Atvasara ir dabisks brīnums, kas atnes negaidītu siltumu un gaismu laikā, kad lapas jau ir nokrāsojušās zeltainos un sarkanos toņos, kad daba it kā gatavojas ziemas mieram. Atvasara ir vilinoša ar savu maigumu, tā neuzbāzīgi aicina baudīt pēdējos siltos vakarus un nesteidzīgās pastaigas pie dabas, dodot iespēju gūt enerģiju un uzlādēties pirms drēgnajiem rudens lietiem un aukstajiem vējiem. Varbūt tieši tāpēc Madonas senioru deju kolektīvam dots šis vārds „Atvasara”, jo tā dalībnieki ar savu degsmi un aizrautību spēj līksmi izdejot cauri jebkuram gadalaikam un izstaro siltumu. 9. novembrī Madonas kultūras namā tika svinēta kolektīva 70. jubileja.
Kas gan būtu svinības bez ciemiņiem? Sveikt „Atvasaru" ieradās viņu draugi no tuvākiem un tālākiem novadiem – citi tautas deju kolektīvi un to vadītāji. Viņi visi ir talantīgi cilvēki un iedvesmojošas personības, kas ar savu enerģiju un sirds siltumu piešķīra svētku vakaram īpašu noskaņu. Uz skatuves kāpa ne tikai jubilāri, bet arī „Baltābele" no Berģiem, „Rīgava" no Salaspils, „Sidrabdancis" no Siguldas, „Kūmiņš" no Varakļāniem, „Senči" no Sarkaņiem, „Mudurainis XO" no Vecpiebalgas un mazie ķipari – bērnu deju kolektīvs „Atspole" no Madonas. Priecāties par saviem draugiem bija ieradušies arī bijušie kolektīva dancotāji. Ikviena dejotāja acīs bija redzams dzīvesprieks un pats galvenais – mīlestība pret deju.
Draudzība ir viena no lielākajām dāvanām, kādu dzīve mums sniedz. Īsts draugs ir tas, kurš ne tikai dalās ar labajiem brīžiem, bet ir līdzās arī grūtākajos. Draudzība ikdienai piešķir krāsas un dziļumu, atgādinot, ka pat visvienkāršākās lietas kļūst skaistas, kad tās dalām kopā, tāpēc paldies draugiem, kas ar savu klātbūtni padara mūsu ceļu gaišāku un sirdi – siltāku!
Atskatoties uz panākumiem
„Atvasarai" ir raibs un bagātīgi pielocīts pūrs – par to pārliecinājāmies, pāršķirstot vēstures lappuses un atskatoties uz notikumiem, ko dejotāji savā ilgajā pastāvēšanas mūžā piedzīvojuši. 1954. gada vasarā toreiz vecākās paaudzes deju kolektīvu organizēja Lūcija Alksne, bet no 1955. gada to savā aizgādībā pārņēma Dzidra Rubene. 1968. gadā kolektīvs ieguva tiesības saukties par „Atvasaru" un kļuva par dziesmu un deju ansambli. Kolektīvs piedalījies filmā „Pūt, vējiņi", tam izveidota filma „Skatieties, jauni ļaudis!". Dzidra Rubene kolektīvu vadīja trīsdesmit divus gadus, to nododot tālāk Valentīnas Zepas rokās, kas tikpat veiksmīgi iesākto turpināja nākamos divdesmit divus gadus. „Atvasara" piedzīvojusi neskaitāmas uzstāšanās dažādos sadzīves tradīciju pasākumos un koncertos tuvu un tālu, pat pāri robežām. No 2007. gada kolektīva vadības groži pārgājuši Maijas Rijnieces rokās, un „Atvasara" turpina gan mirdzēt, gan dejot. Kolektīvs allaž bijis labāko skaitā, uzsākot triumfa gājienu jau 1960. gadā republiskajā skatē, iegūstot 1. vietu un tas atkārtojās arī 1965., 1998., 2003., 2008. un 2013. gadā. XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētku skatē „Atvasara" ar savu lielisko deju sniegumu ieguva 1. vietu Latvijā, iegūstot uzvaras kausu un ceļojošo senioru deju karogu. XXVI Dziesmu svētku skatē kolektīvs ieguva augsto 4. vietu. Jāpiebilst, ka kolektīvs piedalījies starptautiskajos eiropiādes deju festivālos Zviedrijā un Somijā, turklāt nav izlaiduši nevienus dziesmu un deju svētkus.
Dejas spēks
Deja ir mantojums, kas plūst cauri paaudzēm un savieno pagātni ar tagadni, uzturot dzīvu tautas dvēseli. Tā ir kustību valoda, kurā katrs solis, grieziens un plaukstu saskare atspoguļo tautas vēsturi, tradīcijas un sajūtas. Deja ir saplūšana ar mūziku, ritmu un enerģiju. Tautas deja ir kā dzīva uguns, kas deg sirdī, izsakot lepnumu par savām saknēm un ticību nākotnei. Mūsu kopīgā kultūra ir nesatricināms pamats, kas vieno mūsu tautu. Noslēdzoties koncertam, kad uz skatuves vēlreiz tika aicināti jubilāri, ikviens, kurš vēlējās, varēja viņus sveikt. Iespēju tikt pie vārda izmantoja arī „Atvasaras" dejotājs Jānis Ādamsons, kurš izteica paldies gan koncerta apmeklētājiem, gan agrākajiem dalībniekiem, jo bez viņiem nebūtu tagadējo dancotāju. Viņš kolektīva vadītājai vēlēja turpināt dejot tautas dejas, jo tas dara cilvēku garā lielāku, spēcīgāku un deja pati par sevi ļauj izkopt un vairot piederību savai tautai un saknēm.
– Paldies, ka jūs šeit esat, ka dejojat un paldies arī jūsu ģimenēm, kuras pacieš, ka neesat mājās, kad sestdienās dodaties koncertēt, jo kas gan tie par mēģinājumiem, ja nav galapunkta? Jūs esat mana ģimene te – kultūras centrā, no jums vienmēr mācos. Reizēm jūs esat nepaklausīgi, bet reizēm paklausāt tad, kad es to pat neesmu gaidījusi, un tie ir visjaukākie mirkļi – skaistie pārsteigumi. Arī šodien jūs mani daudz pārsteidzāt. Esmu pateicīga, ka piedzimu tādā ģimenē, kas manī ieaudzināja deju jau kopš bērna kājas, jo šīs ēkas pagalmā esmu uzaugusi un šajā zālē dejojusi, kamēr tētis ar mammu dejoja uz skatuves un vadīja kolektīvus. Paldies arī ikvienam skatītājam, kurš šovakar ir ar mums! – pateicās Maija Rijniece.
Sveicēju vidū bija arī Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte Zanda Mūrniece. Pateicoties „Atvasarai" par viņu uzticību dejai, viņa kolektīvam pasniedza kultūras centra augstāko apbalvojumu – goda rakstu par nesavtīgu darbu latviešu skatuviskās dejas laukā, par dziesmu un deju svētku tradīciju kopšanu un tālāku nodošanu. Savukārt Maijai Rijniecei tika pasniegta atzinība par profesionālu un pedagoģisku darbu un nozīmīgu un radošu ieguldījumu latviešu skatuviskās nozares darbībā.
Suminājumiem pievienojās arī Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora: – Ir gandarījums, kad iecere īstenojas un kļūst par ilglaicīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. „Atvasara" mums pierāda, ka ir iespējams dejot, neskatoties, cik sirmi ir mati, vai cik daudz ir spēka. Skatītājiem jūs dāvājat prieku un gandarījumu – to apliecina arī panākumi konkursos, skatēs un aplausi. Mēs lepojamies ar jums! Paldies, ka mūsu ļaudis var dejot no mazotnes līdz sirmam, sirmam vecumam. Novēlu raitu deju soli, jaunas idejas un radošus panākumus!
12.11.2024.