Laikraksta “Stars” redakcijā turpinās “Medus loterijas 2024” medus balvu saņemšana. Vakar pēc sava laimesta no Cesvaines bija atbraucis Zigmārs Gulbis.
– Esmu "Stara" pastāvīgs lasītājs nu jau kādus 50 gadus, bet neesmu no tiem, kas loterijās bieži piedalās. "Medus loterijā" piedalījos pirmo reizi, protams, ka par laimestu – ZS "Jaunspieķi" medu – esmu priecīgs. Kad kaut ko laimē, vienmēr ir prieks. Kaut mums Cesvainē veikalā "Sēlis" vietējo biškopju produkciju var iegādāties, un regulāri lietoju biškopības produktu – medu ar propolisu, par laimestu – liels paldies. Apiterapija ir jau pārbaudīts līdzeklis pret saaukstēšanās slimībām. Tā kā medu lietoju kā zāles, tad arī laimests no Jāņa Puriņa bišu dravas noderēs, – tiekoties redakcijā, sacīja Zigmārs Gulbis, kas 50 gadus nostrādājis par sporta skolotāju, tikpat – Madonas sporta skolā – par vieglatlētikas treneri, bet ar sportu bijis saistīts daudz ilgāk – 60 gadus.
Viņš atklāj, ka reģionālo laikrakstu "Stars" abonē, ir drukāto preses izdevumu lasītājs, nav draugos ar tehnoloģijām, un viņam ir svarīgs cilvēciskais kontakts, kāds nevar izveidoties ar datoru.
– Avīzi saņemot, rakstus sāku iepazīt no virsraksta, un interesants virsraksts arī ir pirmais, kas piesaista. Esmu vislasītājs, nav tā, ka mani interesē tikai sports, un sporta ziņas varbūt izlasu beidzamās. "Starā" interesē jaunākās novada ziņas, kādas nekur citur neizlasīt. Novada ziņas vērtēju visaugstāk, jo pārējie preses izdevumi ir mainījušies. Ir brīži, kad visu lasu pēc kārtas, izņemot grāmatas, kam ir mietpilsonības piegarša. Manuprāt, labi, ka "Stars" ir tāds, kāds ir, un labi, ka vietējā novada avīze pastāv. Ir rajoni, kur, samazinoties iedzīvotājiem, iznīkst arī vietējā prese, jo nav, kas to lasa, – uz jautājumu, par kādām ziņām vairāk interesējas, atbildi sniedza Zigmārs Gulbis, ko daudzi joprojām uzrunā: "Skolotāj!"
Interesējoties, kā pavada pensijas gadus, viņš sacīja: – Joprojām izsalkušām acīm skatos, kā bērni kaut ko dara sportā. Skolmeistars nav profesija vai darbs, bet dzīvesveids, un tas, kaut vai mežā strādājot vai sēnes lasot, arī sarunas tonī laužas no manis ārā. Tā ir vēlme pamācīt, darīt otru labāku, gudrāku, bet ne visi to pieņem. Nekur nestrādājot, nodarbojos ar visādiem niekiem. Šogad uzsēdos krustvārdu mīklu minēšanai, kas laikam man bija pietrūcis. Eju uz baznīcu, un mana baznīca ir mežs. Visu ko mežā daru – ogoju, sēņoju, dažreiz palīdzu citiem, paskaldu malku, kādeiz iestādu kādu koku. Kad apceļoju mežus, kur esmu bijis, man laiks par īsu.
01.11.2024.