6. novembrī reģionālās preses žurnālistus uz sarunu par jauno skolu finansēšanas modeli aicināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Kā atzina ministre, katrs pedagogs neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām ir pelnījis taisnīgu atalgojumu un skolēni – augstvērtīgu izglītību. Lai novērstu pašreizējā finansēšanas modeļa trūkumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar nākamā gada 1. septembri plāno ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Jaunā modeļa būtība, finansējuma aprēķina un piešķiršanas principi izklāstīti IZM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par finansēšanas modeli "Programma skolā", kas 7. novembrī nodots arī sabiedriskajai apspriešanai.
Pusotru gadu sadarbībā ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem IZM eksperti veikuši modeļa "Programma skolā" izstrādi. Jaunā modeļa mērķis ir nodrošināt taisnīgāku un konkurētspējīgāku pedagogu atalgojumu, kā arī uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, kas nereti ir neprognozējami mainīgs un negatīvi atsaucas uz mērķdotāciju. "Esošais modelis pašreizējā demogrāfiskajā situācijā ir kļuvis netaisnīgs, jo, kad nauda seko skolēnam, tad iedzīvotāju skaits, skolēnu skaits pašvaldībā nodrošina naudas apjomu pašvaldībā esošajām skolām. Ja pašvaldībā ir skola ar maz skolēniem, tā saņem mazāk naudas, bet darbs, kas jāiegulda katrā bērnā ir vienāds. Šobrīd skolās, kur ir mazs bērnu skaits, neesam pietiekamā apjomā finansējuši skolotāju atalgojumu, atbalsta personāla skaitu un citas lietas. Līdz ar to veidojies zināms špagats starp naudas apjomu, kas nonāk lielā skolā ar daudz bērniem un skolā ar salīdzinoši nelielu skolēnu skaitu. Ar jauno modeli šo netaisnību novērsīsim."
Pašreizējais modelis "Nauda seko skolēnam" ieviests 2009. gadā un ministrijas ieskatā sevi ir izsmēlis. Informatīvajā ziņojumā ministrija plašāk skaidro esošā modeļa trūkumus un jaunā modeļa priekšrocības un ieguvumus pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem, skolēniem un viņu vecākiem. No ziņojuma iesniegšanas brīža 10 darba dienu laikā tiks gaidīti oficiāli atzinumi no saistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem.
"Programma skolā" paredz, ka finansējums tiks aprēķināts un novirzīts katrai konkrētai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas, nevis centralizēti pašvaldībai. Skolotāju algu fonds, papildfinansējums turpmāk dosies uz skolu, nevis pašvaldību, savukārt direktoru un atbalsta personāla algu fonds tiks novirzīts uz pašvaldību. Ministrijas uzskatā jaunais modelis nodrošinās daudz lielāku finansējuma prognozējamību gan pedagogiem, gan skolu direktoriem. Tas skolām sniegs lielāku finanšu plānošanas un ikdienas darba autonomiju. Līdz ar jauno modeli tiks novirzīts arī papildu finansējums skolu atbalsta personālam – skolas psihologam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam, logopēdam, karjeras speciālistam u. c.
"Programma skolā" sniegs priekšrocības skolēniem un viņu vecākiem, veicinot augstākas kvalitātes pieejamību Latvijā neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. To nodrošinās augstvērtīgāks izglītības piedāvājums visās skolās neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas konkrētā pašvaldībā, kā arī papildu resursi skolēnu individuālajām vajadzībām un atbalstam mācību procesā. Jautāta par skolēnu skaitu klasēs, ministre minēja, ka 1.-9. klašu posmā mazākais skaits ir 5 izglītojamie, turklāt skolās nevarēs vairs būt apvienotās klases. Nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30 % lielāks finansējums nekā šogad – no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro vienam skolēnam. Jaunais skolu finansēšanas modelis attieksies uz vispārizglītojošo skolu 1.-12. klasi, paralēli tiek domāts par finansēšanas modeļa maiņu gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs un speciālajā izglītībā.
Uz jautājumu, kādas būs kvalitātes prasības skolām, skanēja atbilde, ka tiks monitorēti trīs rādītāji: skolēnu labbūtība, skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos un monitoringa darbos, kā arī skolēnu tālākizglītība jau nākamajā pakāpē. Ministrija noteiks prasības, bet skolu tīklu, protams, kā līdz šim veidos pašvaldība.
Jaunā modeļa kopīgais finansēšanas apjoms pirmajiem četriem mēnešiem būs 35 miljoni.
Uz jautājumu, kā tiks aizsargāti bērni, kas dzīvo problēmģimenēs, kam varētu būt grūtības sasniegt augstus sekmju rādītājus, ministre teica: – Nauda nav sasaistīta ar skolēnu sekmju rezultātu, tā nemazināsies, ja skolēna sekmes ir sliktas. Tas, ko ministrija monitorēs, būs katra bērna sniegums. Vai tas uzlabojas; ja ne – kāda palīdzība no mūsu puses ir nepieciešama, lai skola var strādāt ar šo bērnu labāk, iedodot viņam nepieciešamo atbalstu.
Jaunais skolu finansēšanas modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu un citas aktivitātes.
Finanšu aprēķini veikti ar paredzēto pedagogu zemākās darba algas stundas likmes pieaugumu 9,79 eiro stundā, pieņemot, ka izglītojamo skaits un struktūra saglabājas 2024./2025. mācību gada līmenī.
12.11.2024.