Pēc Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Kola ielūguma 7., 8. novembrī žurnālisti no Latvijas reģionālās preses devās uz Briseli.
Līdzās sarunām ar deputātu notika tikšanās ar Latvijas sekondēto nacionālo ekspertu Eiropas Ārējā darbības dienesta informācijas integritātes un ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās novēršanas departamentā – Uldi Elksnīti. Ieskatu Eiropas Parlamenta darbā sniedza Indra Gafarova, Apmeklējumu un semināru nodaļas administratore un lektore. Bija iespēja apskatīt Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēžu zāli, "Baltijas ceļa" memoriālo plāksni, ko savulaik pēc EP deputātes Sandras Kalnietes iniciatīvas veidoja mākslinieks Aigars Bikše. Vizītes otrajā dienā žurnālisti apmeklēja Eiropas Vēstures namu, tikās ar Jāni Krastiņu, Eiropas Parlamenta Preses nodaļas preses sekretāru, kā arī gida pavadībā devās ekskursijā pa Briseles vēsturisko centru.
Komisāra amata kandidātu uzklausīšana
Paralēli vizītes plānotajām norisēm aktualitāte visā parlamentā bija Eiropas Savienības (ES) komisāra amata kandidātu uzklausīšana. 7. novembrī EP deputāti iztaujāja Valdi Dombrovski, kurš potenciāli varētu ieņemt ES ekonomikas un produktivitātes komisāra posteni. Eiropas ekonomikai šobrīd neklājas viegli un Valda Dombrovska pārziņā nebūs vieglākais portfelis gan pašreizējo ekonomikas problēmu dēļ, gan tāpēc, ka nākotnē iespējamas problēmas, tostarp saistībā ar ASV nākamā prezidenta Donalda Trampa administrāciju un attiecībām ar Ķīnu. Būs jāatrod nauda arī Ukrainas atbalstam, un liels izaicinājums būs birokrātijas mazināšana.
Darbojas katrs savas grupas ietvaros
Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols uzsvēra, ka EP ievēlētie deputāti no Latvijas darbojas katrs savas grupas ietvaros, protams, esot daļa no lielā politiskā spēka: – Mēs savā grupā – EP Ārlietu komitejas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā – esam 81 deputāts. Tas ir līdzīgs spēks kā Latvijas Saeimas vidējais rādītājs, cik deputāti piedalās Saeimas sēdē. Galvenais mūsu grupas ietvaros ir panākt, lai Latvijai svarīgos jautājumos grieķu, poļu vai vēl citas valsts delegācija nobalsotu mums svarīgā izpratnē. Grupā ir 13 valstu delegācijas, Latvijas delegācijas vadītājs ir Roberts Zīle.
Atbalsts Ukrainai turpināsies
Sarunā ar Rihardu Kolu reģionālo laikrakstu žurnālistus īpaši interesēja jautājums par Eiropas Parlamenta atbalstu Ukrainai.
– Tā bija pirmā rezolūcija, par ko jaunievēlētais parlaments šeit balsoja, – neslēpa Rihards Kols. – Eiropas Parlamentā šobrīd 52 procenti ir jaunievēlētie deputāti, tātad vairāk nekā puse deputātu ir nomainījusies. Ukrainas jautājums neapšaubāmi ir svarīgs katalizators, vērtību orientācija dažādās grupās. Manas pārstāvētās politiskās grupas pārstāvji Ukrainas jautājumā ne visi balsoja vienprātīgi, bija, kas atturējās. Ar šiem deputātiem mums jāstrādā papildus. Taču kopumā bilde ir diezgan cerīga, absolūts vairākums ir atbalstošs. 500 deputāti šai jautājumā bija "par", nepilns simts atturējās vai bija "pret". Nākamais solis sekoja aizdevuma mehānisma, kas balstīts uz Krievijas konfiscētajiem finanšu resursiem, apstiprināšana. Arī šis jautājums nu jau ir atbalstīts. Akumulētā summa ir ne tikai 35 miljardi, kas nāks no Eiropas, bet klāt būs vēl 20 miljardi no ASV, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, kopsumma varētu veidot 70 miljardus eiro. Šī summa nav domāta militārās tehnikas iegādei, bet atslogos Ukrainas nacionālo budžetu, jo karš turpinās, bet pensijas, sociālie pabalsti šai valstī ir jāizmaksā. Ukraina no sava budžeta aizsardzībai tērē vairāk nekā 25 procentus. Ar minēto aizdevumu, kas ir uz 45 gadiem, atslogosim parādus, kas Ukrainai jau izveidojušies un ir jāapkalpo pat no 2022. gada. Pirmo reizi šis būs atbalsta finansējums, kas netiks maksāts no Eiropas pilsoņu nodokļu maksātāju naudas. Tas būs no Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem, un Eiropas Savienībā tie ir 210 miljardi, kas atrodas dažādu valstu bankās. Vislielākais skaits (vairāk nekā 150 miljardi) Krievijas centrālās bankas līdzekļu atrodas Beļģijā.
Eiropas Vēstures nams
Viesojoties Briselē, manu uzmanību īpaši piesaistīja Eiropas Vēstures nams. Šis nams atrodas netālu no Eiropas Parlamenta un savas durvis publikai vēra 2017. gadā. Tas ir mūsdienīgs muzejs, kas apmeklētājiem atklāj Eiropas vēstures kopīgo pieredzi un tās dažādās interpretācijas. No mītiem un atklājumiem līdz 20. gadsimta haosam un vienotībai – šādā ceļojumā aizved Eiropas namā izveidotā ekspozīcija, stāstot par Eiropas vēsturi un liekot domāt par tās nākotni. Šī vieta ir izziņas un diskusiju forums visu paaudžu auditorijai ar visatšķirīgāko zināšanu loku. Tā noteikti pilnveido izpratni par Eiropas vēsturi, ļauj iedziļināties tās sarežģītajos aspektos un kritiski paraudzīties uz pieņēmumiem. Ieeja Eiropas Vēstures namā ir bez maksas, un apmeklējums ēkas sešos stāvos ilgst aptuveni 90 minūtes. Eksponātu apraksts ir pieejams visās 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās, tāpat audio gids latviešu valodā. Ir pieejami arī pielāgoti materiāli un nodarbības skolām, ģimenēm un apmeklētāju grupām.
22.11.2024.