Laikraksta „Stars” redakcija ir saņēmusi Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētāja Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārļa Kangera parakstītu Madonas novada deputātiem un domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam adresētu vēstuli par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu. Šie jautājumi ne vienreiz vien ir skatīti Madonas novada domes sēdē, veikta pat iedzīvotāju aptauja (daļa no šādiem totalitārā režīma slavinošiem pieminekļiem Madonas novadā arī ir likvidēti, tajā skaitā pavisam nesen objekts ar padomju lidmašīnas asti Ļaudonas pagastā), tomēr daļa vietvārdu vēl ir palikusi. Uz tiem tad arī savā vēstulē uzmanību vērš Publiskās atmiņas centrs, lūdzot sniegt atbildi steidzamības kārtībā līdz 15. novembrim, un pauž gatavību sniegt ieguldījumu turpmākajās diskusijās. Madonas novada domes sagatavoto atbildi publicēsim arī laikrakstā „Stars”.
Cienījamie domes deputāti!
Godājamais Lungeviča kungs!
2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Mēs esam spiesti vērsties pie Jums atkārtoti, jo vietvārdu pārdēvēšana nav pabeigta.
Centrs uzsver, ka paralēli lietas morāli ētiskajai dimensijai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija.
Latvijas Republikas Satversmes kodols ietver normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pants prezumē valodas aizsardzības pienākumu, šī likuma 18. pantā precizējot, ka vietu nosaukumi ietilpst šajā tvērumā. Ģeotelpiskās informācijas likuma 18. panta pirmā daļa tiešā tekstā nosaka vietvārdu aizsardzību. Arī šo normu deleģējumā izdoto noteikumu¹ normas paredz, ka vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvēlas tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs.
Jēdziens „labi tikumi" ir ģenerālklauzula, proti, atklāts juridisks jēdziens, ko precizē kazuistiskā ceļā.
Piemēram, Augstākā tiesa jau 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012 uzturēja spēkā, ka „[..] abstraktais jēdziens – „labi tikumi" katrā konkrētā gadījumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesību normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u. tml., kurus mēdz dēvēt par tiesību palīgavotiem. Noskaidrojot jēdziena „labi tikumi" juridisko saturu šajā gadījumā, izmantojamas atziņas, kas ietvertas Augstākās tiesas prakses apkopojumā par Civillikuma 1415. panta piemērošanu" un ka „personas vārds un uzvārds identificē konkrētu personu. Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem (sal. Senāta 2010. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-890/2010 13. punktu)", atgādinot arī, ka – „Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa (sk., piemēram, Diāna Hamkova, Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība. Promocijas darba kopsavilkums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 10.-11. lpp, Christian Walter, Human dignity in German constitutional law.// The Principle of Respect for Human Dignity. Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1999., p. 37)."
Tiesību normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību un atbilst labiem tikumiem². Attiecībā uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem esam spiesti norādīt, ka pat esošais normatīvais regulējums ir recipēts no 2000. gada 13. aprīlī pieņemtās Komerclikuma 29. panta piektās daļas, līdz ar to, izmantojot vēsturisko un teleoloģisko interpretācijas metodi, tiesību avots ir ar normu saistītā judikatūra. Tiesa ir norādījusi, ka likumdevēja mērķis ir bijis liegt izvēlēties nosaukumu, kas neatbilst labai publiskai kārtībai³.
Latvijas Republikas Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretējot iepriekš noskaidrojamo ģenerālklauzulu „labi tikumi" oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šī ģenerālklauzula nav interpretējama šauri, proti, tiesību zinātnē ir atzīts, ka „sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamas sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai"4. Tiesību pētnieks Egils Levits apstiprina šo tēzi5. Pašsaprotami, ka konstitūcijas īpaši šim nolūkam – sabiedrības leģistiskai integrācijai un konsolidācijai – veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai. Totalitāra režīma toponīmu esība un sociālā iedarbība ir pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretēji vērstu sociālpolitisko naratīvu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldību saistīto toponīmu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spēkā esības un kas publiskās atmiņas sfērā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk – LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", atzina starptautisko cilvēktiesību dokumentu spēku.
Suverēnas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidēšana – šajā gadījumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija – starptautiskajās tiesībās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildības universālā jurisdikcijā jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā. Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētājvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis.
Augsti vērtējam inicatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas Impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos, kā arī vēršam uzmanību, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbības kultūrvēsturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vērtību, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārējo normatīvo aktu nostādni pret faktu – neatkarīgas Latvijas Republikas esību un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.
Arī 13. Saeimas atbildīgā komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – ir vēl 2022. gada martā tās priekšsēdētāja Arvila Ašeradena personā rakstveidā uzsvērusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka „šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā."6
Rusifikācijas politika bija Krievijas Impērijas noteikta perioda fenomens, kā būtību turpināja komunistiskais totalitārais Padomju Sociālistisko Republiku Savienības režīms.
Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Madonas pašvaldības teritorijā ir šādi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi.
LPSR Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības Madonas apriņķa orgkomitejas skolu daļas vadītājas un Madonas pilsētas komitejas locekles, Vladimira Iļjiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas apriņķa pionieru vadītājas 1940., 1941. gadā, Madonas apriņķa Adulienas pagasta „Saulītēs" (tagad Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā) dzimušās Cesvaines vidusskolnieces, diversantes un staļinisko represiju īstenotājas Martas Riekstas iela.
100370408 Martas Riekstas iela, Madona, Madonas novads
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (turpmāk – LKP) kaujinieka, LKP Centrālās komitejas opergrupas locekļa, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmā sekretāra, Staļina okupācijas Tautas Saeimas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Padomju Savienības varoņa Otomāra Aleksandra Oškalna ielas.
100372428 Oškalna iela, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads
100373333 Oškalna iela, Ošupe, Ošupes pagasts, Madonas novads
Īpaši jāuzsver, ka Ošupes pagasta Ošupes Oškalna ielas oficiālā vietvārda etimoloģijas skaidrojums vienīgi ar Ošupi neiztur vēstures avotu kritiku, jo zināms, ka Cesvaines rajona Ošupes ciemā darbojās tieši Otomāra Oškalna vārdā nosauktais lauksaimniecības artelis, vēlāk kolektīvā saimniecība jeb kolhozs ar šādu nosaukumu.
PSRS un Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas iela
100370424 Maskavas iela, Madona, Madonas novads
Ja Rīgas valstspilsēta spēja pārdēvēt Maskavas ielu, kas prasīja ievērojamus finanšu ieguldījumus, tad tas noteikti ir pa spēkam Madonas novadam, kur šāda nosaukuma ielā ir tikai sešpadsmit adresācijas objekti!
Komunistiskajam totalitārajam režīmam veltītais oficiālais vietvārds
104890368 „Komunāri", Kraukļi, Cesvaines pagasts, Madonas novads
Vēršam Jūsu uzmanību, ka "komunāru" vārda izmantošana oficiālos vietvārdos trīsdesmit četrus gadus pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atgūšanas pelna sevišķi nekavējošu rīcību pat citu toponīmu, kā izcelsme saistāma ar PSRS okupācijas komunistisko totalitāro režīmu, vidū. Latvijā ir tikai trīs šādi oficiālie vietvārdi.
Aicinām Jūs pārdēvēt visus minētos oficiālos vietvārdus līdz 2024. gada 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas dienai.
2023. gada 19. jūnijā ar Valsts prezidenta paziņojumu Nr. 16 to aicināja veikt arī Valsts prezidents oficiālā publikācijā https://www.vestnesis.lv/op/2023/118.7.
Vēršam Jūsu deputātu uzmanību, ka Alūksnes novads, Ādažu novads, Dienvidkurzemes novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ogres novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Valmieras novads, Valkas novads, Rīgas valstspilsēta un citas pašvaldības šāda veida komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas vietvārdus jau ir pārdēvējuši. Madonas novadam nebūtu nav jābūt izņēmumam.
¹ 12012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 24.1. apakšpunkts paredz, ka adresācijas objektiem, kas noteikti normatīvajos aktos adresācijas jomā, nepieciešams Valsts valodas centra atzinums, un 5.1. apakšpunkts paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem https://likumi.lv/ta/id/243610-vietvardu-informacijas-noteikumi.
² 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 5.1. apakšpunkts un 5.3. apkašpunkts.
³ Piemēram, Administratīvajā apgabaltiesas 2014. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. A420579411 2.6., 5.3. apakšpunkti.
4 Pleps, Jānis. „116. pants", Latvijas Republikas Satversmes komentāri, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 778. lpp.
5 Levits, Egils. „Cilvēktiesību piemērošanas pamatjautājumi Latvijā", Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā, Rīga, Izglītības soļi, 2000, 287. lpp.
6 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2022. gada 17. marta Nr. 142.9/5-14-13/22.
05.11.2024.