikt uzņēmumus 30 gadu pastāvēšanas jubilejā. Trīsdesmit gadi ir gan spēka, gan gudrības, gan veiksmes pārbaudījums, kas prasa pacietību un izturību.
Starp 15 uzņēmumiem, ko godināja pasākumā "Madonas novada uzņēmumu gada balva 2024", bija arī SIA "Latvāņi" no Bērzaunes pagasta.
1994. gadā "Latvāņi" kā Laimoņa Onzula Bērzaunes pagasta zemnieku saimniecība tika ierakstīta Uzņēmumu reģistrā, tomēr saimniekošanas stāsts sākās krietni agrāk, kad vēl Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR". Tas oficiāli atļāva veidot individuālās saimniecības, kuru saimniekus vēlāk dēvēja par Breša zemniekiem.
"Latvāņi" – neiznīkstoši
– Zemnieku saimniecības apliecību Laimonis Onzuls saņēma 1989. gada 10. oktobrī, tāpēc droši varam svinēt 35. dzimšanas dienu, – uzaicināta pastāstīt par "Latvāņu" vēsturi, atzīst uzrunātā direktore Agita Kalniņa.
Uz vaicājumu, kāpēc uzņēmumam izvēlēts nosaukums "Latvāņi", viņa saka: – Atbilde meklējama vēsturē, jo Laimoni "Gaiziņā" saimniekot uzaicināja bitenieks un novada folkloras krājējs Krūmiņtēvs. Krūmiņtēvs arī ieveda lielo "ziedošo puķi" – latvāni un tolaik priecājās par vērtīgo guvumu. Latvāņi zied siltā, medus vākšanai pateicīgā laikā, tiem nekaitē ne sausums, ne lietus, tie ātri aug un neiznīkst. Medus un bišu produkti arī bija "Latvāņu" pirmie produkti. Jau vēlāk, eksportējot kokmateriālus uz ārzemēm, esam saņēmuši atzinību par patriotisku nosaukumu, jo, ievadot to tulkotājā, var saņemt atbildi angļu valodā – "Latvians".
Pirmais lentzāģis – fermā
– Lai pastāstītu "Latvāņu" stāstu, jāatceras laiks un dzīve Latvijā 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā. Vēl bija PSRS rubļi, krievu traktori un automašīnas. Vēl nebija privātīpašumu un individuālajiem uzņēmējiem nebija pieredzes un skaidrības par nākotni. Jau piemirsies, bet nebija ne datoru, ne mobilo telefonu, pat kalkulators bija mazs brīnums. Tomēr cilvēki, kas vēlējās uzlabot savu dzīvi un bija ar mieru riskēt, veidoja savas saimniecības. Starp viņiem bija arī "Latvāņu" aizsācējs Laimonis Onzuls. Prieks, ka Madonas muzejs sācis apkopot materiālus par šo laiku.
Pašlaik SIA "Latvāņi" zināma kā kokrūpniecības uzņēmums, un ne vien uzņēmums tika iekārtots bijušajā fermā. Pirmais lentzāģis tika iegādāts 1996. gadā, un pirmā darbības vieta bija Buģētāju fermas ēka "Gaiziņā". Apkārtējie kaimiņi bija pirmie palīgi darbos, par ko esam ļoti pateicīgi. Sākām kādi pieci cilvēki, laiks bija sarežģīts, trūka līdzekļu, tāpēc atmiņas par to nav pārāk labas. Ferma bija neliela, ne visi kravas automašīnu šoferi spēja iegriezt šaurajā un slīpajā celiņā. Pirmā produkcija bija nežāvēti, ar rokām garināti koka klucīši, ko varējām pārdot līmēto koka brusu ražotājiem, un taras dēlīši palešu ražotājiem, – vēsturē atskatās Agita Kalniņa.
Soli pa solim
"Lēnām paplašinoties, radās iespēja pārcelties uz Bērzauni, Grantiņu fermu, kur bija vairāk vietas un labākas iespējas piekļūšanai. Sākām vienā fermas daļā – bez apkures, bez biroja un atpūtas telpām. Tas viss Grantiņu fermā kādreiz bijis, tomēr mēs to dabūjām jau izlaupītu. Sildījāmies pie paštaisītām metāla krāsniņām, darbs bija patiesi fiziski smags. Kad "atdzīvinājām" fermas katlu māju, varējām sākt domāt par pirmajām kokmateriālu kaltēm," vēsta pieraksti.
Pašlaik kokapstrādes cehi izvietoti 10 hektāros zemes, 10 angāros, bet arvien vietas pietrūkst.
Paralēli līmēto koka brusu un plākšņu ražošanai tiek attīstīta Laimoņa Onzula sirdslieta – galdniecība, un pašlaik varam lepoties ar patiesi augstas klases meistariem, kas var strādāt ar modernākajām iekārtām, kas tirgū pieejamas. Galdnieki spēj izmantot gan rokas instrumentus, gan programmējamus ciparvadīšanas kokapstrādes centrus, kas koka apstrādi veic ar visaugstāko precizitāti. "Latvāņos" ražotie koka logi ceļo gan uz ārzemēm, gan Rīgas klusā centra vēsturiskajām ēkām, gan modernām jaunbūvēm.
Tikai 2004. gadā tika uzsākta kokskaidu brikešu ražošana. Līdz tam skaidas krājās milzīgā kaudzē, koksnes atkritumus dedzinājām ugunskurā. Tāds tirgus toreiz bija – malka bija lēta un reti kurš interesējās par fasētu kurināmo. Pēc neilga laika, tirgū ienākot granulu apkures katliem, sākām ražot arī kokskaidu granulas.
Kokapstrādē pieņem jaunus izaicinājumus
SIA "Latvāņi" savā attīstībā arvien pieņem jaunus izaicinājumus. 2016. gadā saņemta nozares balva par inovatīvu uzņēmējdarbību "Zelta čiekurs" – par modernāko automātisko līmētās koksnes līnijas izveidošanu. Šogad "Latvāņi" izvirzīti šai balvai par jaunas zāģētavas izveidi. Iekārtas ir pilnībā automatizētas, aprīkotas ar mašīnmācīšanās iespējām. Robotu vadība un programmēšana ir jaunās nepieciešamās kompetences kokapstrādē.
Uzņēmuma īpašnieku vārdā Agita Kalniņa saka: – Atskatoties uz paveikto, esam pateicīgi cilvēkiem, kas iet šo, nebūt ne vieglo ceļu kopā, veidojot vienu no modernākajām kokapstrādes rūpnīcām Eiropā.
26.11.2024.