Latviešu grāmatas piecsimtgades kontekstā interesanti ieskatīties, kad drukātais teksts kļuva pieejams plašākai sabiedrībai.
Bibliotēku veidošanās 19. gadsimta vidū saistās ar jaunlatviešiem, un gadsimta beigās Kurzemē un Vidzemē latviešiem bija jau vairāk nekā simts bibliotēku.
1525. gadā ir bijusi pirmā drukātā grāmata ar luterāņu tekstiem latviešu valodā, kas gan līdz Rīgai nenonāca un nav arī zināms neviens saglabājies eksemplārs. Bet rakstītais vārds turpinājās. Bībele latviešu zemnieku sētās un kā vienīgā laicīgā satura grāmata – kalendārs. Tāda nereti bija situācija vēl pirms kāda pusotra gadsimta. Ja runājam par grāmatu pieejamību, jāmin bibliotēkas. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā grāmatas atrodas gan krājumā, gan arī muzeja bibliotēkā. Taču šoreiz nedaudz ieskatīsimies, ko muzeja krājumā varam uzzināt par mūsu puses bibliotēkām, kuru veidošanās pagastos lielā mērā ir saistīta ar biedrību dibināšanu.
Piemēram, "Lazdonas bezmaksas bibliotēkas biedrības 1911. gada pārskats" liecina, ka biedrība dibināta 1896. gadā, un tās darbības teritorija ir Lazdonas, Ļaudonas, Bērzaunes un Cesvaines draudze, bet no Praulienas muižas izīrētā biedrības namā Lazdonā atrodas biedrības bibliotēka, darbojas valde un notiek sapulces. Kamēr nebija sava nama, sarīkojumi ir notikuši Biksērē, Boķos un citviet – teātra izrādes, muzikāli un deju vakari. Bibliotēkā ir 1180 sējumi dažādu grāmatu, tai skaitā jaunākā latviešu oriģinālliteratūra – 185 sējumi, vecāka – 100 sējumi.
Kā jau pienākas, biedrībai ir valde, revīzijas komisija un ir izveidota izrīkojumu komiteja. Jauns veidojums biedrībā ir 1910. gadā izveidotā dāmu komiteja, "lai veicinātu grāmatu lasīšanu starp sieviešiem, izplatītu derīgus rak-
stus jaunībai un paceltu biedrības līdzekļus". Tika sarīkoti vairāki priekšlasījumi, tai skaitā par tēmām "Mīlestības problēmas un to nozīme cilvēka dzīvē un citi." Jaunā aktivitāte atspoguļojas arī biedru naudās – 1911. gadā kopā saņemti 149 rubļi, iepriekšējā gadā – 27 rubļi.
Pirmais pasaules karš ievieš korekcijas visās jomās, arī biedrību dzīvē. Lazdonas bezmaksas bibliotēkas biedrības 1915. gada pārskatā lasām: "Bibliotēkas jautājums šinī gadā nevarēja tā tikt nostādīts, kā tas bija pēdējos gados. Jo tagadējie apstākļi kavē grāmatu izdošanu, un ar to arī bija mums jārēķinās. Tomēr, cik jau bija vērtīga literatūra pieejama, tika iegādāta." Izrīkojumu komiteja nolēma, ka jāapmainās ar viesizrādēm ar kaimiņu biedrībām, kurām ir sagatavotas jaunākās lugas, uzaicinot Saikavas izglītības biedrību un Grostonas izglītības biedrību. Pati komiteja sagatavoja divas teātra izrādes un vienu muzikāli dramatisku vakaru.
Ar bibliotēku atvēršanu varēja nodarboties un to arī darīja dažādas citas biedrības, ja vien statūtos tas bija paredzēts. Tā, piemēram, Ļaudonas kultūras biedrības statūtos minēts, ka tā var cita starpā atvērt un uzturēt dažāda tipa pastāvīgas un ceļojošas bibliotēkas, lasītavas un grāmatu noliktavas. Biedrība var dibināt skolas, korus, rīkot dažādus pasākumus – literārus vakarus, koncertus, teātrus, lai sasniegtu biedrības mērķus – sekmētu savu biedru un vietējo iedzīvotāju garīgo attīstību un vispusīgu izglītību. Biedrības darbības teritorija – Ļaudonas pagasts un apkārtne.
Informāciju par biedrībām sniedz dažādi materiāli. Piemēram, teātra ļaudis no Ļaudonas 1908. gadā ir devušies uz Saikavas izglītības biedrības izrādi. Otto Zariņa atmiņas par Cesvaines puses dziesmotajām aktivitātēm liecina, ka ir bijusi Kraukļu bibliotēkas biedrība un Līdēres bibliotēkas biedrība. Alīdas Liekumnieces atmiņas sniedz ziņas par Dzelzavas bibliotēkas biedrību (minēta arī Izglītības biedrība), kas rīkoja kursus, lekciju vakarus.
Bibliotēku vēsture ir pētīta, kā, piemēram, Lubānā, kur tā iesniedzas 165 gadu garumā, un to var pieskaitīt tām vairāk nekā simts 19. gadsimta beigās esošajām bibliotēkām latviešiem. Ar šīm ziņām interesenti var iepazīties senajos preses izdevumos vai apkopotā veidā izlasīt Birutas Ēķes publikāciju "Bibliotēku pirmsākumi Lubānā", kas publicēta grāmatā "Lubāna. Nākamie simts" (2020). Informācija par bibliotēku veidošanos ir pieejama arī arhīvā. Likās interesanti ieskatīties, ko varam uzzināt, izskatot vienas bibliotēku biedrības dokumentus. Par to nākamreiz.
(Turpinājums sekos)
26.11.2024.