Kad ielās un pie mājām plīvo sarkanbaltsarkanie karogi un, kur vien vērs skatu, redzi Latviju — klāt ir novembris. Laiks, kas mūsu tautai ir tik nozīmīgs. Tas ir valsts svētku mēnesis.
11. novembris tiek gaidīts ar lielu saviļņojumu, pateicību sirdīs un domās. Tā ir Lāčplēša diena – diena, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Šajā dienā ir jāgodina kritušie, kuri mūsu brīvību izcīnīja ar savām asinīm. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja spožāko un asiņaināko uzvaru savā vēsturē, padzenot Bermonta komandēto vācu un krievu armiju. Karavīri, kas izcīnīja uzvaru, lika pamatus neatkarīgai Latvijai – tādai, kādā dzīvojam šodien!
Tradicionāli, godinot Brīvības cīņās kritušos, tika organizēti piemiņas brīži un, plīvojot lāpu ugunīm, vienoti lāpu gājieni. Kas veido Lāčplēša garu? Neatlaidība, mērķtiecība, nerimstošs spēks un spēja redzēt labo!
Siltas un vienojošas tradīcijas ik gadu apvij arī Madonu. Vispirms ar patriotiskām dziesmām un svecīšu aizdegšanu Poruka ielā. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Šogad Saieta laukumā Nacionālās apvienības Madonas nodaļa aicināja uz patriotiski muzikālu piemiņas brīdi ar siltu tēju un svētku foto. Pēc koncerta, dedzot lāpas, zemessargi, pašvaldības, Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, skolēni, pedagogi un ikviens atnākušais devās lāpu gājienā uz Lisaskalna kapiem, lai pieminētu mūsu tautas varoņus.
– Runāt dzimtajā valodā, dzīvot savās tradīcijās, noteikt savu likteni. Mums jābūt pateicīgiem tiem, kas šo zemi nosargāja. Tajā laikā 200 karotāji, kas sākumā bija gatavi aizsargāt mūsu valsti, bija tautas nesaprasti, ienaidnieka nicināti. Stāvot par Latviju, viņi iededzināja lielu liesmu un izcīnīja brīvu valsti. Šodien, pēc 106 gadiem, stāvot savā valstī, visai pasaulei esam pierādījuši, ka esam brīva valsts. Vienmēr ir jābūt drosmei, ticībai par savu valsti. Šodien mūsu kopā būšana ir sava veida pateicība tiem, kuri atdeva savu dzīvību par mūsu valsti, gan arī ticībā, ka esam vienoti un gatavi aizstāvēt Latviju arī nākotnē. Mūžam dzīvot Latvijai! – uzrunājot lāpu gājiena dalībniekus, vēlēja Zigfrīds Gora, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Katra svecītes un lāpas liesma, kas tika degta 11. novembra vakarā, sašķēla novembra tumsu. Ļāva sajust vienotības garu, plecu pie pleca mērojot ceļu cauri pilsētai uz Lisaskalna kapiem, kur atrodas piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
– Novembris ir tumšākais laiks dabā, taču tas ir gaišākais laiks Latvijā, ar tiešām nozīmīgiem notikumiem mūsu valstij. Tas ir Latvijas valsts svarīgākais mēnesis, kad tika dibināta Latvijas valsts un pēc gada nosargāta cīņās pret Bermontu. Mēs esam kopā ar Latviju savās domās, tuvāk mūsu valstij, kad novērtējam to, ka mums ir sava valsts, brīvība un neatkarība, – pārliecību pauda Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības domes vadītājs. – Esmu ļoti gandarīts redzēt tik daudz cilvēku lāpu gājienā. Katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku Madonā un Latvijā pievienojas šiem gājieniem.
– Esmu priecīgs redzēt tik daudz bērnu un ģimeņu. Tikai kopā svinot, var patiesi sajust īsto Latvijas mīlestības, patriotisma, kopības sajūtu, to pleca sajūtu un spēku, kas esam mēs visi kopā arī šeit Liseskalnā, kur mirdz simtiem lāpu, un visā Latvijā mirdz tūkstošiem lāpu par godu Latvijas karavīriem, brīvības cīnītājiem. Tā kā lāpas mirdz šovakar, tā viņu sirdis mirdzēja Brīvības cīņās. Tā mirdzēja sirdis un acis tiem, kas dzīvoja tolaik un ticēja brīvai Latvijai. Viņiem izdevās! Tas bija milzīgs spēks, kas viņus virzīja, un tāds pats spēks ir arī mūsos. Kamēr lāpas mirdzēs latviešu rokās un kamēr mēs būsim kopā, vienoti dosimies pretī mērķiem, Latvija būs stipra un mums viss izdosies! –
uzsvēra Agris Lungevičs.
Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Viesturs Rikveilis atgādināja: – Šajā dienā mēs atceramies visus tos, kuri ir likuši savas galvas par mūsu zemes brīvību, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai mēs šodien varētu pulcēties kopā, runāt savā valodā. Lai mēs varētu brīvi paust savu ticību Dievam, savu mīlestību, savai tēvzemei un savam tuvākajam. Pirms 105 gadiem kāds neprātīgs mēģinājums tika apturēts. Neprāši, kas gribēja stāties pretī Dieva gribai, tika iznīcināti un izbiedēti. Arī turpmākajos gados, lai kādi pārbaudījumi bija mūsu tautai, mēs vienmēr esam sajutuši Dieva klātbūtni, aizstāvību. Visbeidzot arī mēs varējām atgriezties brīvo tautu saimē. Varējām atgriezties kristīgajā saimē, pie kuras mēs piederam. Tas ir simboliski, ka šo dienu sauc par Lāčplēša svētkiem. Lāčplēsis ir tas, kurš uzvarējis lāci. Lācis, pats bīstamākais un viltīgākais dzīvnieks mežā, kuru mēs pazīstam, simbolizē šos dabas spēkus, šo pirmatnējo haosu, ko mēs kā tauta esam uzvarējuši. Pateicoties tam, mēs varam saukties par valsti. Starp 6000 valodām un tautām tikai diviem simtiem ir sava valsts, un viena no tām esam mēs, jo mums ir palīdzējis Dievs visā šajā laikā. Šodien mēs lūdzam mūsu Kungu, lai viņš nāk palīgā. Mēs viņu pagodinām šajā dienā un apzināmies, ka tikai ar Dieva žēlastību mēs varējām izveidot savu valsti un tautu. Mēs lūdzam, lai Kungs svētī ar savu gudrību, mīlestību un līdzjūtību mūsu tautu un katru no mums. Mēs lūdzam svētību mūsu vadītājiem, lūdzam par prezidentu, Saeimu, ministriem, par mūsu novada vadību un katru pagasta pārvaldi. Lūdzam par katru, kurš atbildīgi strādā savā darba vietā. Lūdzam par mūsu Bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi, par policiju un glābšanas dienestiem. Mēs lūdzam svētību mūsu dienesta vīriem un sievām, aizsardzību visiem mūsu karavīriem, kas pilda savus pienākumus gan šeit Latvijā, gan misijās citur pasaulē. Mēs lūdzam sargāt mūsu zemi gan no ārējā apdraudējuma, gan iekšējām nesaskaņām. Mēs visi esam šīs zemes bērni un kopīgi veidojam šīs zemes nākotni. Mēs lūdzam par mūsu ģimenēm, bērniem un jauniešiem, par viņu pasargāšanu mūsdienu daudzajos kārdinājumos. Mēs lūdzam par vecākiem, vecvecākiem un skolotājiem. Mēs pateicamies par visām mūsu dzīves un brīvības
svētībām!
15.11.2024.